"airBaltic" akcijas biržā plāno kotēt ap 2022. un 2023.gadu miju

Nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss piedalās preses konferencē, kurā informē par lidojumu atsākšanu starp Baltijas valstīm, kā arī lidostā un "airBaltic" ieviestajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 pandēmijas laikā. FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pašreiz akcijas biržā plāno kotēt 2022.gada beigās vai 2023.gada sākumā, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka brīdī, kad "airBaltic" devās pie valdības prasīt atbalstu, bija skaidrs, ka uzņēmuma akcijas tiks kotētas biržā un tiks rīkots akciju sākotnējais piedāvājums (IPO).

"Valdība paziņoja, ka vēlas mūsu piedāvājumu sešu mēnešu laikā, bet pašai valdībai Eiropas Komisijai risinājums ir jāiesniedz 12 mēnešu laikā. Pašlaik mūsu biznesa plāns paredz, ka mums ir jāsasniedz noteikti finanšu rezultāti, kas tālāk noved pie akciju kotācijas biržā," pauda Gauss, skaidrojot, ka tad valsts varēs pārdot daļu akciju, lai saņemtu vismaz 250 miljonus eiro. Savukārt IPO laiks ir atkarīgs no labvēlīgākas situācijas tirgos.

"Mēs paši plānojam, ka 2021.gada beigās varētu rīkot konkursu, lai piesaistītu investīciju bankas IPO sarīkošanai. Pēc deviņiem līdz 12 mēnešiem notiktu investoru iepazīstināšana ar iecerēto IPO. Tas varētu notikt 2023.gada sākumā," teica Gauss, piebilstot, ka plāns ir akcijas kotēt arī Rīgas biržā, bet, iespējams, ka tajā laikā tas varētu būt lielākais IPO Baltijas valstīs un akcijas tiktu kotētas arī kādā lielākā tirgū.

Viņš arī stāstīja, ka valdībai pašai būs jālemj, cik daudz akciju tā vēlas pārdot, bet no to pārdošanas varēs atgūt līdzekļus, kuri pašlaik ir ieguldīti. Gauss uzsvēra, ka ideālā gadījumā uzņēmums piesaistītu arī jaunus līdzekļus, kurus ieguldīt attīstībā. Otra iespēja ir, ka atrodas viens pircējs, kurš iegādājas valsts akcijas.

"Nosacījums par to, ka valsts ieguldījumi ir jāatgūst, attiecas uz visiem atbalsta pasākumiem, un tas nozīmē, ka praktiski uz visām Eiropas aviosabiedrībām. Tomēr atšķirība ir tajā, ka aviokompānijām ir atšķirīgi finanšu resursi un ir pieejami atšķirīgi instrumenti. Mums situācija ir salīdzinoši vienkārša, jo tika veikts ieguldījums kapitālā, bet nav aizdevumu, nav konvertējamu akciju," stāstīja Gauss.

Viņš arī paskaidroja, ka laika grafiks nav ļoti spiedošs, jo valstij, lai atgūtu ieguldīto summu, ir doti pieci gadi, kurus var pagarināt arī līdz septiņiem gadiem.

"Mēs prognozējam, ka pietiekami labu EBITDAR [ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma, amortizācijas un nomas atskaitījumiem, kā arī pirms uzkrājuma no tiesvedībām samazinājuma] rādītāju sasniegsim jau 2022.gadā," stāstīja Gauss, piebilstot, ja nākamā gada martā, kad kompānija apstprinās šā gada rezultātus, situācija joprojām būs slikta un pandēmija turpināsies, "airBaltic" savu biznesa plānu koriģēs, bet pašlaik paši sev ir uzlikuši mērķi doties uz biržu 2022.gada beigās vai 2023.gada sākumā.

"airBaltic" vadītājs uzsvēra, ja tajā laikā situācija finanšu tirgos nebūs atbilstoša, tad to var atlikt uz 2024. vai 2025.gadu. "Tomēr mēs gribētu atdot valsts ieguldījumu pēc iespējas ātrāk. Tāpat mēs pēc iespējas ātrāk gribētu kotēt aviokompānijas akcijas biržā, lai turpinātu izaugsmi," teica Gauss, norādot, ka uzņēmuma biznesa plāns ir izstrādāts līdz 2025.gadam, un līdz tam būs jāizšķiras, vai "airBaltic" veiks jaunus lidmašīnu pasūtījumus.

Jau ziņots, ka EK pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt līdz 250 miljoniem eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Valdības lēmuma pamatā bija "airBaltic" izstrādātais jaunais biznesa plāns, kas paredz veikt būtiskus pasākumus izmaksu samazināšanai, gan flotes samazināšanai, gan darbinieku skaita samazināšanai.

Vienlaikus EK lēmums paredz Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījumu atgūt.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu "airBaltic"," iepriekš aģentūrai LETA teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). Latvijai plāns EK ir jāiesniedz pēc gada.

"airBaltic" koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro.

Tāpat vēstīts, ka "airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Uz augšu
Back