Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu attīstību Latvijā pēc 2020. gada” paustā iecere pāriet no desmit uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem (AAR), tostarp likvidējot Zemgales – valsts otru lielāko – atkritumu apsaimniekošanas poligonu “Brakšķi”, negatīvi ietekmēs gan reģiona ekonomisko, gan ekoloģisko situāciju.
Ziņojumā tiek piedāvāts Zemgales AAR un poligonu “Brakšķi” apvienot ar Pierīgas AAR un izveidot Viduslatvijas AAR ar vienu poligonu “Getliņi”. SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi”, kā poligona “Brakšķi” operators, šādu ieceri neatbalsta, jo savāktais un poligonā “Brakšķi” ievestais un apstrādātais atkritumu apjoms faktiski ir otrais lielākais valstī pēc poligona “Getliņi”. Turklāt, poligona “Brakšķi” krātuves atlikušais ekspluatācijas laiks – 14,1 gads, turpretī poligona “Getliņi” atlikušais ekspluatācijas apjoms ir tikai trīs gadi.
SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” prognozē, ka atkritumu apjoms, saglabājot Zemgales AAR (Jelgava, Dobeles novads, Jelgavas novads un Bauskas novads), 2025. gadā sasniegs 50 tūkst. tonnu.
Turklāt Zemgales reģionā ir otrs lielākais atkritumu apjoma pieaugums valstī.
Ņemot vērā, ka poligonā “Brakšķi” gada laikā iebrauc vairāk nekā 3000 specializēto smago kravas atkritumvedēju automašīnu, tā slēgšanas gadījumā tās ik gadu būs spiestas doties uz Getliņu poligonu, šķērsojot un piesārņojot Rīgu (turp un atpakaļ), un, ņemot vērā prognozēto atkritumu apjoma pieaugumu, šis skaits tikai pieaugs.
Pēc poligona “Brakšķi” slēgšanas Jelgavas pilsētas atkritumu radītāju izmaksas saistībā ar atkritumu nogādāšanu Getliņu poligonā pieaugs par apmēram 26%
(papildu tehnika, degviela, darbaspēks, darba laika patēriņš, utt.), bet attiecīgi Jelgavas novada un Dobeles novada iedzīvotājiem atkritumu apsaimniekošanas maksas pieaugums būs vēl lielāks (attālums līdz Getliņiem).
Tāpat periodā līdz poligona slēgšanai 01.01.2024. poligonā “Brakšķi” faktiski nebūs iespējams veikt investīcijas jau esošo pamatlīdzekļu uzturēšanai (šķirošanas iekārtās, gāzes savākšanas sistēmā, infrastruktūrā), jo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, apstiprinot poligona tarifu, stacionāro ražošanas iekārtu amortizācijas periodu nosaka ne mazāku kā 15 gadi, un atlikušajā poligona darbības trīs gadu periodā ieguldījuma amortizācija nebūs iespējama. Tātad atkritumu šķirošanas kvalitāte cietīs, jo komersants apzināti nevairos potenciālos zaudējumus, veicot iekārtu kapitālo remontu vai nomaiņu.
Alvils Grīnfelds, SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” valdes loceklis: “Gan no ekonomiskā viedokļa (pieaugs transporta izmaksas, nepieciešamas papildu transporta vienības un darbaspēks), gan iedzīvotāju viedokļa (pieaugs atkritumu apsaimniekošanas maksa), gan vides aizsardzības viedokļa (palielināsies atkritumu pārvadāšanas attālums, degvielas patēriņš un CO2 izmeši, it sevišķi Rīgā, kur ir lēnāks kustības ātrums, gan arī reģionālās attīstības viedokļa – tiek likvidētas darbavietas reģionos, poligona slēgšana ir nepamatota un netālredzīga. Par komisku un absurdu ir uzskatāma arī situācija, ka faktiski tiek apvienoti lielākie AAR (pēc atkritumu apjoma) un likvidēts otrs lielākais poligons, pievienojot to vislielākajam poligonam.”
Tiek likvidēts Zemgales AAR, kas potenciāli 2025.gadā apsaimniekotu lielāku atkritumu apjomu gan par Ziemeļkurzemes reģionu, gan Dienvidkurzemes reģionu – tātad tiek likvidēts lielāks un atkritumu ziņā pieaugošs AAR, bet saglabāti mazāki ar mazāku potenciālo atkritumu pieaugumu.
SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” ir vērsies ar vēstuli pie Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas lielo pilsētu asociācijas ar lūgumu veikt Zemgales reģiona pašvaldību aptauju par to attieksmi pret Zemgales reģionālā poligona “Brakšķi” slēgšanu, iespējamās atkritumu apsaimniekošanas maksas pieaugumu un šādas plānotās rīcības ietekmi uz visa reģiona attīstību.
