Nav tiesa, ka masku nēsāšanas dēļ mirst bērni

FOTO: Re:baltica

Sociālajā medijā Facebook dažādās valstīs un valodās popularitāti gūst ieraksti par Vācijā, Austrijā un Ķīnā it kā masku nēsāšanas dēļ mirušiem bērniem. Nevienā no zināmajiem nāves gadījumiem nav nekāda apstiprinājuma, ka vainīgas maskas, bet daļā ierakstu nav minēta ne notikuma vieta, ne citas detaļas, kas ļautu tur apgalvoto jebkādi pārbaudīt.

Vienā no stāstiem apgalvots, ka Vācijā masku nēsāšanas dēļ miruši vairāki bērni. Arī Latvijā ar ziņu, ka miruši trīs bērni, dalījušies vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku, liecina sociālo mediju monitoringa platformas CrowdTangle dati. 

Nepatiesais raksts kādā dezinformācijas portālā vēsta:

“2020. gada 28. septembrī, 6 gadus veca meitene no netālu no Šveinfurtes, braucot mājās, skolas autobusā bezsamaņā sabruka, jo likums nosaka valkāt mutes un deguna apvalku.”

FOTO: Re:baltica

Policistiem šāds gadījums nav zināms

Šo ziņu Facebook noliegusi Vācijas Lejasfrankonijas policija. “Mēs nezinām par šādu gadījumu visā Lejasfrankonijas, ne tikai Šveinfurtes apvidū,” rakstīja policisti.

Rakstā minēts, ka mirušas arī divas citas 13 gadus vecas meitenes Vācijā. Konkrētāka informācija nav sniegta. Ne Re:Check, ne ziņu aģentūrai Reuters neizdevās atrast nekādu oficiālu informāciju, ka tā būtu tiesa. Ziņu aģentūra AFP raksta, ka internetā vācu valodā klejo vairāki stāsti – viens no tiem ir par 13 gadus vecu meiteni, kas arī noģībusi autobusā. Autopsijas rezultāti par nāves apstākļiem vēl joprojām nav zināmi. Par vēl vienu nāves gadījumu publiski izteicies vācu vestibulārā reiboņa jeb vertigo speciālists, ārsts, kurš regulāri izplata sazvērestības teorijas par Covid-19. Taču viņš atteicies nosaukt jebkādas detaļas par gadījumu. Vēl vienā populārā Facebook ierakstā minēts, ka maskas dēļ nomiris jau ceturtais bērns Vācijā, bet arī šajā ierakstā nav pievienota ne konkrēta notikuma vieta, ne kādas citas detaļas.

Vai bojā gājuši bērni Ķīnā un Austrijā?

Rakstā latviešu valodā arī pieminēts, ka no maskas nēsāšanas bojā gājuši zēni Ķīnā. To pārbaudījusi faktu pārbaudes organizācija Snopes. Ir tiesa, ka divi zēni, kas sporta stundā nēsāja masku, noģība un vēlāk nomira. Taču nav nekādu pierādījumu, ka nāves gadījumi būtu kā saistīti ar masku nēsāšanu. Viena zēna vecāki nepiekrita autopsijai, kas varētu atklāt nāves cēloni, tāda netika veikta arī otrā gadījumā. Arī vietējie mediji esot ziņojuši, ka nāves gadījumi visdrīzāk nav saistīti ar maskām.

Savukārt vēl kādā citā populārā Facebook ierakstā krievu valodā, ar kuru dalījies pusotrs tūkstotis cilvēku, pieminēts, ka Vīnē masku dēļ miruši desmit bērni. Tam nekādu apstiprinājumu neatradām. Vācu valodā izplatīta nepatiesa informācija, ka desmit bērni saslimuši ar plaušu sēnītes izraisītu infekciju, raksta AFP. Medijs sazinājās ar visām Vīnes slimnīcām, kurās ir bērnu nodaļas, un pat dažām, kurās bērnu nodaļas nav, un noskaidroja, ka nevienā no tām nav uzņemts kaut viens bērns ar šādu infekciju.

Vai maskas ir kaitīgas bērniem?

Pasaules Veselības organizācija iesaka maskas nelietot bērniem, kas jaunāki par 5 gadiem. Tas saistīts ar bērna spēju šajā vecumā patstāvīgi un pareizi lietot masku. Savukārt par to, vai bērniem līdz 11 gadu vecumam vajadzētu nēsāt masku, ieteikts spriest pēc tā, kāda ir slimības izplatība reģionā, individuālā bērna spēja pareizi lietot masku, tīru masku pieejamība, kā arī iespējamība, ka bērns varētu nonākt kontaktā ar cilvēkiem augsta slimības riska grupā (piemēram, veciem cilvēkiem). Savukārt bērniem, kas vecāki par 12 gadiem, ieteikts nēsāt masku tāpat kā pieaugušajiem.

Par masku drošumu iepriekš rakstīja arī Re:Check. Tās nekādi nekaitē cilvēka veselībai, ja tās nēsā pareizi – masku nedrīkst nēsāt ilgāk par divām stundām vai tad, ja tā kļuvusi mitra, to jāuzliek un jānoņem ar tīrām rokām. Auduma maskas pēc noņemšanas nedrīkst ielikt, piemēram, somā vai kabatā ar citām lietām, un tās jāmazgā vismaz 60 grādu temperatūrā. Nav tiesa, ka maskas apgrūtina iespējas uzņemt nepieciešamo skābekļa daudzumu vai izraisa saindēšanos ar oglekļa dioksīdu, kas rodas izelpojot.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video.

Uz augšu
Back