Vēlētāji referendumā Šveices pilsētā Ženēvā atbalstījuši jaunu minimālās algas likmes ieviešanu, tādējādi garantējot, ka vienā no dārgākajām pilsētām pasaulē minimālā stundas likme būs 23 franki (21,3 eiro), vēsta “The Local”.
21 eiro stundā: Šveices reģions ievieš augstāko minimālo stundas likmi pasaulē (28)
Šveicei nav nacionālā līmenī noteiktas minimālās algas. Referendumā, kas notika 2014. gadā, Šveices iedzīvotāji noraidīja ideju ieviest minimālo algu nacionālā līmenī.
Kas attiecas uz Ženēvas iedzīvotājiem, viņi jau iepriekš divas reizes noraidīja aicinājumus ieviest pilsētā minimālās algas likmi. Tomēr svētdien notikušajā referendumā kļuva skaidrs, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ noskaņojums ir mainījies. 58% Ženēvas kantona iedzīvotāju atbalstīja ieceri ieviest minimālo algas likmi.
Līdz ar to Ženēva kļuva par trešo Šveices kantonu no 26, kas ir pieņēmis minimālo stundas likmi. Pārējie kantoni, kur arī ir noteikta minimālā stundas likme, ir Juras un Neištateles kantons.
Šī iecere, kas guva atbalstu no kreisajām partijām, tiek uzskatīta par sava veida līdzekli pret nabadzību un nestabilitāti. Šīs problēmas kopš koronavīrusa krīzes sākuma ir kļuvušas par visai ievērojam problēmu bagātajā Ženēvā.
Dažādas arodbiedrību apvienības, kas atbalstīja šo ieceri, norādīja, ka Ženēvā bija tikpat kā neiespējami izdzīvot ar algu, kuras likme ir zemāka par 23 frankiem stundā jeb 4086 frankiem (3785 eiro) mēnesī par pilna laika darbu.
Tiek norādīts, ka divistabu dzīvokļa īre ir vismaz 3000 franku (aptuveni 2800 eiro) mēnesī, savukārt viena tase kafijas maksā ap pieciem frankiem (4,6 eiro). Līdz ar to Ženēvas referendums bija viens no daudziem nacionālā, reģionālā un lokālā līmeņa referendumiem, kas regulāri notiek Šveicē.
Lielākā pasaulē
Līdz ar to minimālā stundas likme Ženēvā ir augstākā visā pasaulē. Piemēram, Austrālijā par vienas stundas darbu minimālā likme ir 19,14 Austrālijas dolāri (11,5 eiro). Par pilnas stundas darbu alga veido teju 4100 frankus, savukārt vidējā alga Šveicē ir 6500 franki (6020 eiro).
Līdzīgi referendumi Ženēvas kantonā ir notikuši iepriekš. 2011. gadā vēlētāji minimālās stundas likmes ideju noraidīja ar 54% balsīm, bet trīs gadus vēlāk, 2014. gadā šī iecere tika noraidīta ar 66% balsu.
Atsaucoties uz Šveices laikrakstu “Le Temps”, koronavīrusa pandēmija varētu būt galvenais iemesls, kādēļ Ženēvas kantona iedzīvotāji ir mainījuši savas domas.
Pašlaik divi Šveices kantoni – Neištatele un Jura ir noteikuši minimālo stundas likmi, bet Tičīno nesen referendumā apstiprināja šo ideju, taču tā vēl nav iekļauta reģionālajā likumdošanā. Arī Bāzele gatavojas līdzīgam referendumam – noteikt 23 franku minimālo stundas likmi, taču šā balsojuma datums pagaidām vēl nav zināms.