Pandēmija liks izvērtēt kapitālisma "svētās govis"
Pasaules Ekonomikas foruma dibinātāja viedoklis

FOTO: Pixabay

Nevienam notikumam kopš Otrā pasaules kara beigām nav bijis tik pamatīga globālā iespaida kā Covid-19. Pandēmija ir radījusi tāda mēroga sabiedrības veselības un ekonomisko krīzi, kāda nav pieredzēta vairākās paaudzēs, un tā ir pastiprinājusi tādas sistēmiskas problēmas kā nevienlīdzība un lielvaru spēka izrādīšana.

Vienīgā pieņemamā atbilde uz šādu krīzi ir mūsu ekonomiku, politikas un sabiedrību "lielā pārstartēšana". 

42

Šis ir īstais brīdis, kad ar citām acīm paskatīties uz pirmspandēmijas sistēmas "svētajām govīm", bet vienlaikus - aizstāvēt konkrētas ilglaicīgas vērtības. Mūsu priekšā ir uzdevums - ilgtspējīgākā veidā aizsargāt pēdējo 75 gadu sasniegumus.

Gadu desmitos pēc Otrā pasaules kara pasaule spēra nepieredzētus soļus, lai izskaustu nabadzību, mazinātu bērnu mirstību, palielinātu mūža ilgumu un vairotu lasīt- un rakstītprasmi. Mūsdienās starptautiskā sadarbība un tirdzniecība, kuras bija pēckara uzlabojumu dzinulis šajās un citās cilvēces progresa jomās, ir jāuztur un jāaizsargā pret skepsi par to vērtīgumu.

Tajā pašā laikā pasaulei arī jākoncentrējas uz pirmspandēmijas ēras galveno jautājumu - "ceturto industriālo revolūciju" un visdažādāko ekonomisko aktivitāšu digitalizēšanu. Nesenie tehnoloģiskie izrāvieni ir devuši rīkus, ar kuriem varam stāties pretī pašreizējai krīzei - tai skaitā strauju vakcīnu, jaunu medikamentu un personīgo aizsarglīdzekļu izveidi. Mums jāturpina ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, izglītībā un inovācijās, vienlaikus stiprinot aizsardzību pret tiem, kuri vēlas tehnoloģijas izmantot ļauniem mērķiem.

Taču citas mūsu globālās ekonomikās sistēmas īpatnības nāksies pārvērtēt ar atvērtu prātu. Galvenā no tām ir neoliberālā ideoloģija.

42

Brīvā tirgus fundamentālisms ir noplicinājis strādājošo tiesības un ekonomisko drošību, ierosinājis postošu sacīksti par to, kur būs vismazākā regulācija un nodokļi, kā arī ļāvis izveidoties milzīgiem globālajiem monopoliem. Ir jāpārskata tirdzniecības, taksācijas un konkurences noteikumi, kuros atspoguļojas neoliberālās ietekmes gadu desmiti. Citādi ideoloģiskais svārsts - kurš jau sācis kustību - varētu nosvērties par labu  visaptverošam protekcionismam un citām ekonomiskajām stratēģijām, no kurām zaudētāji ir visi.

Konkrētāk - mums būs jāpārdomā sava kolektīvā savienība ar "kapitālismu", kādu mēs to līdz šim esam pazinuši.

42

Skaidrs, ka mums nevajadzētu atteikties no ekonomiskās izaugsmes pamatdzinuļiem. Par pagātnē panākto sociālo progresu mums vislielākajā mērā jāpateicas uzņēmējdarbībai un spējai pelnīt, uzņemoties riskus un strādājot ar inovatīviem, jauniem biznesa modeļiem. Mums vajadzīgi tirgi, lai efektīvi sadalītu resursus un  preču un pakalpojumu ražošanu, īpaši attiecībā uz tādām problēmām kā klimata pārmaiņas.

Taču mums jāmaina tas, kā domājam par "kapitālu" visās tā dažādajās formās - finanšu, vides, sociālo un cilvēkkapitālu. Mūsdienu patērētāji negrib vairāk un labākas preces par pieņemamu cenu. Viņi arvien vairāk gaida, ka uzņēmumi dos pienesumu sociālajai labklājībai un kopējam labumam. Pēc jauna veida "kapitālisma" ir gan fundamentāla vajadzība, gan arī augošs pieprasījums.

Lai pārvērtētu kapitālismu, mums ir jāpārvērtē korporāciju loma. Nobela prēmijas laureāts un agrīns neoliberālisma piekritējs, ekonomists Miltons Frīdmens uzskatīja (citējot bijušo ASV prezidentu Kelvinu Kūlidžu), ka "biznesa bizness ir bizness". Taču, kad Frīdmens noformulēja doktrīnu, ka akcionāru intereses ir prioritārākas par visu citu iesaistīto pušu interesēm, viņš neapsvēra iespēju, ka uzņēmums var būt ne tikai komerciāla vienība, bet arī sociāls organisms.

Turklāt Covid-19 krīze ir parādījusi, ka vētru labāk pārcieš tie uzņēmumi, kuri ir investējuši savā ilgtermiņa dzīvotspējā. Pandēmija faktiski ir pasteidzinājusi virzību uz ieinteresēto pušu korporatīvā kapitālisma modeli - šo konceptu pagājušogad atzinīgi novērtēja ASV organizācija "Business Roundtable", kuras locekļi ir lielo amerikāņu uzņēmumu vadītāji.

Taču, lai mūsu ikdienā ieietos pret sabiedrību un vidi atbildīgāki darbības modeļi, uzņēmumiem nepieciešamas skaidrākas vadlīnijas. Tādēļ Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) Starptautiskās uzņēmējdarbības padome ir izstrādājusi "Ieinteresēto pušu kapitālisma mērījumus", lai uzņēmumi varētu vienotā veidā novērtēt ieguvumus un riskus.

Covid-19 krīze ir mums parādījusi, ka valdības, uzņēmumi vai pilsoniskās sabiedrības grupas pašas par sevi nevar pārvarēt sistēmiskus globālos izaicinājumus.

42

Mums jānojauc barjeras, kas šīs jomas tur nošķirtas, un jāsāk būvēt institucionālās platformas publiskā un privātā sektora sadarbības veicināšanai. Tikpat svarīgi ir tas, lai šajā procesā tiek iesaistītas jaunākās paaudzes, jo tas attiecas uz mūsu ilgtermiņa nākotni.

Visbeidzot mums jāpaplašina pūliņi visos līmeņos atzīt pilsoņu dažādās pieredzes, viedokļus un vērtības. Mums katram ir sava individuālā identitāte, taču mēs katrs arī piederam vietējām, profesionālajām, nacionālajām un pat globālajām kopienām, kurām ir kopīgas intereses un savstarpēji savijušies likteņi.

Vajag, lai lielā pārstartēšana dod balsi tiem, kuri tikuši aizmirsti, lai visiem, kuri vēlas iesaistīties nākotnes veidošanā, ir iespēja to darīt. Pārstartēšanās - tā nav revolūcija vai pāreja uz kādu jaunu ideoloģiju. Drīzāk tas ir pragmatisks solis uz noturīgāku, vienotāku un ilgtspējīgāku pasauli. Dažus globālās sistēmas pīlārus vajadzēs nomainīt, citus - salabot vai nostiprināt. Lai sasniegtu kopīgu progresu, labklājību un veselību, mums vajag ne vairāk un ne mazāk par to.

Uz augšu
Back