Ceturtdien, 24. septembrī, norisinājās Baltijas valstu ekspertu diskusija par domnīcas Globsec pētījumu «Voices of Central and Eastern Europe: Perceptions of democracy and governance in 10 EU countries». Tajā katrā no 10 valstīm (tai skaitā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā) tika aptaujāti aptuveni 1000 cilvēku par jautājumiem, kuri skar atbalstu demokrātiskai valsts pārvaldes iekārtai un ticību sazvērestības teorijām. Portāls TVNET piedāvā iepazīties ar galvenajiem pētījuma rezultātiem un diskusijas domu graudiem.

Diskusijā piedalījās: Austrumeiropas studiju centra Lietuvā pētnieks Jurgis Vedricks, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Livdanska un Starptautiskā Drošības un aizsardzības centra pētnieks Dmitrijs Teperiks.

Pētījuma rezultāti uzskatāmā formā pieejami šajā saitē.

Cik liels ir atbalsts liberālajai demokrātijai Baltijas valstīs?

Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, Latvijā aptuveni 36% aptaujāto dalībnieku ir apmierināti ar to, kā strādā demokrātiska valsts pārvalde. Igaunijā un Lietuvā šis skaitlis ir attiecīgi 32% un 42%. Vēl satraucošāk – aptuveni 35% aptaujas dalībnieku Latvijā labāk patiktu valsts pārvaldes modelis, kurā visu izlemj spēcīgs līderis un vēlēšanas netiek rīkotas vispār. Lietuvā tā uzskata 27% aptaujāto, bet Igaunijā – 17%.

Interesanti ir arī tas, ka aptuveni 44% no aptaujātajiem Latvijā ir gatavi atteikties no pamata demokrātiskajām tiesībām apmaiņā pret ekonomiskās labklājības uzlabošanu (Lietuvā – 30%, bet Igaunijā – 46%). Līdzīgs daudzums aptaujāto arī būtu gatavi no tiesībām atteikties apmaiņā pret lielāku drošību un tradicionālo vērtību saglabāšanu.

Tomēr interesanti ir tas, ka saskaņā ar aptaujas datiem Latvijā aptuveni 78% iedzīvotāju ir apmierināti ar savu dzīvi. Igaunijā – 82%, bet Lietuvā – 70%. Jurgis Vedricks, kā arī Beāte Livdanska norāda, ka šīs atšķirības pamatā ir apmierinātība ar demokrātijas ideju kā tādu, bet neuzticība valsts institūcijām un politiskajām partijām. Cilvēki principā ir neapmierināti ar to, kā ideja par demokrātiju tiek ieviesta dzīvē. Tāpat Livdanska uzskata, Latvijā varas iestādes demokrātijas ideju nemāk labi prezentēt plašākai sabiedrībai.

Līdzīgi ir arī ar uzskatiem par oligarhu ietekmi valsts politikā. Aptuveni 79% aptaujāto uzskata, ka aiz politiķiem stāv ietekmīgi uzņēmēji vai cita veida finanšu grupas, kuras diktē spēles noteikumus. Lietuvā šis skaitlis ir 77%, bet Igaunijā – 48%. Šie dati saistās ar ticību medijiem, jo aptuveni 54%  aptaujāto cilvēku Latvijā tic, ka oligarhi ietekmē mediju piedāvāto saturu. Lietuvā – 48%, bet Igaunijā – 46%.

Livdanska to saista ar 90. gadu mantojumu, kad vismaz Latvijā valsts politikā patiešām bija daudzi tamlīdzīgi spēlētāji.

Turklāt daudzi politiķi vēl arvien turpina izmantot cīņas pret oligarhiem kārti, lai mobilizētu savus vēlētājus.

9

Labā ziņa ir tāda, ka situācija mainās un politikā ienāk arvien jaunas sejas, kurām ar laiku vajadzētu šo maldīgo priekšstatu (visu kontrolē oligarhi) mainīt.

Pētniece arī piemetina, ka iepriekš veiktās aptaujas norāda: lai gan cilvēki ir neapmierināti ar valdošo kārtību, vairums no tiem nav gatavi darīt neko, lai situāciju uzlabotu. Tie izvēlas skaļi paust savu neapmierinātību, taču reālas darbības, kuras kaut ko varētu mainīt, – balsošana, interešu grupu veidošana, protestēšana – netiek veiktas. Diemžēl demokrātija pilnvērtīgi darbojas tikai tad, ja katrs cilvēks iesaistās valsts pārvaldē, norāda Livdanska.

FOTO: Una Kupruka/LETA

Ticība sazvērestības teorijām Baltijas valstīs

Šajā dimensijā situācija ir labāka. Vidēji 25% aptaujas dalībnieku Latvijā tic dažādām sazvērestības teorijām. Lietuvā – 17%, bet Igaunijā 28%. Interesanti, ka aptuveni 43% dalībnieku tic, ka pasaules politiku nevada publiski redzamie līderi, bet gan slepeni grupējumi, kuri vēlas izveidot totalitāru pasaules kārtību. Tāpat 29% Latvijas aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka ebrejiem pasaulē ir pārāk liela vara un tie slepeni kontrolē pasaules valdības. Igaunijā – 16%, bet Lietuvā – 34%.

Ne mazāk interesanti dati paveras arī saistībā ar Baltijas, ASV un NATO savstarpējām attiecībām. 26% aptaujāto latviešu un 13% lietuviešu domā, ka NATO Baltijas valstis ir okupējušas. Savukārt 21% aptaujāto latviešu un 10% lietuviešu pauž viedokli, ka neatkarības kustības pastāvēšana 90. gadu sākumā bija ASV organizēta un tās mērķis bija palielināt savu ietekmi Austrumeiropā.

Visbeidzot, atsevišķs stāsts ir arī par Krievijas izplatītajiem dezinformācijas ziņojumiem, kurus Livdanska uzskata par lielāko mūsu reģiona problēmu. Šajā kontekstā 22% aptaujāto Latvijā vēl arvien uzskata, ka okupācija nenotika un pievienošanās PSRS notika labprātīgi. Tāds pats skaitlis ir izkristalizējies arī Igaunijas kontekstā. Vismaz tā domā 12% aptaujāto lietuviešu.

Diskusijas dalībnieki norādīja, ka visās trīs valstīs visuzņēmīgākie pret sazvērestības teorijām ir vecāki cilvēki ar zemu izglītības līmeni un Latvijas, Igaunijas gadījumā arī krievvalodīgie iedzīvotāji, kuri patērē Kremļa propagandas kanālus.

9

Pētījumā arī nav iekļauti jautājumi par tādām sazvērestības teorijām kā 5G un Covid-19 mākslīgā radīšana. Teperiks pieļauj, ka ticība šīm divām teorijām varētu būt daudz lielāka visās Baltijas valstīs nekā idejas par ebreju dominanci pasaulē vai ASV imperiālistiskajām tendencēm. Tāpat, pēc Livdanskas domām, populārākas arī varētu būt teorijas par to, ka Latvija īstenībā nav demokrātija un ir neizdevusies valsts.

FOTO: Reuters/ScanPix

Tolerance pret imigrantiem

Diskusijas dalībnieki pieskārās arī jautājumam par Baltijas valstu sabiedrību attieksmi pret imigrantiem, kura vēl arvien ir salīdzinoši naidīga. Teperiks un Livdanska uzskata, ka to var izskaidrot ar dezinformācijas kampaņām, kuras šajā gadījumā nav Kremļa, bet gan vietējo spēlētāju pirksts. Livdanska vērš uzmanību, ka daudzi politiķi Latvijā ir izmantojuši bēgļu kārti, lai iegūtu politisko atbalstu. Sava veida atbildība būtu jāuzņemas arī medijiem, jo tie bieži šos ziņojumus izvēlas izplatīt un neveic informācijas pienācīgu izvērtēšanu. Visbeidzot, daudzi vecāka gada gājuma cilvēki bēgļus sasaista ar PSRS laika pieredzi, kad Baltijas valstu teritorijās iebrauca daudzi krievvalodīgie.

Runājot par Lietuvas pieredzi, Vedricks saka, ka sabiedrībā ilgi bija iesakņojies uzskats, ka Viļņas centrs ir diezgan ekonomiski attīstīts, bet tās apkārtne nav. Savukārt Viļņas apkārtni tradicionāli ir apdzīvojušas poļu, romu un citas minoritātes, kuras ir iesaistījušās noziedzīgās aktivitātēs.

Līdz ar to – Lietuvas iedzīvotājiem ir radies iespaids, ka visi migranti ir nabadzīgi, saskaras ar lielām integrācijas grūtībām un nodarbojas ar ko nelikumīgu.

9

Pozitīvi gan ir tas, ka ļoti mazs skaits aptaujas dalībnieku uzskata, ka imigranti ir privileģētāki pār citām sabiedrības grupām. 16% latviešu, 17% igauņu un 13% lietuviešu.