Tramps un ASV ekonomika: vai tiešām prezidents var sevi uzskatīt par "brīnumdari"?

FOTO: AFP/SCANPIX

ASV prezidents Donalds Tramps ir solījis panākt godīgākus tirdzniecības līgumus un atgriezt darbavietas amerikāņiem, kas zaudētas globalizācijas dēļ. Neraugoties uz pandēmiju, ASV ekonomika kopš Trampa stāšanās amatā 2017. gada janvārī tik tiešām ir augusi. Kāds šajā jomā nopelns ir Trampa politikai?

Kā raksta “Deutsche Welle”, 2016. gada vēlēšanās liela daļa strādājošo, kas iepriekš atbalstīja Baraku Obamu, savu atbalstu pauda Trampam, kurš solīja “atkal padarīt Ameriku diženu”. Miljardieris, biznesmenis un TV šovu zvaigzne spēja uzrunāt vēlētājus, solot atgriezt daudz darbavietu, kas zaudētas globalizācijas dēļ, kā arī solīja atjaunot ekonomisko spēku.

2018. gadā Tramps lepojās, ka viņa prezidentūras nepilnu divu gadu laikā ražošanas sektorā ir radītas vairāk nekā pusmiljons jaunu darba vietu. Viņš norādīja, ka viņa agresīvā protekcionisma politika, ar kuru tika pārtrauktas vairākas tirdzniecības vienošanās, tika ieviesti tirdzniecības tarifi alumīnija un tērauda importam, kā arī tika sākts plašs tirdzniecības karš ar Ķīnu, sniedz labumus ASV iedzīvotājiem.

Dzelzs industrijas (ierobežotā) atdzimšana

Ekonomiskās politikas institūts augustā publicēja ziņojumu, kurā apšaubīti Trampa paziņojumi. Tiek norādīts, ka bijušo industriālo reģionu atjaunošana ASV ziemeļaustrumos patiesībā turpina degradēties. Kopš 1990. gadiem bijušās industriālās teritorijas kļuva tukšas, jo daudzas dzelzs pārstrādes ražotnes pārtrauca darbību. Līdz ar to Trampa prezidentūras pirmajos divos gados tika radītas mazāk darba vietu, nekā tā saucamajā Rūsas joslā tika zaudētas vēl deviņdesmito gadu beigās.

Vašingtonā esošā domnīca rakstīja: “Prezidenta Trampa nepastāvīgā, egoistiskā un nekonsekventā tirdzniecības politika nav radījusi nekādu progresu, neraugoties uz visai kareivīgo retoriku. Turklāt – Covid-19 krīze un Trampa administrācijas reakcijas trūkums ir radījis situāciju, kad darbu ražošanas sektorā ir zaudējuši vairāk cilvēku nekā visā iepriekšējā desmitgadē kopā.”

Kopš janvāra līdz Jūlijam ASV ražošanas sektorā tika zaudētas vairāk nekā 750 000 darba vietu, vēl vairāk pastiprinot pieņēmumus, ka Tramps ir “industriāls prezidents postindustriālā valstī”. Vēl jo vairāk, ražošanas sektors ASV veido 11% no IKP. Tas ir zemākais līmenis kopš Otrā pasaules kara laikiem.

Tagad, kad prezidents gatavojas pārvēlēšanai uz otro termiņu, viņa lielākais mīnuss ir nekonsekventā reakcija uz koronavīrusa pandēmiju. Lai to apslapētu, Tramps izspēlē ekonomisko panākumu kārti, ņemot vērā ASV izaugsmi viņa pirmā termiņa laikā.

Rekordi akciju tirgos

ASV akciju tirgi, kā Tramps regulāri lepojas, viņa vadībā ir piedzīvojuši lielu kāpumu, un tas pat neraugoties uz satricinājumiem pandēmijas laikā. Kopš Tramps ieņēma amatu 2017. gada janvārī, “Dow Jones” indekss ir kāpis par 40% un februārī sasniedza rekordaugstu rādītāju. Arī NASDAQ ir vairāk nekā dubultojis savu vērtību.

Daudzi ekonomisti norāda, ka akciju tirgus vērtību pieaugums sākās jau Baraka Obamas laikā un to veicināja politikas maiņa attiecībā uz ekonomiku, kā arī tādu gigantu kā “Apple”, “Microsoft” un “Google” panākumi biržā.

“Kopumā, ņemot vērā ekonomikas izaugsmi, darba vietu pieaugumu un inflāciju, ASV ekonomika Trampa vadībā ir “uzvedusies” faktiski tāpat kā Obamas administrācijas laikā. Vai Trampam ir kāds nopelns tajā? Jā, iespējams, ka ļoti neliels,” norāda “IHS Market” galvenais ASV ekonomists Džoels Prakens.

Nodokļu mazināšana, kas uzlaboja bagāto stāvokli

Nodokļu samazināšana ir vēl viens no sasniegumiem, ar ko ļoti lepojas ASV prezidents. 2017. gadā lielākā nodokļu likme tika samazināta no 39,6% līdz 37%, savukārt korporatīvo nodokļu slogs tika samazināts no 35% līdz 21%. Prakens sacīja, ka nodokļu sloga mazināšana palīdzēja akciju vērtībām pieaugt par 5-7%, un tas radīja negatīvas sekas ASV budžetā, jo pieauga budžeta deficīts, radot ilgtermiņa sekas ASV dzīves standartiem.

Neilgi pēc jaunās nodokļu paketes stāšanās spēkā bezpartejiskais Nodokļu politikas centrs rakstīja, ka 20% ASV bagātāko cilvēku varēja baudīt ietaupījumus no Trampa nodokļu politikas. Ekonomisti sacīja, ka efekts patērētāju izdevumu un uzņēmējdarbības investīciju palielināšanai bija īslaicīgs. Savukārt ASV iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem labuma bijis visai maz. Neskatoties uz to, Tramps ir solījis individuālos nodokļu samazinājumus padarīt pastāvīgus, ne tikai līdz 2025. gadam. Bet tas gadījumā, ja viņš tiks atkārtoti ievēlēts. Turklāt Tramps paziņojis par plānu samazināt algas nodokļus.

“Brīvi un godīgi” tirdzniecības darījumi

Tramps ne reizi vien ir paudis, ka tirdzniecības jomā “Amerikai jābūt vispirms”. Tieši tādēļ viņš noteicis tirdzniecības tarifus Ķīnai, kas, pēc Trampa vārdiem, “esot negodīgi izmantojusi priekšrocības, ko dod tirdzniecība ar ASV”. Prezidents uzstāj, ka viņa vadībā ir izdevies no ārzemēm atgūt daudzas darba vietas, kā arī ierobežot ASV tirgu citām valstīm.

"Ķīnas tarifi neko daudz nav mainījuši ražošanas nozarē. Tiesa, ir samazinājies lauku saimniecību ienākumu līmenis," sacīja Prakens, piebilstot, ka arī nav notikušas ievērojamas tiešo ārvalstu investīciju izmaiņas. Tikmēr tūkstošiem Amerikas lauksaimnieku ir pārtraukuši uzņēmējdarbību, kad Pekina ierobežoja ASV lauksaimniecības produktu importu.

Jūlijā spēkā stājās NAFTA 2.0 – 25 gadus vecā Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības vienošanās starp ASV, Kanādu un Meksiku jaunā versija. Neraugoties uz Trampa solījumiem, ka viņa vadībā panāktā NAFTA jaunā versija ASV dos 180 000 jaunas darba vietas, patiesībā tiem nav pamata. Vienošanās neparedz, kā izbeigt zemo izmaksu darba ārpakalpojumus ar Meksiku, turklāt - automašīnu ražotāji turpināja pārvietot savas ASV rūpnīcas uz citām valstīm.

Trampa politika gan varētu būt radījusi zināmu elastību ASV ekonomikā, kas ir ātri atguvusies no pandēmijas, kuras laikā darbu zaudēja ap 40 miljoniem cilvēku. Daudzi ekonomisti apgalvo, ka septiņas nedēļas nav pietiekams laiks, lai amerikāņi varētu atgūt savu ekonomisko pārliecību tādā līmenī, kāda tā bija pirms pandēmijas.

"Liela daļa ekonomikas ietekmes modeļi uz ASV prezidenta vēlēšanām paredz zemu bezdarbu un ienākumu pieauguma 6-9 mēnešus pirms vēlēšanām," skaidroja Prakens.

"Tātad ekonomiskā atveseļošanās, iespējams, notiek pārāk vēlu, lai palīdzētu prezidenta atkārtotai ievēlēšanai, it īpaši tāpēc, ka daži ekonomiskie dati liecina par ekonomikas atveseļošanās palēnināšanos pēc vasaras “lēciena"," noslēdz Prakens.

Uz augšu
Back