Naftas pieprasījuma maksimums, visticamāk, ir sasniedzis vai tuvākajā laikā sasniegs savu vēsturisko maksimumu. Pēc tam jebkādu ekonomikas attīstības scenāriju gadījumā naftas pieprasījums un attiecīgi – arī cenas kritīsies, vēsta “Forbes”.
14. septembrī “British Petroleum” (BP) publicēja jaunāko atskaiti par situāciju enerģētikas tirgū. Tajā jau kārtējo reizi būtiski tika samazināta naftas patēriņa prognoze. No atskaites var secināt, ka pieprasījums pēc naftas ir vai nu pagājis, vai arī tas tiks sasniegts tuvākajā laikā. Divos no trīs scenārijiem tiek prognozēts ievērojams naftas pieprasījuma kritums līdz 2040. gadam.
Vienā scenārijā paredzams, ka naftas pieprasījums kritīsies par 30%, bet otrā scenārijā – pat par 60%. Konservatīvākais scenārijs paredz, ka kritums būs par vien 5%. Līdz ar to - Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstīm un sabiedrotajiem būs nepieciešams izvēlēties jaunu stratēģiju, ņemot vērā jaunos apstākļus.
Elektrotransports pret naftu
Elektrotransporta attīstība – sākot ar skrejriteņiem, beidzot ar elektriskajiem autobusiem, kā arī atjaunojamās enerģijas ražošanas apjomi sāk būtiski mazināt pieprasījumu pēc naftas. Faktiski visi vadošie autobūves uzņēmumi tuvāko gadu laikā plāno ievērojami paplašināt elektroautomobiļu modeļu klāstu, to kopējo daļu palielinot līdz 30% un pat 50%. Arvien vairāk valstis pievienojas iniciatīvai, kas paredz iekšdedzes dzinēju automobiļu pārdošanas aizliegumu, kam jāstājas spēkā pēc 10-20 gadiem.
Aizstājot dīzeļdegvielas un benzīna dzinējus ar elektrodzinējiem, viennozīmīgi, ka mazināsies pieprasījums pēc naftas. Tas savukārt negatīvi ietekmēs naftas un tās produktu vērtību tirgū, kā arī – mazināsies nozares pievilcība investoru acīs. Pastiprinot dažādas ekoloģiskās prasības un ieviešot nodokļus “kaitīgajiem dzinējiem” ar mērķi attīstīt “zaļo” ekonomiku, var paātrināt naftas pieprasījuma kritumu. Šīs tendences ir jānovērtē nopietni, jo vieglprātīga pieeja tam var izrādīties ļoti dārga un nest lielus zaudējumus.
Dažādās ierakumu pusēs
Naftas pieprasījuma kritums liek valstīm, kas iegūst naftu, domāt par investīciju izdevīgumu šajā nozarē., kā arī to, kā mainīt savu ekonomiku, padarot to mazāk atkarīgu no naftas eksporta.
Kartelis var turpināt iet pa iestaigāto taciņu, tomēr katru reizi, kad tiek samazināta naftas ieguve, jārēķinās ar sekām savas valsts budžetam. Tas vairāk attiecas uz Krieviju un Persijas līča valstīm.
Savukārt jaunajos apstākļos var gadīties, ka ASV naftas un gāzes nozare, kas izceļas ar augstu inovāciju līmeni un tehnoloģisko efektivitāti, turpinās darboties veiksmīgāk, aktīvi attīstoties un palielinot savu tirgus daļu.
Pasaulē jau ilgāku laiku var vērot šādu situāciju, un līdz šim galvenā labuma guvēja ir bijusi ASV. Kopš 2008. gada krīzes un toreizējā četrkārtējā naftas cenu krituma ASV ir palielinājusi šķidro ogļūdeņražu ražošanu par 2,5 reizēm, kļūstot gan par absolūto līderi ražošanas pieauguma ziņā, gan par lielāko naftas ražošanas jaudu pasaulē.
Pat nosacīti zemāku naftas cenu laikā, kad WTI vidējā cena bija 53 dolāri par barelu, ASV izdevās naftas ieguvi palielināt par pusotru reizi, bet ASV daļa kopējā tirgū bija 19%. Tajā pašā laikā OPEC valstu un sabiedroto naftas ieguves apjomi stagnēja, bet to daļa naftas tirgū saruka no 42% līdz 36%.
Samazināšanas spēle
Tagad naftas ieguvējvalstu kartelim ir jāsāk domāt par alternatīvu stratēģiju, kā palielināt tirgus daļu ar ilgtermiņā esošām zemām naftas cenām. Šeit jārunā par Persijas līča valstu un Krievijas tirgus daļas palielināšanu, mazinot Ziemeļamerikas lomu, kā arī palielināt palielinot naudas plūsmu no naftas ieguves un pārdošanas.
Ņemot vērā zemās ražošanas izmaksas, vidējā termiņā OPEC valstis un sabiedrotie varētu uzturēt cenas par 30–40 dolāru līmenī. Šāda naftas cena lielākajai daļai alternatīvo ražotāju liks ievērojami samazināt ražošanu vai pat pārtraukt ražošanu vispār. Tajā pašā laikā tradicionālo ražotāju ienākumi, piemēram, Saūda Arābijai, kur izmaksas par naftas ražošanu un pārdošanu, izņemot nodokļu maksājumus, ir mazākas par četriem dolāriem par barelu, vai Krievijai, kur šis skaitlis ir nedaudz lielāks, būs pilnīgi pietiekami, lai nodrošinātu gan pietiekamu ieguldījumu atdeves līmeni, gan ievērojamu nodokļu ieņēmumu plūsmu.
Pašlaik kļūst skaidrs, ka atgriezties pie ieņēmumiem iepriekšējā līmenī nebūs iespējams, taču ražošanas pieaugums un attiecīgi - arī nodokļu bāzes paplašināšanās ilgākā termiņā spēs kompensēt zemo cenu negatīvo ietekmi.
Pašlaik pasaulē pieejamā ražošanas un pārstrādes jauda ir pietiekama, lai segtu maksimālo pieprasījuma līmeni, pat saskaņā ar optimistiskākām naftas patēriņa prognozēm, ko sniedz OPEC. Tikām prognozes par enerģētikas tirgu kopumā liecina, ka nauda lielos daudzumos plūdīs saules un vēja enerģijā, kur ražošana nākamajos divdesmit gados pieaugs par piecām līdz pat 20 reizēm, tādējādi – vēl vairāk mazinot naftas lomu enerģētikā.