/nginx/o/2020/09/23/13365560t1he7bf.png)
Bērns no kādas nāvējošas slimības – iespējams, pneimonijas - nomira Senajā Ēģiptē īsi pēc mūsu ēras sākuma.
Pirms aptuveni 2000 gadiem Senajā Ēģiptē nomira bērns. Viņa sīkais ķermenis tika sagatavots mumificēšanai un apglabāšanai. No viņa ķermeņa tika aizvākti vairāki orgāni, bet atlikušais tika aptīts ar lina auduma strēmelēm. Gatavās mūmijas priekšā tika piestiprināts mākslinieka radīts bērna portrets.
Tā saucamie “mūmijas portreti” bija daļa no populāras tradīcijas seno ēģiptiešu, grieķu un romiešu vidū no aptuveni 1. līdz 3. gadsimtam mūsu ērā. Lai noskaidrotu, cik precīzi bija šie portreti, pētnieki no Austrijas un Vācijas izpētīja zēna mūmiju ar datortomogrāfijas palīdzību un radīja viņa sejas 3D rekonstrukciju.
Rezultāti rāda, ka portrets ir izveidots diezgan precīzi, izņemot vienu aspektu – mākslinieks zēnu atainojis vecāku, nekā viņš bija patiesībā, proti, viņš bija 3 vai 4 gadus vecs.
“Portretā parādās nedaudz vecāka cilvēka iezīmes, kas, iespējams, bija tā laika mākslas konvencijas rezultāts,” izdevumam “Live Science” skaidroja pētījuma autors Andreass Nērlihs.
Tiesa, viens portrets nevar liecināt par to, vai augstākminētā tendence bija vispārpieņemta tā laika mākslā.
Bērna izmēra mūmija
No aptuveni 1000 atrastajiem grieķu-romiešu laika mūmiju portretiem vien 100 ir joprojām piestiprināti pie mūmijas. Šim projektam pētnieki izvēlējās zēna mūmiju, kas tika atrasta 1880. gados Kairas dienvidrietumos. 78 centimetrus garā mūmija ir veidota starp 50. gadu pirms mūsu ēras un 100. gadu mūsu ērā un atrodas Ēģiptes muzejā Minhenē.
Pētnieki šo mūmiju izpētīja ar datortomogrāfijas palīdzību, kā arī izpētīja 1984. gadā uzņemtos mūmijas rentgenattēlus. Rezultātā tika radīts mumificētā zēna ķermeņa 3D attēls. Datortomogrāfijā atklājās, ka zēna smadzenes un daži vēdera orgāni ir aizvākti, kas tajā laikā Ēģiptē bija ierasta prakse. Kaulu un zobu attīstības stāvoklis pētniekiem ļāva noskaidrot zēna vecumu nāves brīdī, kā arī iespējamo nāves cēloni, kas varēja būt pneimonija.
Vēlāk pētnieki pievērsās zēna sejai. Portretā bija atainoti sprogaini, sapīti mati, lielas, brūnas acis, garš un smalks deguns, kā arī maza mute ar pilnīgām lūpām. Ap zēna kaklu atainota kaklarota ar nelielu medaljonu.
Lai rekonstruētu pareizo ādas biezumu, zinātnieki balstījās uz mūsdienu bērnu ādas biezuma standartiem. Lielākā daļa no rekonstruētās sejas bija veidota pēc galvaskausa formas un zobiem, bet zēna ādas un matu krāsa, kā arī frizūra tika rekonstruēta pēc zīmētā portreta.
Gan rekonstrukcija, gan portrets ir visai līdzīgi. Visticamāk, portrets tika gatavots gan zēnam vēl dzīvam esot, gan pēc viņa nāves.
Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “PLOS One”.