Nenogremdējamais betona karakuģis Fortdrama

FOTO: Ekrānuzņēmums no video

To ir redzējis katrs, kam nācies kuģot iekšā Manilas līcī pie Filipīnu salas Lusonas. Līča šaurās ieejas dienvidu malā virs ūdens slejas betona karakuģis - viena no savdabīgākajām 20. gadsimta fortifikācijas būvēm Fortdrama (Fort Drum).
 

Šī neparastā būve patiesi atgādina 20. gadsimta vidus karakuģi - tā ir iegarenas formas, ar smailu galu, kas kalpo kā viļņlauzis. Būves vidusdaļa ir paaugstināta, un uz tās izvietoti divi lielgabalu torņi. Pašā vidū reiz slējās komunikāciju masts - šāda kopaina pa gabalu izskatās kā Pērlhārboras laiku ASV Kara flotes līnijkuģis.

Taču patiesībā tas ir forts, ko amerikāņu kara inženieri savulaik uzbūvējuši uz nelielās Elfrailes saliņas, lai pilnībā kontrolētu ieeju Manilas līcī, kura austrumu krastā atrodas Filipīnu galvaspilsēta Manila.

1898. gada Spānijas-ASV kara rezultātā Savienotās Valstis ieguva kontroli pār Kubu, Puertoriko un Filipīnām, pie kurām notika viena no lielākajām šā kara jūras kaujām - seši ASV kreiseri pie Lusonas salas krastiem nogremdēja desmit spāņu karakuģus.

Ieguvuši kontroli pār līci, amerikāņi nekavējoties ķērās pie tā aizsardzības stiprināšanas - krastos tika izvietotas artilērijas baterijas un līča šaurajā ieejā esošā Korehidoras sala tika pārvērsta par cietoksni. Taču amerikāņiem ar to vēl nepietika - tā kā Korehidora atrodas līča 19 kilometrus platās ieejas ziemeļu malā, tās lielgabali īsti neaizsargāja ieeju visā platumā. Tāpēc tika nolemts pārvērst nocietinājumā Elfrailes saliņu.

Forta būvniecība tika sākta 1909. gadā un turpinājās līdz 1918. gadam, kad tas svinīgi tika nodots ASV Jūras spēkiem un nosaukts brigādes ģenerāļa Ričarda Drama vārdā.

106 metrus garais, 44 metrus platais un 12 metrus augstais forts bija aprīkots ar diviem grozāmiem karakuģa bruņutorņiem, kuru 356 mm kalibra lielgabali varēja trāpīt pat 18 km attālā mērķī. Abos bortos izveidotajos kazemātos bija izvietoti vēl četri mazāka kalibra šaujamie, kas bija domāti nelielāku peldošu apdraudējumu iznīcināšanai.

Forta dzelzsbetona sienu biezums ir 7,5-11 m, savukārt klāja seguma - seši metri. Tas padarīja to tikpat kā neievainojamu gan pret lielgabala lādiņiem, gan aviobumbām.

30. gados bruņojumu papildināja arī uz klāja izvietoti zenītložmetēji. Tādējādi varēja uzskatīt, ka šī ir neieņemama un nesagraujama aizsardzības būve.

Tieši to forts arī pierādīja 2. pasaules karā. Pēc Japānas iesaistīšanās tajā viens  no tās pirmajiem uzbrukuma virzieniem bija Filipīnas. Japāņi 1941. gada 22. decembrī izsēdās Lusonas salas ziemeļos un 1942. gada 2. janvārī jau bija ieņēmuši galvaspilsētu Manilu. Amerikāņi bija nonākuši bezizejas stāvoklī - uz šaurās Batānas pussalas līča ziemeļu krastā un uz abām salām - Korehidoras un Fortdramas. Japāņi izvietoja līča dienvidu krastā savu artilēriju un sāka forta apšaudi - ik dienu turpmāko sešu mēnešu garumā. Aprīlī Japānas armija sakāva amerikāņus Batānas pussalā, un tādējādi ASV rīcībā palika tikai abas salas. Uz Korehadoras aplenkumā atradās 11 tūkstoši amerikāņu un filipīniešu kareivju, trūka pārtikas un plosījās tropu slimības. 5. maijā Korehadora kapitulēja. Fortdrama būtu varējusi turpināt aizstāvēties, taču tai nebija nekādu iespēju papildināt savus pārtikas un munīcijas krājumus. Rezultātā forta virsnieku sapulcē tika nolemts padoties, pirms tam uzspridzinot abus bruņutorņus un tādējādi pārvēršot fortu par nekam nevajadzīgu dzelzbetona kluci.

Taču japāņi domāja citādi un nekavējoties izvietoja fortā savu garnizonu. Kad 1945. gada februārī amerikāņi ieņēma Manilu, tie konstatēja, ka japāņi atkāpjoties ir sadistiski noslepkavojuši vairāk nekā desmit tūkstošus civiliedzīvotāju - sievietes, bērnus, Sarkanā Krusta ārstus un pat ārvalstu, tai skaitā Vācijas diplomātus. Fortdramas nelielais japāņu  garnizons atteicās padoties, un amerikāņi pēc Manilas asinspirts negrasījās īpaši ceremonēties - japāņi bija nocietinājušies forta kazemātos, un amerikāņi, nevēloties forta ieņemšanas laikā zaudēt kareivjus, vienkārši iepildīja forta ventilācijas šahtās maisījumu no divām daļām dīzeļdegvielas un vienas daļas benzīna un no droša attāluma aizdedzināja to. Forts dega vairākas dienas. Vēlāk tajā tika atrastas 65 japāņu kareivju apdegušās atliekas.

Mūsdienās forts ir pamests un zagļu izlaupīts, taču tajā iespējams nokļūt. Oficiālais tūristu maršruts paredz autobusa un prāmja pakalpojumu izmantošanu, taču neoficiāli iespējams vienoties arī ar vietējiem zvejniekiem.

Uz augšu
Back