Nodegusī Morijas nometne kā Eiropas patvēruma politikas neveiksmes simbols (25)

Morijas nometnē dzīvoja ap 12 700 patvēruma meklētāju, lai gan tā paredzēta tikai 2757 cilvēku uzņemšanai. Vairums Morijas nometnes iemītnieku ir afgāņi. Naktī uz 9.septembri nometnes teritorijā izcēlās ugunsgrēki. Patvēruma meklētāji tiek pārcelti uz telšu pilsētiņu, taču daudziem nākas dzīvot zem klajas debess.

Ugunsgrēks pārapdzīvotajā nometnē

Šahrzade un viņas ģimene - vīrs un divi mazi bērni - nometnē bija nodzīvojuši astoņus mēnešus, kad 8.septembra naktī viņa savā konteinerā sajuta dūmu smaku, vēsta Vācijas medijs «Der Spiegel».

«Mēs pamodāmies. Kad ieraudzījām liesmas un izdzirdējām cilvēku kliedzienus, saģērbām bērnus un izskrējām laukā tumsā,» stāsta 25 gadus vecā afgāniete, kura aizbēga no «Taliban» zvērībām. Kamēr viņa runā ar žurnālistiem, virs Morijas paceļas jauns dūmu mākonis - trešdienas vakarā sācies jauns ugunsgrēks un cilvēki, kuri vienreiz jau paglābās no liesmām, atkal metas bēgt. 

«Jāiet prom. Tagad! Mēs sadegsim dzīvi,» Šahrzadei uzkliedz kāda acīmredzami satraukta sieviete. Ģimene pievienojas cilvēku straumei, kas no degošās nometnes plūst ceļa virzienā, taču nekur tālu tā netiek. No Atēnām atsūtīta policija sargā, lai patvēruma meklētāji neaizbēg no nometnes tuvākās apkaimes.

Šahrzade nezina, kā rīkoties tālāk; bez dokumentiem viņai tikpat kā nekā cita nav.

«Mums tik tikko pietiek, ko ēst, ir pavisam mazliet ūdens. Mums neko nesaka.»

«Morija nekad nav bijusi laba vieta,» viņa klusām saka. Pārapdzīvotajā nometnē vienmēr valdījusi izmisuma un baiļu atmosfēra, taču tajā vismaz bija jumts virs galvas.

Grieķijas premjerministrs Kirjaks Micotakis Lesbas salā izsludinājis ārkārtas stāvokli. Viņa valdība plāno izvietot patvēruma meklētājus ne tikai telšu pilsētiņā, bet arī uz karakuģiem un prāmjiem.

«Es negribu pārcelties uz jaunu nometni. Es gribu doties prom no Lesbas salas,» vācu raidorganizācijai «Deutsche Welle» (DW) saka Reza - gados jauns afgānis, kurš labi runā angļu valodā. Tāpat kā daudzi citi, viņš pēc ugunsgrēka palicis dzīvot uz ceļa starp salas galvaspilsētu Mitilini un nelielu ciematiņu. Par pārtikas un ūdens izdalīšanu formāli atbildīgi Grieķijas bruņotie spēki, taču tie šo uzdevumu atstājuši nevalstisko organizāciju pārziņā, norāda raidorganizācija. Brīvprātīgie cenšas, taču situācija ir haotiska, īpaši pirmajās dienās pēc ugunsgrēka. Reza žurnālistiem saka, ka divas dienas neesot ēdis.

ARTE dokumentālā filma: dzīve Morijas nometnē pirms ugunsgrēka

«Pagājuši vairāki gadi, kuru laikā Morijas nometnē valdījuši briesmīgi apstākļi. Jaunu nometni negrib ne bēgļi, nedz arī Lesbas iedzīvotāji,» rezumē DW korespondents Florians Šmics.

Sestdien pie būvniecības stadijā esošās jaunās nometnes izcēlās sadursmes starp protestējošajiem patvēruma meklētājiem un policiju. Sapulcējušies bija vairāki simti protestētāju, daži no kuriem policijai svieda ar akmeņiem, uz ko policija atbildēja ar asaru gāzi.

Pēc ugunsgrēka Lesbas salā klīda dažādas versijas par to, kurš varētu būt par to atbildīgs. Ceturtdien atbildīgā Grieķijas ministrija paziņoja, ka ugunsgrēku, visticamāk, izraisījuši kādi no migrantiem, protestējot pret Covid-19 ierobežojumiem, kas apstākļus nometnē padarīja vēl drūmākus.

Daudzie caurumi ES migrācijas politikā

Eiropas Savienība (ES) Moriju bija iecerējusi kā paraugnometni vienā no nelegālās migrācijas «karstajiem punktiem», norāda «Der Spiegel». Bija plānots, ka patvēruma pieteikumi tiks izskatīti dažu nedēļu laikā. Begļa statusu saņēmušie tiks nosūtīti uz citām dalībvalstīm, bet tie, kuru pieteikumi neatbildīs prasībām, dosies atpakaļ uz Turciju. Vismaz šādi process tika aprakstīts vienošanās tekstā, par ko 2016.gadā vienojās ES un Turcija.

Taču realitātē Grieķijas migrācijas dienesti patvēruma meklētājus Lesbā un citās Egejas jūras salās tur ilgstoši - daļā gadījumu pat vairākus gadus. Atpakaļ uz Turciju, caur kuru ved viens no lielākajiem migrācijas ceļiem, nosūtīti nedaudzi migranti, un vēl mazāks skaits nonācis citās Eiropas valstīs. Arvien vairāk un vairāk patvēruma meklētāju ir iestrēguši uz salām.

Pēc 2015.gada vasaras, kad bēgļu krīze sasniedza kulmināciju, vienošanās ar Turciju bija politisks glābiņš. Taču drīz vien kļuva skaidrs, ka viens no vienošanās centrālajiem aspektiem - deportācijas uz Turciju - nebūs iespējamas. Tiesas neuzskatīja Turciju par pietiekami drošu valsti, un individuālo lietu izskatīšana prasīja mēnešus, nevis dienas, kā bija solīts.

Turcija ievērojami pastiprināja robežsardzi un pārtvēra lielāko daļu laivu, kas no Turcijas krastiem mēģināja doties uz Grieķijas salām.

Pirmajos trīs vienošanās gados patvēruma meklētāju skaits, kas sasniedza Grieķijas salas, samazinājās par 97%. Taču tie, kuri ieradās Grieķijā, tur arī palika.

2018.gada vidū Morijas nometnē dzīvoja divreiz vairāk cilvēku nekā paredzēts. Dzīvojamajos konteineros vietas vairs nepietika, tāpēc jaunajiem iemītniekiem tika ierādītas vietas starp olīvkokiem, kur steigšus tika ierīkotas teltis vai koka būdiņas. Olīvkoku dārzs tika iesaukts par «Džungļiem». Tualešu tikpat kā nebija.

Morijas nometne, kur kādreiz atradās armijas kazarmas, kļuva par bēdīgi slavenāko no salu nometnēm. Ēdiens tur tiek izdalīts trīsreiz dienā, taču patvēruma meklētājiem stundām ilgi jāstāv rindā, lai saņemtu vienu pārtikas sainīti. Dažreiz sainīšu visiem nepietiek.

2019.gadā laikā no jūlija līdz septembra beigām Grieķijas salas sasniedza 25 000 patvēruma meklētāji - gandrīz tikpat daudz, cik visā iepriekšējā gadā. Lai gan to nevar salīdzināt ar 2015.gadu, tomēr pieplūdums pārslogoja nometni. Nometnē dzīvoja 10 000 cilvēki, bet 2020.gada martā to skaits jau pietuvojās 20 000. Atsevišķās nometnes daļās katru dienu vairākas stundas vispār nebija pieejams ūdens, arī strāvas padeve bija traucēta.

Psihologi sāka novērot, ka bērni naktīs mostas no murgiem un panikā metas laukā no teltīm. Daži sāka sev darīt pāri, griežot ar nazi, citi mēģināja izdarīt pašnāvību.

Arī vietējie iedzīvotāji nav apmierināti ar esošo situāciju un mēģina bloķēt jaunu nometņu celtniecību. Šogad izcēlās sadursmes starp iedzīvotājiem un policiju, pēc kurām vietējo dusmas pavērsās arī pret patvēruma meklētājiem.

Politiski situāciju vēl sarežģītāku padarīja tas, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans sāka nepakļauties 2016.gada līgumam. Turcijas jūras spēki devās mazākā skaitā patruļu, līdz šī gada martā Erdogans paziņoja par robežas atvēršanu.

Martā Morijas nometnē tika pieņemti Covid-19 ierobežojumi, un septembra sākumā, kad nometnē tika konstatēts pirmais jaunā koronavīrusa gadījums, pasākumi tika pastiprināti vēl vairāk. Kad saslimšanas gadījumu skaits pieauga, tika pārtraukta visu medicīnas pakalpojumu sniegšana, izņemot ārkārtas gadījumus, beidza darboties skolas. Nometnes iemītnieki nedrīkstēja doties, piemēram, uz pārtikas veikalu, tāpēc nācās iztikt ar izsniegto ēdienu, uz kuru rindā bija jāgaida stundām. 

Austriešu zinātnieks Geralds Knauss, kurš bija viens no 2016.gada vienošanās izgudrotājiem, intervijā «Der Spiegel» pauž - Morijas nometnē valdošos apstākļus nevar izskaidrot ar atbildīgo politiķu nekompetenci vien.

Viņš uzskata, ka Eiropa piecieš slikto situāciju Lesbas salā, lai tā kalpotu par biedinājumu un atturētu citus no patvēruma meklēšanas Eiropā.

Grieķijas valdība pagājušonedēļ izveda no salas 400 nepilngadīgos, kuri neatrodas radinieku pavadībā, un otrdien izskanēja ziņas, ka Vācija grasās uzņemt vēl 1500 cilvēkus.

Pēdējās nedēļās Grieķijas un Turcijas starpā izveidojies jauns saspīlējums saistībā ar dabasgāzes resursiem. Grieķijas premjeram Micotakim pietuvinātās amatpersonas ir nobažījušās, ka Erdogans varētu atkal sūtīt migrantus uz Grieķiju, lai izdarītu spiedienu uz Atēnām, vēsta «Der Spiegel».

ES dalībvalstis migrācijas jautājumā ir ļoti sašķeltas, un acīmredzama risinājuma nav. Eiropas Komisija (EK) septembra beigās grasās prezentēt jaunu migrācijas un patvēruma politikas priekšlikumus, taču zinātāji norāda, ka komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas idejas nebūšot nekas iepriekš nedzirdēts - viņa runāšot par sākotnējām pārbaudēm uz ES ārējās robežas un tūlītējas repatriācijas iespēju, kā arī patvēruma meklētāju sadali pēc brīvprātības principa.

Foto: Ugunsgrēks migrantu nometnē Lesbas salā