Pēdējos gados atklātas neskaitāmas liecības par Krievijas dezinformācijas kampaņām ārvalstīs, un, tuvojoties ASV vēlēšanām, tur atkal aktuāls ir jautājums par Krievijas iejaukšanos. Žurnāla "The New Yorker" Maskavas korespondents Džošua Jafa savā esejā uzdod jautājumu: cik daudz patiesībā spēj panākt Krievijas dezinformācija un vai Rietumos tās panākumi netiek pārspīlēti?
2017.gada 4.jūlijā, ASV Neatkarības dienā, pie Baltā nama notika neliels muzikāls protests, kurā ar "Facebook" reklāmu palīdzību piedalīties tika aicināti "pretošanās aktīvisti, mūziklu mīļotāji un karaokes fani".
Tikai gadu vēlāk, kad ASV Pārstāvju palātas Izlūkošanas komiteja publiskoja vairākas Kremlim pietuvinātās "troļļu fermas" "Interneta pētījumu aģentūra" (IRA) nopirktās "Facebook" reklāmas, atklājās, ka aicinājums nāca no Krievijas. Dezinformācijas pētniece Nina Jankoviča savā jauniznākušajā grāmatā "How to Lose the Information War" ("Kā zaudēt informatīvajā karā") apraksta sarunu ar protesta organizētāju, progresīvo aktīvistu Raienu Kleitonu. Viņš pauž aizdomas, ka protesta neparasti kuplajam apmeklētāju pulkam varētu būt bijusi saistība ar teju pēdējā brīdī saņemto "Facebook" ziņu no "Helēnas Kristofersones", kura piedāvājusi akcijas rīkotājiem apmaksāt pasākuma reklāmu.
"Uz manu reklāmu kontu tika aizskaitīti apmēram 80 dolāri, lai mēs varētu sasniegt ap 10 000 cilvēku Kolumbijas apgabalā," teica Kleitons. Patiesībā reklāma sasniedza līdz pat 58 000 cilvēku. "Helēna Kristofersone" bija viens no profiliem, kas izveidots Krievijas dezinformācijas kampaņas vajadzībām ASV. Saskaņā ar ASV īpašā prokurora Roberta Millera izmeklēšanas secinājumiem, IRA veidotās "Facebook" grupas un profili "sasniedza desmitiem miljonus ASV dzīvojošo".
IRA finansē Jevgeņijs Prigožins - par "Putina pavāru" iesauktais uzņēmējs, kura vārds izskan saistībā ar aktivitātēm, ko Kremlis nevēlas saistīt ar Krievijas valdību, piemēram, "troļļu fermām" un algotņiem. Muzikālais protests pie Baltā nama bija komisks un nekaitīgs, taču
parāda "troļļu" metodes - tiem patīk izmantot "autentiskas, vietējas balsis", lai "veicinātu plaša apmēra neuzticēšanos valdībai un demokrātijai", norāda Jankoviča.
Taču kopš 2016.gada Krievijas iejaukšanās ir sasniegusi pārspīlētus apmērus amerikāņu prātos, uzskata esejas autors Jafa.
Grāmatas "The Folly and the Glory" autors Tims Vīners brīdinājis, ka Krievija izmanto sociālo tīklu iespējas, lai pārveidotu ASV politiku. Viņš to ilustrē ar piemēru no 2015.gada, kad IRA popularizēja sazvērestības teoriju, ka ASV militārās mācības Teksasā esot daļa no Baraka Obamas administrācijas plāna štata iedzīvotājiem konfiscēt ieročus. Kamēr teorija cirkulēja internetā, Teksasas gubernators nāca klajā arī mīklainām frāzēm par mācībām, un to darīja arī ASV senators Teds Kruss. "IRA iekļuva vairāku ietekmīgu politiķu - un miljoniem vēlētāju - galvās," raksta Vīners.
Domājot par dezinformācijas kampaņām, viens no grūtākajiem uzdevumiem ir nošķirt nodomu no reālā iespaida. Iespējams, ka Prigožina "troļļi" centās sašūpot ASV sabiedrību, taču cik lielā mērā viņiem tas izdevās? Var diezgan droši teikt, ka Krievijas hakeru ielaušanās Demokrātu nacionālās komitejas serveros un e-pastu nozagšana atstāja iespaidu uz vēlētājiem, lai gan to nebūtu viegli izmērīt.
"RIA troļļu panāktais iespaids bija izkliedētāks un krietni nenozīmīgāks," argumentē Jafa.
"2016.gadā tie aizšķīla ASV diskursa karstos punktus un aizskrēja prom, kad sākās ugunsgrēks; izskatās, ka viņu prioritāte bija iegūt atzinību no priekšniekiem un algu maksātājiem, nevis patiesi mēģinājumi panākt, ka ASV vēlētāji balso citādi.
Krievijas dezinformācija - un ciniskais, izkropļotais pasaules skatījums, ko tā propagandē - ir problēma, bet šīs problēmas daba nav gluži tāda, kādu to iztēlojamies. (..) Kad amerikāņu sabiedrībā valda bailes, naids, neuzticēšanās un pārgurums, troļļiem - vienalga, vai tie atrodas Sanktpēterburgā vai Baltajā namā, - nav grūti šīs emocijas pārveidot par kaut ko vēl indīgāku."
Vai mēs pārspīlējam Krievijas dezinformācijas ietekmi?
Pilsoniskās žurnālistikas projekta "Bellingcat" pētnieks Ari Tolers kritizējis aprīlī laikrakstā "The New York Times" publicēto rakstu par to, kā Vladimirs Putins "vairāk nekā desmit gadus izplatījis dezinformāciju par veselības jautājumiem". Tajā vairākas rindkopas bija veltītas portālam "The Russophile", kuram, kā norāda Tolers, nav tikpat kā nekādas auditorijas.
Esejas autors Jafa norāda, ka Krievijas dezinformācija ir reāli eksistējoša problēma, taču Covid-19 pandēmijas laikā ASV viegli atspēkojama informācija izskanēja, piemēram, no "Fox News" politikas komentētājiem Takera Karlsona un Šona Hanitija, kā arī no paša ASV prezidenta Donalda Trampa, kuriem ir lielas un lojālas auditorijas.
"Vienas Trampa preses konferences vai tvīta iespaids uz viedokļu un rīcības veidošanos var būt milzīgs," norāda Tolers. Aprīlī Tramps kādā preses konferencē izmeta ideju par Covid-19 "ārstēšanu" ar dezinfekcijas šķidruma injicēšanu un ultravioleto staru iekļūšanu ķermenī - viņš atsaucās uz iepriekšējā runātāja, Iekšzemes drošības ministra zinātnes un tehnoloģiju padomnieka Viljama Braiena prezentāciju, kurā bija runāts par vīrusa likvidēšanu no virsmām, nevis cilvēka ķermenī.
Pēc preses konferences vairāki štati ziņoja, ka pieaudzis izsaukumu skaits par saindēšanos ar sadzīves ķīmiju.
"Lielākais, ko varētu sasniegt daži tūkstoši Krievijas "botu" konti, ir tas, ka "Twitter" mirkļbirka pāris stundas noturētos populārāko sarakstā," norāda Tolers.
Daudzos gadījumos ASV mediju ziņas par Krievijas dezinformācijas kontiem dod tiem daudzkārt lielāku auditoriju, nekā tie paši spētu sasniegt.
Piemēram, viens no tvītiem, uz ko atsaucās "The New York Times", bija pārpublicēts vienu reizi un saņēmis divus "patīk" - tam nebija lielas ietekmes, pirms tas netika pārpublicēts vienā no ASV lielākajiem medijiem.
Krievijas dezinformācijas īsā vēsture
Neilgi pēc 1917.gada revolūcijas boļševiku slepenpolicija izplatīja nepatiesas baumas par carismu atbalstošu pagrīdes pretošanās kustību. To mērķis bija manipulācija ar emigrējušajiem pretošanās līderiem, lai tie domātu, ka slepenās domubiedru šūniņas uzkrāj spēkus, un paši necenstos gāzt jauno režīmu.
Šādas darbības vēlāk kļuva pazīstamas kā "aktīvie pasākumi", ar kuriem PSRS nodarbojās Aukstā kara laikā. Padomju specdienesti atbalstīja Rietumu protesta kustības, kuru līderi bieži vien nemaz to neapzinājās, kā arī nopludināja īstus dokumentus vai viltojumus aktīvistiem un žurnālistiem.
"Aktīvie pasākumi" ir aktīvi tāpēc, ka "rezonē ar emocijām, kolektīviem uzskatiem kādā noteiktā grupā un cenšas pastiprināt esošo saspīlējumu", norāda politologs un grāmatas "Active Measures" autors Tomass Rids. Aktīvie pasākumi spēlē uz sabiedrībā pastāvošajām tendencēm un patoloģijām - vilšanos, nevienlīdzību, aizspriedumiem un agresiju.
Rids min piemēru no pēckara gadiem. 50.gadu beigās VDK dezinformācijas operāciju nodaļas dibinātājs Ivans Agajancs nosūtīja vairākus virsniekus uz pilsētiņu netālu no Maskavas, kur viņi izspārdīja ebreju kapakmeņus un sazīmēja svastikas. Vairums vietējo iedzīvotāju bija šokēti un nobijušies, taču neliela daļa tika "aktivizēti" antisemītiskām darbībām.
Jāatceras gan, ka arī ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) 50.gados sponsorēja baumu, tabloīdu un mūzikas žurnālu iepludināšanu Austrumvācijā, sapludinot reālus faktus ar ideoloģisku saturu un safabricētiem notikumiem. 1965.gadā iznāca amerikāņu bestsellers "The Penkovsky Papers" ("Penkovska dokumenti") - it kā padomju izlūka memuāri, taču patiesībā grāmatu bija pasūtījusi CIP.
Iespējams, vislabāk zināmais VDK "aktīvais pasākums" Aukstā kara laikā bija operācija "Denvera". VDK un Austrumvācijas "Stasi" safabricēja zinātnisku rakstu, ka HIV nevis pārlēca no primātiem uz cilvēkiem, bet gan tika izgudrots ASV armijas laboratorijā Fortdetrikā, Mērilendā. Ziņa izplatījās medijos, nonākot pat līdz "CBS News". Nav iespējams aprēķināt, cik liels bija operācijas "Denvera" iespaids, taču vairāki pētījumi rāda, ka cilvēki, kuri apšauba zinātnisko viedokli par HIV izcelsmi, biežāk piekopj nedrošu seksu un vairās regulāri lietot medikamentus, ja ir inficējušies.
Ko spēj panākt dezinformācija
ASV domnīca "National Bureau of Economic Research" (NBER) maijā publicēja darba dokumentu, kurā, balstoties uz mobilajiem datiem, tika noskaidrots, ka vietās, kuru iedzīvotāji vairāk skatās telekanālu "Fox News", mazāk tiek ievērota sociālā distancēšanās.
Čikāgas Universitātes ekonomisti citā pētījumā atklāja, ka pastāv atšķirības starp "Fox News" skatītājiem, kuri dod priekšroku Takeram Karlsonam, un tiem, kuri biežāk skatās Šona Hanitija pārraides. Karlsons bija viens no "Fox" diktoriem, kurš agri sāka runāt par Covid-19 draudiem, savukārt Hanitijs nedēļām ilgi apgalvoja, ka slimības uzliesmojums nemaz neesot tik nopietns. Čikāgas Universitātes pētījums liecina, ka vietās, kurās priekšroka tika dota Hanitijam, nevis Karlsonam, bija par 32% lielāks inficēšanas gadījumu skaits, bet nāves gadījumu skaits bija par 23% lielāks.
"Kremlim nemaz nekur nav jāielaužas; tam tikai nedaudz jāsamaisa informācijas katls. Vai vismaz jārada iespaids, ka tas ir izdarīts," raksta Jafa.
Rakstot savu grāmatu, Jankoviča apmeklēja vairākas Austrumeiropas un Centrāleiropas domnīcas, kurām ir liela pieredze Krievijas dezinformācijas pētniecībā. Tajās pārstāvēti dažādi viedokļi, taču iezīmējas viena kopīga tendence:
Krievijas dezinformācijas pūliņi ir otršķirīgi; galvenā nozīme ir tam, kāds noskaņojums un politiskā kultūra valda konkrētajās valstīs.
Jankoviča norāda, ka vienīgais īstais risinājums ir uzklausīt cilvēkus, kuri visvairāk pakļauti dezinformācijas draudiem, neizsmejot un nenorakstos tos. Grandiozas komunikācijas stratēģijas, visticamāk, nedos cerētos rezultātus.
Viņa paslavē arī Somijas modeli, kurā jau ilglaicīgi skolās tiek mācīta medijpratība. Pirms četriem gadiem tika atjaunots mācību saturs, un tagad vidusskolēniem māca atpazīt nepatiesas ziņas un to, kādi informācijas avoti ir uzticami. Jafa norāda, ka tikmēr ASV pēdējo gadu desmitu laikā skolēni uzrāda arvien sliktākus rezultātus tādā priekšmetā kā politika un tiesības, taču, jo mazāka ir izpratne par valsts pārvaldes darbības mehānismiem, jo lielāka iespēja noticēt sazvērestības teorijām. Viņš norāda arī uz "Facebook" un "Twitter" lomu - lai gan šīs platformas pēdējā laikā sākušas nedaudz aktīvāk apkarot nepatiesu informāciju, tomēr spēcīgas emocijas izraisošs saturs ir to biznesa modeļa centrā.
Par līdzīgiem jautājumiem jau 1946.gadā domāja amerikāņu diplomāts Džons Kenans, rakstot savu "Garo telegrammu".
"Daudz kas atkarīgs no mūsu pašu sabiedrības veselības un spara," viņš norāda.
"Katrs drosmīgs un trāpīgs pasākums, lai atrisinātu mūsu pašu sabiedrības iekšējās problēmas, vairotu mūsu tautas pašpārliecību, disciplīnu, morālo stāju un kopības garu, ir diplomātiska uzvara pār Maskavu, kas vērta tūkstošiem diplomātisko notu un komunikē. Ja mēs nevaram atbrīvoties no fatālisma un vienaldzības pret problēmām mūsu pašu sabiedrībā, Maskava būs ieguvēja."
