Analītiķi: Kritums apstrādes rūpniecībā Latvijā varētu būt neliels

Top bērza finieris. FOTO: Evija Trifanova/LETA

Kritums apstrādes rūpniecībā šogad Latvijā varētu būt neliels, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norādīja, ka, trešo mēnesi pēc kārtas neatlaidīgi audzējot ražošanu, apstrādes rūpniecība pēc astoņu mēnešu pārtraukuma jūlijā pārsniedza gan iepriekšējā gada, gan pirmspandēmijas apmērus.

Viņa skaidroja, ka izaugsmi pēdējo mēnešu laikā veicina gan iekšējā, gan ārējā pieprasījuma atgūšanās līdz ar vīrusa ierobežošanu saistīto pasākumu mīkstināšanu. Pieprasījuma kāpumu papildus veicina arī pandēmijas karstākajā laikā atliktais patēriņš, kura ietekme turpmākajos mēnešos varētu pakāpeniski mazināties.

Buceniece atzīmēja, ka nozīmīgākais devums kopējā sniegumā bija apstrādes rūpniecības lielākajam spēlētājam - koksnes produktu ražošanai (neskaitot mēbeles), kur izlaides apmēri palielinājās sen neredzētā tempā, proti, par 12,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. "Straujo kāpumu var daļēji skaidrot ar zemāku līmeni pērn, tomēr arī kopumā jūlijā saražotās produkcijas apmērs, ņemot vērā sezonalitāti, bija augstākais kopš 2019.gada sākuma," viņa minēja.

Tāpat Buceniece norādīja, ka kopējo sniegumu augšup cēla arī mēbeļu ražotāji, izlaidei šajā nozarē augot par 10,5%. "Pavasara mēnešos slēgto "dari pats" veikalu atvēršana tirdzniecības partnervalstīs, kā arī Eiropā augošais mēbeļu pieprasījums sekmēja šo nozaru sniegumu," viņa sacīja. 

"Swedbank" vecākā ekonomiste arī minēja, ka, iedzīvotājiem vairāk laika pavadot mājās un pieaugot pieprasījumam pēc digitālajiem risinājumiem, palielinājās datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana.

Vienlaikus apstrādes rūpniecības otrā lielākā nozare, pārtikas ražošana, turējās tuvu pie iepriekšējā gada līmeņa. Zivju un augļu dārzeņu pārstrāde uzrādīja strauju pieaugumu, bet būtisks kritums bija vērojams gaļas pārstrādē un piena produktu ražošanā.

"Nedaudz vairāk kā puse apstrādes rūpniecības nozaru gan joprojām vēl atpalika no pirms krīzes ražošanas. Gatavo metālizstrādājumu ražotāju sniegumā jūlijā bija vērojama pasliktināšanas, un nozares izlaide veidoja vien 78% no pirms krīzes līmeņa. Te gan jāatzīst, ka 2019.gads un 2020.gada pirmie mēneši nozarei bija izteikti labi. Ja salīdzinām ar 2018.gada līmeni, tad situācija nešķiet tik dramatiska. Pirms krīzes apmērus atgūt ir grūti arī automobiļu un piekabju ražotājiem, kā arī iekārtu un ierīču remontam un uzstādīšanai. Otrajā gadījumā darbu apgrūtina dažādi ceļošanas ierobežojumi, kas šobrīd atkal tiek pastiprināti visā Eiropā," teica Buceniece.

Viņa arī minēja, ka savukārt būvmateriālu ražotāji jau ir pavisam tuvu iepriekšējiem līmeņiem. Gan būvmateriālu, gan citu ar celtniecību saistītās produkcijas ražotājiem tuvākie gadi sola pieprasījuma lēcienu, ņemot vērā gan Latvijā, gan arī Eiropā plānoto valdības atbalsta pasākumu kopumu, ar lielu uzsvaru uz investīcijām infrastruktūrā.

"Ražotāju aptaujas rāda, ka apstrādes rūpniecības atgūšanās eirozonā un Zviedrijā, kas aizsākās maijā, turpinājās arī augustā. Turklāt augustā noskaņojums bija pakāpies 2018.gada līmenī un jau otro mēnesi pēc kārtas norādīja uz izaugsmes atgriešanos rūpniecībā. Uz pieprasījuma atveseļošanos signalizē jaunu pasūtījumu pieaugums. Tomēr, lai gan uzlabojums ir manāms, joprojām jūtama piesardzība attiecībā uz darbinieku algošanu un investīcijām. Eiropas aptaujas rāda, ka ražošanā visstraujāk atgūstas patēriņa preču segments," klāstīja "Swedbank" vecākā ekonomiste.

Buceniece arī norādīja, ka Eiropā strauji aug pieprasījums pēc elektroprecēm, atpūtas precēm un mēbelēm. Savukārt starpproduktu un investīciju preču segmentā vērojama vārgāka atgūšanās.

"Latvijas ražotāju aptaujās pārliecības līmenis par nozares attīstību ir būtiski audzis, salīdzinot ar aprīlī fiksēto desmitgades lielāko pesimismu. Tomēr līdz pirms pandēmijas līmenim vēl pietrūkst. Turklāt pēc sākotnējā atlēciena uzlabošanās noskaņojumā augustā zaudēja sparu. Pasūtījumu skaits turpināja strauji atgūties, bet piesardzību, visticamāk, radīja bažas par tālāko pandēmijas attīstību, iespējamajiem ierobežojumiem un to ietekmi uz pieprasījumu un ražošanas nepārtrauktību. Jaunu inficēšanās gadījumu skaits Eiropā atsāka augt jūlijā, radot iedzīvotājiem un uzņēmumiem jaunas bažas par nākotni. Labā ziņa - tā vietā lai slēgtu ekonomiku, pasākumi vīrusa izplatības ierobežošanai šobrīd galvenokārt tiek mērķēti uz ceļošanas ierobežošanu un masku valkāšanu, kam ir daudz mazāka ietekme uz ekonomikas aktivitāti," atzīmēja Buceniece.

Viņa arī prognozēja, lai gan ir izdevies spert lielu soli ārā no bedres, turpmākā gaita jau, visticamāk, kļūs lēnāka un būs ļoti atkarīga no tā, cik veiksmīgi tiks vadīta vīrusa krīze rudenī. Apstrādes rūpniecībā neliela uzlabošanās, visticamāk, turpināsies, bet piesardzība ierobežos izaugsmes tempus.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas ekonomikas sniegums pēc Covid-19 šoka turpina pozitīvi pārsteigt, un jūlijā arī Latvijas apstrādes rūpniecība ir atgriezusies pie pozitīvas izaugsmes. Tostarp apstrādes rūpniecībai jūlijs ir bijis labākais mēnesis šogad, un situācija nozarē noteikti ir daudz labāka nekā gaidīta krīzes sākumā. 

"Lai arī nozares izaugsme nedaudz atpaliek no tirdzniecības, rezultāti Latvijā ir būtiski labāki nekā daudzās citās Eiropas valstīs, un apstrādes rūpniecībā kopumā šogad būs vien neliels kritums 2-3% robežās," sacīja Āboliņš.

Viņš norādīja, ka Covid-19 pandēmijai ir liela ietekme ne tikai uz ekonomiku kopumā, bet arī uz patēriņa un ekonomikas struktūru. 

"Līdz ar plašu attālināto strādāšanu cilvēki vairāk pavada laiku mājās un cenšas mājokli labiekārtot, kā rezultāta ir audzis pieprasījums pēc būvmateriāliem un mēbelēm. Tāpat daudzviet pasaulē ir pieaugusi interese par privātmāju iegādi, un tas ir veicinājis būvniecības kāpumu, kā rezultātā kokmateriālu cenas ASV biržās ir sasniegušas rekordlielus augstumus. Šīs tendences nedaudz redzam arī Latvijā, un tā rezultātā kokapstrādes izlaide jūlijā kāpusi par 12,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt mēbeļu ražošana palielinājusies par 10,5%. Papildus tam jūlijā ievērojami augusi ķīmisko produktu un dažādu iekārtu ražošana, par attiecīgi 13,7% un 11,9%. Savukārt mīnusos jūlijā joprojām bija metālizstrādājumu un auto detaļu ražošana, kur izlaide samazinājusies par attiecīgi 15,5% un 16,8%," klāstīja Āboliņš.

Viņš atzīmēja, ka atkopšanās rūpniecībā pēdējos mēnešos ir bijusi negaidīti strauja un līdz ar dīkstāves pabalstu izmaksas pārtraukšanu lielākā daļa uzņēmumu ir spējuši atsākt darbu. "Tas nozīmē, ka ar konkurētspēju mūsu ražotājiem pagaidām viss ir kārtībā, bet risku joprojām ir daudz un Covid-19 šoka sekas pilnībā nav pārvarētas. Arvien vairāk ir redzamas pazīmes, ka ekonomika, pēc sākotnējiem uzlabojumiem maijā un jūnijā, ir stabilizējusies, bet strauja izaugsme neturpinās," sacīja bankas "Citadele" ekonomists.

Āboliņš piebilda, lai arī bezdarbnieku skaits Latvijā augustā ir samazinājies par vairāk nekā 2500 cilvēkiem, darba sludinājumu skaits joprojām ir 30% zem iepriekšējā līmeņa un nav audzis kopš jūlija vidus. Tāpat samazinājušies iedzīvotāju ienākumi un tas ietekmē patēriņu, kas, pēc bankas klientu maksājumu karšu apgrozījuma datiem, nav būtiski mainījies kopš jūnija beigām. Arī Eiropā virkne dažādi uzņēmumu noskaņojuma rādītāji augustā ir nedaudz pasliktinājušies. 

"Tas viss liek domāt, ka straujš izaugsmes turpinājums rūpniecībā tuvākajos mēnešos ir maz ticams, un tālāka izaugsme būs atkarīga gan no panākumiem cīņā ar Covid-19, gan no valstu ekonomikas atbalstu programmu efektivitātes," teica Āboliņš.

Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA minēja, ka 2020.gads ir galējību gads Latvijas ekonomikā. 

"Apstrādes rūpniecība ir salīdzinoši stabila nozare, taču arī tā "ražo" skaitļus, kas liek plati ieplesties acīm. Tās pieaugums jūlijā salīdzinājumā ar jūniju par 4,1% ir viens no visu laiku straujākajiem kāpumiem mēneša laikā. Tas palīdzēja nozarei izkāpt no mīnusu zonas," viņš sacīja.

Strautiņš prognozēja, ka augustā gaidāma tālāka nozares rādītāju uzlabošanās, kā arī septembra prognoze vēl ir laba, taču par gada atlikušajiem mēnešiem klājas šaubu ēna, lai gan rūpniecības gadījumā tā nav ļoti drūma - lielākas bažas ir par dažām pakalpojumu nozarēm.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad septiņos mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājusies par 3,2% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu, tostarp apstrādes rūpniecībā bijis kritums par 3,5%.

Uz augšu
Back