/nginx/o/2020/10/02/13385652t1h402f.jpg)
Šis ir maršruts, kuru vienlīdz labi veikt kā rudenī, tā jebkurā citā gadalaikā. Taču vislabāk tas noderēs brīdī, kad sagribas izbaudīt īstu lapu zeltu, nestāvot sastrēgumos uz Vidzemes šosejas.
Brīvdienu maršruts ⟩ Rudens baudīšana Kurzemes Šveicē (5)
Maršruts ir izbraucams vienā dienā, taču, ja ir vēlēšanās, to iespējams pastiept garāku un pārvērst par divu dienu ceļojumu.
Abavas senleja posmā starp Kandavu un Sabili piedāvā vienu no skaistākajām ainavām Latvijā, ko dēvē par Kurzemes Šveici. Abava, sākot no Kandavas, tek ieplakā starp Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, nolaidenu, bet augstu krastu ieskauta. Šajos krastos izvietojušās divas no skaistākajām un savdabīgākajām Latvijas mazpilsētām - Kandava un Sabile.
Ikdienas steiga un stress parasti pazūd, jau nogriežoties no Ventspils šosejas uz Kandavu. Priekšā ir vecā dzirnavu aizsprosta tilts un pāris līkumus tālāk jau aleja, kas ved uz Kandavu.
Šis ceļš aptuveni atkārto senā Kursas tirdzniecības ceļa maršrutu, un tam blakus reiz slējušās daudzas kuršu pilis.
13. gadsimta sākumā tas jau bija zināms kā Livonijas - Prūsijas kara un tirdzniecības ceļš, kas sākās Rīgā un caur Tukumu, Kandavu un Sabili veda uz Kuldīgu un tālāk caur Aizputi, Grobiņu un Klaipēdu uz Prūsiju. Visa ceļa garumā vācu ordenis cēla atbalsta punktus – pilis un nocietinātas muižas, no kuriem daži ar laiku pārvērtās par apdzīvotām vietām. Viena no tādām ir Kandava.
Kandava
Pilsētas nosaukuma senākajai versijai Candowe ir vairāki skaidrojumi. Pēc viena uzskata tas cēlis no līvu vārda kandave - zirga atstātas pēdas dūkstīs; mitra, izbraukta, iemīta vieta, vieta ūdens malā vai stūrī; pēc cita uzskata vietas nosaukums ir no darbības vārda "kandavāt" - pērt, sist zirgus.
Kandavas pilskalns ar ciemu pie tā bija viens no galvenajiem kuršu pilskalniem pie lielā Kursas tirdzniecības ceļa, kas pirmo reizi rakstos pieminēts 1230. gada Rīgas miera līgumā ar kuršiem. Pēc 1253. gada Kandava nonāca Vācu ordeņa pakļautībā, kas šai vietā uzcēla arī savu pili.
Nozīmīgs tirdzniecības ceļu krustpunkts Kandava bija arī Kurzemes hercogistes laikos, jo cauri tai veda arī Jelgavas – Ventspils ceļs. Hercogistes ziedu laikos šī apkaime bija ar labi attīstītu amatniecību un rūpniecību jeb tā sauktajām manufaktūrām. Viena no tām - Kandavas pulvera maltuve, kas darbojās no 1645. līdz 1676. gadam un ražoja šaujamo pulveri no vietējā sēravotu sēra un salpetra, ir daļēji saglabājusies – tas ir Kandavas pulvera tornis.
Tomēr Kandavas patiesais šarms ir apstāklī, ka tās vecpilsēta ir izvietojusies Abavas labā senkrasta augšpusē un ar savām šaurajām ieliņām brīžiem atgādina kādu Alpu priekškalnes pilsētiņu.
Ko aplūkot Kandavā:
- kuršu pilskalnu un ordeņa pilskalnu,
- pulvertorni,
- 1873. gadā celto akmens arku tiltu pāri Abavai,
- mēra kalniņu,
- vairāk informācijas par notikumiem Kandavā un apskates vietām šeit;
Aiz Kandavas ceļš dodas kalnup, lai pēc pāris kilometriem atklātu braucējam patiesi iespaidīgu ainavu - aiz līkuma visā godībā priekšā atklājas Abavas ieleja. Pirms doties pašā gleznainākajā tā posmā starp Plostiem un Sabili, var izmest nelielu līkumu, pie Plostiem nogriežoties pa kreisi, pārbraukt pāri Abavai un apskatīt Buses pilskalnu, kurš rudenī izskatās īpaši skaists.
Kā jau minēts, gleznainākais ceļa posms sākas tieši no Plostiem - tas ved pa nogāzes malu, un kreisajā pusē ik pa brīdim redzama Abavas senleja. Šeit ieteicams apstāties stāvlaukumā, pakāpties augšup pa nogāzi un pāri koku galotnēm ieraudzīt ainavu pilnā apjomā.
Vēl pāris līkumi pa nogāzes malu, un ceļš nonāk lejup pie pašas upes - klāt Sabile.
Sabile
Arī Sabile radusies kā miests pie Kursas tirdzniecības ceļa. Šeit atradās nocietināts Kursas zemes Vanemas pilskalns ar senpilsētu, kas rakstos pirmo reizi pieminēta 1253. gadā, kad Livonijas ordenis un Kurzemes bīskaps sadalīja kuršu zemes. 13.—14. gs. mijā uzcēla Sabiles pili, pie kuras 1462. gadā minēts Sabiles miests. Hercoga Jēkaba laikā Sabile ietilpa Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā un bija ievērojams tirdzniecības un amatniecības centrs.
Viens no unikālākajiem apskates objektiem, protams, ir Sabiles Vīnkalns - apmēram 1,5 ha liels vīnogulāju stādījums, kas savulaik bijis iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīnogu dārzs pasaulē, kur brīvā dabā audzē vīnogas. Kalna virsotne atrodas apmēram 34 metru augstumā virs pilsētas un Abavas līmeņa. Rudens un ziemas sezonā Vīna kalnu var apmeklēt tikai darba dienās, sazinoties ar Sabiles tūrisma informācijas centru.
Lai redzētu Sabili no augšas, skaistus rudens skatus var baudīt arī no Sabiles pilskalna.
Otrpus Abavai, ielejas kreisās nogāzes augšā atrodas Pedvāles muiža, kuras teritorijā tēlnieks Ojārs Feldbergs izveidojis Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju.
Visa informācija par notikumiem Sabilē un apskates vietām, atrodama šeit.
No Sabiles var doties divos virzienos - pārbraucot kreisajā krastā turpināt ceļu uz Kabili un tālāk caur Tukumu atpakaļ uz Rīgu, vai arī turpināt ceļu pa labo krastu Rendas virzienā. Otrais variants piedāvā apskatīt Abavas rumbu un labā krasta ozolu audzes. Nedaudz paturpinot braucienu, var nonākt Rendā, kur noteikti jāapskata Īvandes upītes rumbas - divi, aptuveni 200m attālumā viens aiz otra esoši ūdenskritumi.