Somijā ir par 90% mazāk Covid-19 nāves gadījumu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu nekā kaimiņvalstī Zviedrijā, un arī tās ekonomika ir cietusi mazāk, norāda medijs "Financial Times". Līdzīga tendence vērojama arī citās Baltijas jūras reģiona valstīs.
Somijā tika izmantota līdzīga pieeja kā Dānijā un Vācijā - ierobežojumi tika ieviesti ātri, taču tie bija salīdzinoši brīvi, turklāt vasaras laikā tika ievērojami mīkstināti. Reģiona valstu piemēri liecina, ka šāda pieeja Eiropā darbojusies vissekmīgāk.
Finland has 90% fewer coronavirus deaths per capita than neighbouring Sweden, and its economy contracted by less. How has it managed? https://t.co/CToJmjHoku pic.twitter.com/Pu7aNHUf1O
— Financial Times (@FinancialTimes) September 24, 2020
Tas redzams "Financial Times" veidotajā grafikā par Eiropu, kur uz vienas ass attēlots IKP samazinājums, bet uz otras - no Covid-19 mirušo skaits uz miljonu iedzīvotāju. Baltijas jūras reģiona valstis - Somija, Norvēģija, Dānija un Baltija - atrodas augšējā kreisajā kvadrantā kā tās, kuras cietušas vismazākos cilvēku upurus un ekonomiskos zaudējumus.
Latvijas IKP 2020.gada 2.ceturksnī samazinājās par 8,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kopumā mirušas 36 personas, kam bija apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Savukārt vissliktākā situācija ir apakšējā labajā kvadrantā - tās ir valstis, kuru IKP sarucis par vairāk nekā 15%, bet upuru skaits mērāms vairākos simtos. Šīs valstis ir Spānija, Lielbritānija, Francija, Itālija un Beļģija.
Somijas cīņa ar Covid-19
"Valsts slēgšana nebija absolūta, un mēs arī vasarā diezgan ātri atvērāmies," stāsta Somijas veselības institūta THL direktors Mika Salminens. Kamēr Zviedrija šķietami izvēlējās riskantāku stratēģiju, Somijas konstitūcijā starp valdības prioritātēm stingri uzsvērta iedzīvotāju dzīvības un veselības aizsardzība, viņš piebilda.
Somija arī vēsturiski pievērš lielu uzmanību tam, lai valsts būtu sagatavota krīzēm. Likumā par sagatavotību ietverts arī pandēmiju risks, kā rezultātā Somijai bija medicīniskās un aizsarglīdzekļu ārkārtas rezerves, kamēr citur pasaulē to trūka.
Neskatoties uz salīdzinoši labajiem rezultātiem, Somijas eksperti vēl nesteidzas izsludināt uzvaru pār vīrusu, jo tuvākajos mēnešos iespējams saslimšanas gadījumu kāpums.
Domājams, ka Somijai labvēlīgi bija arī citi faktori - atrašanās Eiropas perifērijā un tas, ka uzliesmojums tur sākās vēlāk nekā citās Eiropas valstīs. "Atskatoties ar šodienas acīm, marta vidū ieviestie ierobežojumi nāca pareizajā laikā, lai ierobežotu vīrusa izplatību," secina "Financial Times".
Drastiskākais ierobežojums bija stingru pārvietošanās ierobežojumu noteikšana starp Ūsimā reģionu, kas ietver galvaspilsētu Helsinkus, un pārējo valsts teritoriju. Taču kopumā ierobežojumi Somijā bija daudz brīvāki nekā Rietumeiropā un Dienvideiropā - turpināja darboties veikali un sabiedriskais transports, netika noteikta komandantstunda. Tika veikta plaša testēšana un kontaktpersonu izsekošana; Covid-19 aplikāciju lejupielādēja gandrīz puse iedzīvotāju.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)