Saeimas šīs nedēļas piektdienas darba kārtībā ir izskatīt un apstiprināt vai noraidīt jaunu likumprojektu par akcīzes likmes piemērošanu jauniem tabakas aizstājējproduktiem. Jāteic, akcīzes preces, kā tabaka, alkohols un tabakas alternatīvas, tiek uzskatītas par sabiedrības veselībai kaitīgām, tādēļ valdība regulāri cenšas tās regulēt un ierobežot.
Ja tas tiek darīts, lai uzlabotu sabiedrības veselības stāvokli, tas ir atbalstāmi, bet cik pieņemami tas kļūst, ja, pārskatot akcīzes nodokli un ieviešot izmaiņas, tas veicina melnā tirgus augšupeju un legālās ekonomikas lejupslīdi?
Mūsdienu pieredze rāda, ka veselības apsvērumu un sabiedrības spiediena dēļ ilggadīgi smēķētāji meklē risinājumus, kā atmest smēķēšanu vai vismaz samazināt tabakas uzņemšanu. Sekojot šim pieprasījumam un virzoties pretim “harm reduction” pieejai, tirgū parādījušās dažādas alternatīvas, no e-cigaretēm un karsējamās tabakas līdz pat beztabakas nikotīna spilventiņiem. Mūsu kaimiņvalstu realitāte liecina, ka aizstājējprodukti ir veids, kā atbalstīt sabiedrību un tās vēlmi pēc veselīgāka dzīvesveida. Piemēram, salīdzinot smēķētāju mirstības datus Zviedrijā, kur tabakas aizstājējproduktiem ir piemērots loģisks akcīzes nodoklis, un Latvijā, kur tiek plānots piemērot neizprotami augstu akcīzes nodokli tabakas aizstājējproduktiem, Zviedrijas smēķētāju mirstības līmenis ir vismaz divas reizes zemāks kā pie mums Latvijā.
Ir apsveicami, ka Zviedrija jau 10 gadu garumā cīnās pret smēķēšanu un tā rezultātā būtiski samazinās arī kardioloģisko un onkoloģisko slimību biežums. Zviedrija ar savu nodokļu politiku aktīvi atbalsta veselīgu dzīvesveidu un nesmēķēšanu, tostarp smēķētāju pāreju uz alternatīviem un veselībai mazāk kaitīgiem tabakas izstrādājumiem, piemēram, karsējamo tabaku un beztabakas nikotīna spilventiņiem. Kādēļ mēs nesekojam šim piemēram?
Mūsu Ministru kabineta locekļi 30. septembrī pieņēma grozījumus likumprojektā par akcīzes nodokļa piemērošanu, kur teikts, ka no 2021. gada 1.janvāra alternatīviem produktiem, kas atbilstoši kaimiņvalstu pieredzei dod pozitīvu pienesumu sabiedrības veselībai, ikgadējais akcīzes pieaugums ir 25%.
Ieviešot neadekvātu akcīzes nodokļu slogu, tiek atvērta melnā tirgus niša. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā mēs visi mākam iepirkties internetā un pasūtīt sev vēlamās preces gan Eiropas robežās, gan no trešās pasaules valstīm. Tad kādēļ gan neizmantot šo iespēju un nepasūtīt smēķēšanai alternatīvos produktus vietās, kur tas sanāk izdevīgāk pircējam? Tas gan nozīmētu, ka valsts kase netiek papildināta pēc valstsvīru sākotnējām iecerēm – tiek zaudēti ieņēmumi gan no akcīzes nodokļa, gan tam piemērotā PVN, bet vai pircējam tas ir svarīgi? Nebūt ne. Vai pircējam ir svarīgi, ka prece tiek iegādāta nelegāli? Nebūt ne! Nesenais SKDS pētījums liecina, ka Latvijā nelegāli iegādāto preču daudzums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem būtiski nav mainījies un kā galvenais iemesls tiek minētas kontrabandas preču pieejamās cenas. Tāpat, arī respondentu attieksme pret kontrabandas preču iegādi nav mainījusies. Svarīgi ir iegādāties vēlamo preci par iespējami izdevīgāku cenu. ES valstu pieredze un pētījumi liecina, ka akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums stimulē patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū vai pāriet uz lētākiem aizstājējiem.
Melnais tirgus neizzūd brīdī, kad jaunus produktus esam aplīmējuši ar akcīzes marku un noteikuši akcīzes nodokli. Tas samazinās, kad pircēja vēlmes atbilst iespējām un piedāvājumam. Brīdī, kad tabakas aizstājējproduktus varēsim legāli iegādāties tirdzniecības vietās par cenu, kas ir tāda pati vai pat nedaudz zemāka kā melnajā tirgū, un būt pārliecināti par produkta kvalitāti, – tajā brīdī valsts budžets tiks adekvāti papildināts katru mēnesi. Ieguvums gan valstij, gan pārdevējam, gan pircējam.
Sekojot mūsu kaimiņvalstu pieredzei, Igaunijā beztabakas nikotīna spilventiņu akcīzes nodoklis ir 89,63 eiro/kg, savukārt Zviedrijā tas ir 22,00 eiro/kg. Latvijā to tiek plānots pieņemt 120,00 eiro/kg apmērā. Latvijai izdevīgāk būtu sekot Zviedrijas piemēram. Salīdzinot ar Igauniju, legālais tirgus Latvijā nespēs konkurēt un peļņa, ko valsts varētu gūt, nonāks kaimiņvalstu budžetos. Būtu jāņem vērā arī Lietuvas pieredze, kad, uzliekot nesamērīgi augstu akcīzes nodokli, tika būtiski veicināts nelegālā tirgus pieaugums, un jau šobrīd novērojam tendenci pieaugt nelegālās karsējamās tabakas kravām no Baltkrievijas. Ja mēs spētu pielāgoties Zviedrijas pieredzei, tad sākotnējais valsts fiskālais ieguvums no akcīzes nodokļa un PVN būtu ap diviem miljoniem eiro gadā. Tas nozīmētu ievērojamu valsts kases budžeta palielinājumu un melnā tirgus nišas samazināšanu. Tomēr, sekojot šā brīža Finanšu ministrijas piedāvātai akcīzes nodokļa likmei, valsts ne tikai negūs miljonu peļņu no akcīzes nodokļa un PVN, bet arī veicinās jauniešu interesi iegādāties šos produktus melnajā tirgū.
Mēs cenšamies būt konkurētspējīgi un virzīties pretim modernas sabiedrības konceptam, bet vai mūsu darbības ataino ekspektācijas?
Pieņemtiem lēmumiem jābūt pārdomātiem, lai tie neradītu nelegāla tirgus risku. Varbūt tomēr labāk izvērtēt, pirms pieņemam lēmumus pārsteidzīgi?