"Brexit" drāma turpinās: Lielbritānija riskē ar jaunu recesiju, izolāciju un pārtikas trūkumu

FOTO: Reuters / Scanpix

Kopš referenduma, kurā Lielbritānijas iedzīvotāji nobalsoja par aiziešanu no Eiropas Savienības, ir pagājuši četri gadi. Šajā laikā britu biznesa līderi nepārtraukti varasiestādēm ir atgādinājuši vienu ziņu – nekādā gadījumā nepieļaut situāciju, kad Lielbritānijas lielākais eksporta tirgus faktiski tiek “nogriezts kā ar nazi”, vēsta CNN.

Šķiršanās sarunas starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību ir ilgušas vairākus gadus. Premjerministrs Boriss Džonsons pēc gada sākumā panāktās vienošanās par izstāšanās noteikumiem ir iesācis jaunu konfrontāciju ar Briseli, kas var ļaut piepildīties ļaunākajam scenārijam – Lielbritānija no Eiropas Savienības var izstāties bez jebkādas vienošanās, un pieeja Eiropas tirgum britu uzņēmējiem faktiski tiek nogriezta vienas nakts laikā.

Lielbritānijas valdība šonedēļ paziņojusi, ka vēlas mainīt nosacījumus “šķiršanās līgumā”, kas tika noslēgta janvāra beigās. Eiropas Savienības amatpersonas ir devušas Džonsonam laiku līdz septembra beigām, lai viņš atteiktos no savas ieceres mainīt jau iepriekš panāktu vienošanos, kas būtu starptautisko noteikumu pārkāpums.

Ja Džonsons nepiekāpsies, tad Eiropas Savienības – Lielbritānijas tirdzniecības līgumu aizstās pārejas vienošanās, kas beigsies šā gada beigās. Tādējādi jau 2021. gada sākumā Lielbritānija riskē ar ļoti nepatīkamām sekām – ar haosu uz robežām, pārtikas piegādes trūkumiem un citām problēmām. Tāpat Lielbritānijas ekonomika jau pašlaik ir ieslīgusi pēdējo gadu desmitu dziļākajā desmitgadē, un izstāšanās bez vienošanās nozīmētu vēl lielākas problēmas ekonomikā.

Kas ir svarīgāk, pārkāpjot starptautiskos līgumus, citas valstis domātu divreiz, pirms sāk jebkāda veida sarunas ar Lielbritānijas valdību par brīvās tirdzniecības līgumiem, kas jaunajos apstākļos Lielbritānijai būs ļoti nepieciešami. Šobrīd, Džonsonam pastāvot par savu taisnību, Lielbritānijai draud smags trieciens reputācijai, padarot valsti par nepievilcīgu vietu jauniem uzņēmumiem un ārvalstu investīcijām.

“Valstij, kam nav ne mazākās nojausmas, kurp tā dodas, izvirzīt vēl kaut kādus dīvainus noteikumus ir ļoti neparasti, un tas ir satraucoši,”

11

sacīja Eiropas Starptautiskās politiskās ekonomikas centra Lielbritānijas direktors Deivids Henings.

Ļoti smags trieciens

Šobrīd nav nevienas tirdzniecības vienošanās, ar kuru Lielbritānija varētu aizstāt Eiropas Savienības biedra statusu, respektīvi – pieeju pasaulē lielākajam brīvajam tirgum, kas ir galamērķis 43% Lielbritānijas eksportējamajām precēm. Eiropas bloka pamešana jebkurā gadījumā paredz, ka Lielbritānijas uzņēmumiem būs jārēķinās ar lielākiem izdevumiem.

Neskaidrība par nākotni jau ir traumējusi britu ekonomiku. “Berenberg” analītiķi aprēķinājuši, ka pirms “Brexit” referenduma trīs gadus ekonomika augusi par 2,4% gadā. Tomēr pēc referenduma Lielbritānijas ekonomikas izaugsme samazinājās līdz 1,6%, bet investīcijas biznesā sāka stagnēt.

Jauns tirdzniecības līgums ar Eiropas Savienību ļautu mazināt tālākas sekas biznesam, kas pašlaik izmisīgi cenšas atkopties no koronavīrusa pandēmijas radītajām sekām. Britu ekonomika otrajā ceturksnī jau tā piedzīvoja 20% lielu ekonomikas kritumu.

Vispostošākā scenārija gadījumā, kad Lielbritānija izstājas no Eiropas Savienības bez jebkādas vienošanās, faktiski nozīmēs norautas piegādes ķēdes un lielu haosu uz robežām. Muitas sistēmām būs pārslodze, ar ko valsts nespēs tikt galā vairākus mēnešus. Līdz ar to Lielbritānija var saskarties ar lielu pārtikas un medikamentu trūkumu.

Lielbritānijas valdība jau 2018. gada novembrī aprēķināja, ka Lielbritānijas un Eiropas Savienības tirdzniecības apjomi tuvāko 15 gadu laikā samazināsies par teju 8%. Ņemot vērā pandēmijas ietekmi, šis rādītājs var būt vēl lielāks.

“Smagais scenārijs, kad Lielbritānija izvēlas aiziet augstu paceltu galvu, bet bez vienošanās, nozīmēs to, ka tirdzniecības un finanšu sektoros būs ļoti smaga situācija un 2021. gadā nebūs iespējams cits scenārijs, kā tikai recesija,”

11

norādīja “Berenberg” ekonomists Kallums Pikerings.

Mārciņai grūtas dienas

Kopš septembra sākuma mārciņas vērtība ir kritusies par 4%. Bez vienošanās mārciņas kritums būs vēl vismaz par 10%.

Vairāku nozaru pārstāvji ir brīdinājuši par ļoti nepatīkamām sekām, ja Lielbritānija aizies no Eiropas Savienības bez vienošanās. Piemēram, loģistikas kompānijas, kas importē preces no Eiropas Savienības, ir neizpratnē par to, kā notiks muitas IT sistēmu pārprogrammēšana atbilstoši jaunajai situācijai, un kā tik īsā laikā tiks mainīta infrastruktūra uz robežām. Tiek norādīts, ka vienkārši fiziski vairs nav laika, lai algotu desmitiem tūkstošu muitas darbinieku, kam jau no nākamā gada pirmās dienas būs jāsāk pārbaudīt visas ienākošās kravas no Eiropas Savienības.

Britu tirdzniecības konsorcijs brīdinājis, ka patērētājiem “ilgi gaidītā brīvība no Eiropas” būs jūtama maciņos, jo preces kļūs ievērojami dārgākas, kā arī mazāk pieejamas. Tiek norādīts, ka bezvienošanās aiziešana no Eiropas Savienības radīs vēl ļaunāku produktu trūkumu, nekā Covid-19 pandēmija.

“Labākajā gadījumā mēs saglabājam mūsu svarīgākos piegādes ceļus. Bet – tie vienas nakts laikā var tikt slēgti laikā, kad mums būs īpaši svarīgi saņemt importa preces. Veikalos būs mazāk preču, lielākas cenas un vairāk tukšu plauktu,”

11

sacīja konsorcija pārstāvis Endrjū Opijs.

Henings sacīja, ka Lielbritānijas ekonomikai varētu būt vajadzīgi vairāki gadi, lai pārvarētu augsto tarifu un citu barjeru radītās sekas. Viņš norāda, ka pārtika, dzērieni, ķimikālijas un autobūves preces cietīs visvairāk.

“Es neredzu iespēju, kā Lielbritānija varētu rentabli būvēt mašīnas ar 10% muitas tarifu. Tas nozīmēs, ka būtiska rūpniecības daļa vienkārši ies bojā,” teica Henings.

Kurš vēlas tirdzniecības darījumu?

Džonsona lēmums pārskatīt “šķiršanās līguma” nosacījumus var uzlabot noskaņojumu atsevišķiem Džonsona partijas biedriem, taču ilgtermiņā tas var likt apšaubīt Lielbritānijas uzticamību kā uzticamam tirdzniecības partnerim.

Uz Lielbritāniju šā gada beigās vairs neattieksies tirdzniecības līgumi, ko slēdz Eiropas Savienība, līdz ar to briti vēlas pēc iespējas vairāk dublēt šādus tirdzniecības līgumus, piemēram, ar ASV.

Taču pārkāpt starptautiskos likumus nebūtu vēlams – tas var potenciālos partnerus aizbiedēt. Tā, piemēram, ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi pauda uztraukumu, ka Lielbritānijas premjera vēlme mainīt vienošanās nosacījumus var apdraudēt trauslo mieru uz Īrijas salas.

“Ja Lielbritānija pārkāps likumus un Brexit apdraudēs mieru starp Īriju un Ziemeļīrijas reģionu, tad ir skaidrs, ka ASV Kongress nekādā gadījumā neratificēs tirdzniecības līgumu starp ASV un Lielbritāniju,”

11

teica Pelosi.

Pagājušajā piektdienā Lielbritānijas valdība ziņoja par panākumiem – tika panākta tirdzniecības vienošanās ar Japānu, kas faktiski dublē vienošanos, kāda Japānai ir ar Eiropas Savienību. Tomēr vēl ilgs ceļš ejams.

Pieņemot, ka Eiropas Savienības un Lielbritānijas sarunas tiek izbeigtas bez rezultāta, tikai 10% no Lielbritānijas tirdzniecības attiecībām nosegs jaunie tirdzniecības līgumi. Pat ja arī Lielbritānijai izdodas parakstīt vēl vairākus brīvās tirdzniecības līgumus ar atsevišķām valstīm, likuma pārkāpumi var aizbiedēt potenciālos investorus, kam ir nepieciešama stabila biznesa vide.

“Ja esi valstī, kam ir līgums ar Lielbritāniju, un tu domā par investēšanu Lielbritānijā vai arī izmantot kādus aktīvus no turienes, tad jūs vēlēsieties, lai šī vienošanās būtu stabila. Pretējā gadījumā var rasties situācija, kad jau noslēgtu vienošanos kāds var vienkārši apšaubīt un mainīt, neradot stabilitāti un peļņu,” sacīja Saseksas Universitātes profesors Alens Vinters.

Kas notiks tālāk, noteiks, pa kādu ceļu dosies Lielbritānijas ekonomika tuvākos gadus. Ir palikušas vairs tikai dažas nedēļas, kurās Lielbritānijai būs jāizvēlas – vai nu noslēgt vienošanos ar Eiropas Savienību, izvairīties no tarifiem un citām barjerām, vai ļaut valsts ekonomikai ieslīgt ļoti dziļā purvā.

“Mēs joprojām ceram, ka spēsim ātri atgūties no Covid-19, kas ir pārejoša parādība. Taču jāatceras, ka “Brexit” ir uz visu dzīvi,” sacīja Vinters.

11

Iepriekš vēstīts, ka Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja: ja vienošanās par brīvo tirdzniecību ar Eiropas Savienību netiks panākta līdz 15. oktobrim, Lielbritānijas un ES sarunas turpināt nav jēgas.

Savukārt Eiropas Savienības pēcbreksita sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē atgādināja, ka "Brexit" nosacījumi, kam Lielbritānija piekrita pirms oficiāli izstājās no ES, ir jāievēro.

Uz augšu
Back