Nacionālās drošības apdraudējums tālrunī: kādēļ "TikTok" ir spiesta pārdot daļu biznesa

FOTO: Reuters / Scanpix

Jauniešu vidū populārā videoservisa “TikTok” pārdošanas lieta ir kļuvusi par vienu no dramatiskākajiem notikumiem pasaules biznesā šogad. ASV prezidenta administrācija, lai nebūtu jābloķē šis serviss, piespieda “TikTok” īpašniekus domāt par daļas biznesa pārdošanu. “Forbes” skaidro, kādēļ Donalds Tramps tik asi vēršas pret pusaudžu vidū tik populāro lietotni.

Kas ir “TikTok”?

“TikTok” ir īso video dalīšanās lietotne, ko 2016. gadā radīja Ķīnas privātā interneta kompānija “ByteDance”, kas pieder programmētājam Čanam Iminam. Pats Imins jau 2013. gadā, vien gadu pēc “ByteDance” dibināšanas, tika iekļauts Ķīnas perspektīvāko biznesmeņu sarakstā. Pirms septiņiem gadiem galvenais “ByteDance” produkts bija lietotne “Tuotiao”, ar kuras palīdzību lietotāji varēja iegūt personalizētas ziņas, ko atlasījis mākslīgais intelekts.

Pašlaik 37 gadus vecā Imina bagātības mērāmas 16,2 miljardos dolāru, un viņš ir viens no bagātākajiem cilvēkiem Ķīnā. Savukārt viņa kompānijas produkts, sociālais tīkls “TikTok”, ir viens no populārākajiem visā pasaulē. Galvenā sociālā tīkla auditorija ir jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem.

Videoblogu serviss, kurā maksimālais video garums ir 15 sekundes, tika publicēts Ķīnā 2016. gada septembrī ar nosaukumu “A.me”, bet dažus mēnešus vēlāk tas tika pārdēvēts par “Douyin”. “Douyin” darbojas, izmantojot īpaši iedalītus serverus – lietotne slēpj atsevišķus vārdus, mirkļbirkas, kas saistītas ar dzimumiem, politiskajām kustībām, seksuālo orientāciju un reliģiju, tādējādi atbilstot visiem satura noteikumiem. Interneta brīvība Ķīnā ir ļoti zemā līmenī - varasiestādes cenzē visu saturu, izmantojot projektu “Zelta vairogs”, kas plašāk zināms kā “Lielais Ķīnas ugunsmūris”. Tā rezultātā Ķīnas interneta lietotāji nevar piekļūt ārzemju mājaslapām, bet meklēšanas rīki atrod tikai varasiestāžu apstiprinātu informāciju.

Savukārt ārpus Ķīnas robežām sāka darboties “TikTok”, kas izmanto citus serverus, kam nav saistības ar “Douyin”. Kopš servisa darbības sākuma, 2017. gadā “TikTok” lietoja jau 100 miljoni cilvēku, bet 2019. gada sākumā “TikTok” lejupielāžu skaits pārsniedza vienu miljardu lietotāju. Pašlaik lietotne lejupielādēta vairāk nekā divus miljardus reižu.

“TikTok” lietotāji rada video par faktiski jebkuru tēmu, un periodiski sociālajā tīklā notiek dažādas akcijas, kad masveidā tiek radīts saturs par vienu konkrētu tēmu. Piemēram, 2020. gada augustā “TikTok” populāra kļuva akcija, kurā lietotāji lasīja holokausta upuru monologus.

Kā un kādēļ radās konflikts ar ASV varasiestādēm?

Pirmās problēmas ASV varasiestādēm ar “ByteDance” sākās jau 2019. gada februāra beigās. Toreiz Federālā tirdzniecības komisija sodīja “TikTok” ar 5,7 miljonu dolāru lielu soda naudu par nelikumīgu datu ievākšanu. Tika atklāts, ka “TikTok” ievāc līdz 13 gadus vecu bērnu datus bez vecāku piekrišanas. Visas pretenzijas sākotnēji skāra karaoke lietotni “Musical.ly”, ko “ByteDance” iegādājās 2017. gadā un pēc tam apvienoja ar “TikTok”.

Tiek norādīts, ka “Musical.ly” pārkāpa likumu par bērnu konfidencialitātes aizsardzību internetā. Toreiz Ķīnas kompānija piekrita maksāt sodu, kā arī izdzēsa pilnībā visus video, ko bija uzņēmuši bērni vecumā līdz 13 gadiem, kā arī laida klajā atjauninājumu, kas liedza viņiem lietot “TikTok”.

Pēc tam, šī gada jūnijā problēmas radās Indijā, kur “TikTok” tika nobloķēts kopā ar vēl 58 citām Ķīnas lietotnēm. Šī bija Indijas Elektronikas un informācijas tehnoloģiju ministrijas iniciatīva. Indijas varasiestādes vēlējās “nodrošināt drošību un Indijas kibertelpas suverenitāti”, jo lietotne nespēja garantēt lietotāju datu konfidencialitāti.

Tajā pašā laikā Indija bija “TikTok” otrs lielākais noieta tirgus, kur lietotni izmantoja vairāk nekā 120 miljoni cilvēku. Izdevums “Business Insider” vērsa uzmanību, ka pretenzijas pret “TikTok” sekoja tūlīt pēc militāras sadursmes Ķīnas – Indijas robežkonfliktā, kurā dzīvību zaudēja 20 Indijas karavīru.

3. augustā sekoja Trampa pretenzijas. ASV prezidents paziņoja, ka gadījumā, ja “TikTok” nepārdos daļu no servisa, kas darbojas ASV, kādai no amerikāņu kompānijām, piemēram, “Microsoft”, tad ASV tiks aizliegta “TikTok” lietošana. Vēlāk Tramps parakstīja divus rīkojumus par Ķīnas ziņapmaiņas lietotnes “WeChat” un “TikTok” aizliegumu ASV teritorijā, kas stāsies spēkā 20. septembrī.

Līdz ar to visiem lietotņu lietotājiem ASV bija dotas 45 dienas laika, lai atteiktos no lietotnēm. Tika norādīts, ka šīs lietotnes apdraud ASV nacionālo drošību. Pēc Trampa vārdiem, “TikTok” ievāc “masīvu informāciju” par amerikāņu lietotājiem, līdz ar to Ķīnas varasiestādēm ir iespēja izsekot federālo dienestu darbiniekus, šantažēt viņus, kā arī veikt spiegošanas operācijas.

Aģentūra “Bloomberg” ziņoja, ka šāda Trampa rīcība padziļināja konfrontāciju ar Ķīnu. Tādējādi ASV cenšas mazināt Ķīnas ietekmi tehnoloģiju jomā. Konkurence ar Ķīnu ir viena no galvenajām tēmām Trampa priekšvēlēšanu kampaņā. Jaunā prezidenta vēlēšanas ASV notiks 3. novembrī, tādēļ Tramps vēlas izspēlēt dažādas skaļas kārtis, jo, pēc aptaujām spriežot, viņš piekāpjas savam sāncensim no demokrātu partijas Džo Baidenam.

“Mēs esam šokēti par prezidenta rīkojumu, kas tika izdots, neievērojot procesuālās normas,” teikts 7. augusta “TikTok” oficiālajā paziņojumā. Kompānija norādīja, ka tā cīnīsies par taisnību – “ja neizdosies to pierādīt [ASV prezidenta] administrācijai, tad tas būs jādara ASV tiesās”.

“Microsoft” piedāvājums

Par to, ka “TikTok” veic pārrunas par daļu no sava biznesa pārdošanas ar “Microsoft” un citām korporācijām, “The New York Times” ziņoja jau 31. jūlijā. Jau trīs dienas vēlāk tika apstiprināts – “Microsoft” tik tiešām veic pārrunas ar “ByteDance”. “Microsoft” paziņoja, ka gadījumā, ja darījums notiks, tad visu “TikTok” amerikāņu lietotāju dati glabāsies serveros ASV teritorijā, bet serviss kļūs daudz caurspīdīgāks lietotājiem.

Sākotnēji ASV korporācija vēlējās iegādāties sociālā tīkla ASV, Kanādas, Austrālijas un Jaunzēlandes segmentu, tomēr vēlāk tika ziņots, ka tāpat tiek runāts arī par Indijas un Eiropas biznesa daļām. Tramps tikmēr teica, ka “visa “TikTok” iegāde būtu daudz vienkāršāka, nevis pirkt tikai 30% no biznesa.” Darījuma summa tika lēsta 25-30 miljardu dolāru apmērā. Tramps uzsvēra, ka neatkarīgi kura kompānija iegādāsies sociālā tīkla ASV segmentu, tai būs jāmaksā “ļoti daudz naudas arī ASV Valsts kasei”.

Ideja, ka ASV Valsts kase varētu saņemt daļu no šī darījuma naudas, tika atzīta par nelikumīgu un neētisku, jo šīs idejas autors bija Tramps.

Tiesa gan, 13. septembrī kļuva zināms, ka “ByteDance” paziņoja “Microsoft”, ka tā nepārdos sava biznesa daļu.

“Mēs esam pārliecināti, ka mūsu piedāvājums apmierinātu “TikTok” lietotājus, kā arī aizstāvētu viņu intereses arī nacionālās drošības sfērā,” teikts “Microsoft” ziņojumā.

Ērts pircējs

Nākamajā dienā pēc “ByteDance” atteikuma “Microsoft”, ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins paziņoja, ka Ķīnas uzņēmuma biznesa daļas pārdošana tomēr notiks – aktīvus varētu izpirkt amerikāņu korporācija “Oracle”, kas ir viens no lielākajiem programmatūras nodrošinātājiem pasaulē. Abas puses jau esot vienojušās par darījumu, un “ByteDance” jau ir nosūtījis ASV Finanšu ministrijai attiecīgos dokumentus, kuros “Oracle” ir minēts kā “drošs “TikTok” tehnoloģiskais partneris”.

“No mūsu puses mums vajag pārliecināties, ka programmatūras kods ir drošs un amerikāņu dati ir drošībā, kā arī – lai drošībā ir lietotāju telefoni un mūsu tehniskā komanda varēs jau tuvāko dienu laikā sākt sadarbību ar “Oracle”,” teica Mnučins.

Citu pretendentu vidū uz “TikTok” iegādi bija ASV sociālais tīkls “Twitter”, kā arī lielveikalu tīkls “Walmart”. Taisnības labad jāpiebilst, ka “Oracle” dibinātājs Lerijs Elisons ir atklāti paudis atbalstu Trampam. Piemēram, viņš ir ļāvis Trampam izmantot savu īpašumu Kalifornijā, kur Tramps vāca naudu savai kampaņai šā gada februārī.

“Nedomāju, ka viņš būtu nelabais. Es Trampu atbalstu un gribu, lai viņš tiktu ar visu galā,” teica Elisons. “The Verge” pauž pieņēmumu, ka pastāv bažas par to, ka Tramps ir noslēdzis izdevīgu vienošanos ar politisko sabiedroto tā vietā, lai patiešām nopietni pievērstos nacionālās drošības jautājumiem.

Uz augšu
Back