Rīgas pilsētas pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) piedziņas procesā pie zvērinātiem tiesu izpildītājiem iestrēguši 27 miljoni eiro, kas ir iztiesāti no parādniekiem, intervijā aģentūrai LETA teica jaunieceltais RNP valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Viņš norādīja, ka RNP galvenajām problēmas ir tādas pašas, kā citiem dzīvojamo māju apsaimniekošanas uzņēmumiem - būtiskākā problēma ir naudas atgūšanas ātrums.
"Esmu pārliecināts, ka RNP ir nepilnības darbā ar parādniekiem, īpaši ja runājam par vecajiem parādiem. Daļa parādu ir kopš uzņēmuma dibināšanas. Tāpat man pagaidām nesaprotamu iemeslu dēļ RNP parādu piedziņai neizmanto ārpakalpojumu. Taču galvenā šī brīža problēma slēpjas apstāklī, ka parādi tiek iztiesāti, bet nauda no parādniekiem netiek atgūta," teica Neimanis.
Viņš uzsvēra, ka darbs pie parādu piedziņas intensifikācijas RNP ir sākts jau iepriekšējās valdes laikā. 2019.gada augustā tiesās iesniegtas 13 prasības par parādiem 80 400 eiro apmērā. Šogad iesniegtas 356 prasības par 604 000 eiro.
Pagājušajā gada augustā zvērinātiem tiesu izpildītājiem nodota izpildei 31 lieta par 138 000 eiro, bet šogad - 154 lietas par 264 000 eiro. Darbs ir intensificējies. Trīs gadu griezumā – no 2018. līdz 2020. gadam - piedziņai nodoto lietu skaits pieaudzis vairāk nekā trīs reizes: 1328 lietas pret 4289 šogad.
Pašlaik RNP zvērinātiem tiesu izpildītājiem nodevuši lietas par kopsummu 27 miljoniem eiro. Šī ir nauda, kas jau ir iztiesāta, bet tiesu izpildītājiem nesokas ar tās atgūšanu.
Neimanis informēja, ka katru gadu ir aptuveni līdzīgas summas, kas uzņēmumam netiek samaksātas. Piemēram, par apkuri iedzīvotāji katru gadu nenorēķinās par 2 līdz 3 miljoniem eiro. Šogad līdz apkures sezonas sākšanai iedzīvotāju parāds par apkuri bija 2,6 miljoni eiro, kurus uzņēmums nolēma segt no saviem līdzekļiem, lai mājām pieslēgtu apkuri.
Kopumā par visiem maksājumiem iedzīvotājiem pret RNP ir aptuveni 40 miljonu eiro parāds.
Neimanis norādīja, ka vienkārša risinājuma, lai izvairītos no parādiem nav. Viņaprāt, nepieciešami sistēmiski risinājumi normatīvajos aktos. Piemēram, Igaunijā tiek veidoti speciāli uzkrājumi parādu segšanai. Citur jau tarifā tiek iestrādāta rezerve tam, lai varētu segt izveidojušos parādu.
Vēl viena problēma, kādēļ netiekot samaksāti komunālo maksājumu parādi, ir tas, ka šiem parādiem nav sasaistes ar īpašumu. Viens īpašnieks var izveidot parādu, pārdot īpašumu citam un viņam nav pienākuma šo parādu nomaksāt. Līdz ar to parāds paliek pie apsaimniekotāja, kurš atkal kā starpnieks nonāk ķīlnieka lomā.
Šo problēmu varētu risināt, nosakot, ka, pārdodot īpašumu, parādi ir jādzēš, uzskata Neimanis. "Tas būtu ļoti būtisks solis šīs problēmas risināšanai. Tas būtu optimāls risinājums, jo dzīvokļa īpašnieka parāds ietekmē veselas mājas likteni, tās ir visu kopīpašnieku iespējas saņemt pakalpojumu, uzkrāt naudu remontdarbiem utt. Īpašums nav atrauts no mājas, bet parāds ir."
“Firmas.lv” informācija liecina, ka namu apsaimniekošanas uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” dibināts 2010.gada decembrī. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 5,1 miljons eiro. No 2011.gada uzņēmums visu laiku strādājis ar peļņu, tomēr 2019.gadā, neraugoties uz apgrozījuma pieaugumu par 6%, RNP strādāja ar 958 800 eiro zaudējumiem. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija nepilni 64 miljoni eiro.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Krukas komentārs
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka par SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes priekšsēdētāja Ronalda Neimaņa teikto, ka pie zvērinātiem tiesu izpildītājiem “piedziņas procesā iestrēguši no parādniekiem iztiesāti 27 miljoni eiro”, vēlas paskaidrot, kas ietekmē parādu piedziņu un, kas tiek darīts, lai komunālo parādu un citu ar maksājumiem, kas saistīti ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu piedziņa notiktu efektīvāk.
Viens no apstākļiem, kas visbūtiskāk ietekmē parādu piedziņu ir saistīts ar parādnieku ienākumiem.
Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 3. punktā ir noteikts, ka pārējos piedziņas veidos, kas, piemēram, ir kredīta parāda vai komunālo pakalpojumu parāda piedziņa, no parādnieka darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem var ieturēt 30%, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019. gadā Latvijā bija nodarbināti 910 tūkstoši jeb 65% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Savukārt minimālo darba algu vai mazāk saņēma 115 600 jeb 14,3% nodarbināto. Secināms, ka nodarbināto, kas gūst minimālos ienākumus, skaits ir pietiekami augsts, kas tādā gadījumā, ja cilvēkam ir arī nenokārtotas saistības, liedz veikt ieturējumus, kā rezultātā parāda piedziņa tiek kavēta vai kļūst neiespējama.
Jāatzīst, ka cita starpā piedziņas procesu ietekmē arī augstie aplokšņu algas rādītāji Latvijā, kas 2019. gadā veidoja 44,1% no kopējā ēnu ekonomikas apmēra.
Pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes rīcībā esošās informācijas no 2018. gada līdz 2020. gada 29. septembrim par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” zvērināti tiesu izpildītāji ir piedzinuši 8,4 miljonus euro. Uz 2020. gada 29. septembri zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā atrodas 4606 aktīvas izpildu lietas, kuru kopējais parāds ir 25,8 miljoni EUR.
Otrkārt, piedziņas procesā bieži tiek konstatēts, ka parādniekam vispār nav ienākumu, kā arī citas mantas, uz ko vērst piedziņu. Bet tad, ja manta ir, piemēram, nekustamais īpašums, tas ir apgrūtināts ar hipotēkām un pēc visu prasījumu apmierināšanas parāda segšanai naudas līdzekļu nepietiek.
Gadu no gada pirms apkures sezonas sākšanās, izskan informācija, ka daudzām dzīvojamām mājām ir izveidojies liels komunālo pakalpojumu parāds, draudot, ka, ja parāds netiks samaksāts, siltumenerģijas pakalpojums netiks pieslēgts arī citiem dzīvojamās mājas iedzīvotājiem. Tādā veidā atsevišķu dzīvojamās mājas īpašnieku izveidoto parādu slogu novirzot uz pārējiem dzīvojamās mājas īpašniekiem, kas nav ne taisnīga, ne tiesiska.
Šobrīd spēkā esošais regulējums noteic, ka pēc ar ķīlu apgrūtinātā nekustamā īpašuma pārdošanas, prasījumi par maksājumiem par nekustamo īpašumu, kas saistīti ar obligāti veicamo un citu pārvaldīšanas darbību veikšanu dzīvojamā mājā, tiek segti pēc tam, kad apmierināti prioritārāki prasījumi, tai skaitā arī hipotekāro kreditoru prasījumu apmierināšana.
Lai padarītu efektīvāku komunālo pakalpojumu parādu atgūšanu, šobrīd Saeimā atrodas likumprojekts, kas paredz grozīt kārtību, kādā apmierināmi prasījumi par ar ķīlu apgrūtināta nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem. Likumprojekts paredz noteikt, ka no naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtinātu nekustamo īpašumu, pēc sprieduma izpildes izdevumu segšanas, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pārdošanu, noteiktajā prioritārajā secībā apmierināmi arī prasījumi par maksājumiem par šo nekustamo īpašumu, kas saistīti ar obligāti veicamo un citu pārvaldīšanas darbību veikšanu dzīvojamā mājā, maksājumiem uzkrājumu fondā, maksājumiem par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem. Apmierinot augstāk minētos prasījumus, tie sedzami apmērā, kas kopumā nepārsniedz 5% no naudas, kas saņemta par pārdoto nekustamo īpašumu.
Pieņemot minētos grozījumus Civilprocesa likumā vismaz daļēji tiks segti parādi pakalpojumu sniedzējiem, pārvaldniekam, uzkrājumu fondam (dzīvojamās mājas īpašniekiem) un mazināts uz pārējiem dzīvojamās mājas īpašniekiem gulstošais parādu slogs.
