"Jaunas ēras" priekšvakars? Trīs prognozes par naftas nozares nākotni

FOTO: Reuters / Scanpix

Pēdējo nedēļu laikā ir publiskotas trīs prognozes saistībā ar naftas tirgus nākotni. Šīs prognozes izteikušas naftas tirgus autoritātes – britu kompānija “British Petroleum” (BP), Starptautiskā Enerģētikas aģentūra un Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC).

Kā vēsta “Forbes”, prognozes ir visai atšķirīgas, tomēr vienojošais elements pastāv – pieprasījums pēc naftas Eiropā un ASV vairs nesasniegs tādu līmeni, kāds tas bija pirms krīzes. Visticamāk, par jauno naftas tirgus līderi kļūst Indija, bet starp nozarēm – naftas ķīmijas sektors.

Rudens visā pasaulē ir nesis ne tikai jaunu Covid-19 saslimstības vilni, bet arī vairākas jaunas naftas tirgus ilgtermiņa prognozes. Septembrī ar savu prognozi nāca klajā britu BP, oktobra sākumā OPEC, bet pirms dažām dienām – arī Starptautiskā Enerģētikas aģentūra.

Visas trīs prognozes ir visai atškirīgas – piemēram, OPEC prognozē teikts, ka naftas pieprasījuma pīķis tiks sasniegts 2040. gadā, bet Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ieskatā tas notiks 2030. gadā. Savukārt BP prognozē, ka pāreja uz jauna veida enerģētiku, ar kuru netiek radīti kaitīgie izmeši, notiks jau 2025. gadā.

Pagrieziena punkts

Jā, šajās prognozēs ir diezgan lielas atšķirības, tomēr ir arī kopīgs iezīmes: attīstītajā pasaulē – Eiropā un Ziemeļamerikā pieprasījums pēc naftas vairs nekad nesasniegs tādu līmeni, kāds tas bija pirms krīzes. Tas pats attiecas arī uz Austrāliju, Jaunzēlandi, Japānu un Dienvidkoreju, kur naftas pieprasījums, pēc OPEC prognozes, līdz 2025. gadam kritīsies vidēji par 0,5% gadā.

Par galveno pagrieziena punktu kļūs pieprasījuma pēc transporta kritums, kas līdz 2025. gadam sasniegs 7% ASV, 9% Eiropas Savienībā, bet Japānā – pat 13%. Pieprasījums pēc naftas samazināsies arī no ražošanas sektora.

Flagmaņa maiņa

Naftas pieprasījuma pieauguma jomā arī mainīsies līderis. Ja iepriekš vairāku gadu garumā līdere pēc naftas pieprasījuma bija Ķīna, kas laika posmā no 1995. līdz 2018. gadam pieprasījumu audzēja par vidēji 6,2% gadā (globāli – 1,4%), tomēr tuvāko desmit gadu laikā par pieprasījuma līderi kļūs Indija.

Te gan prognozes atšķiras – OPEC prognozē, ka līdz 2045. gadam Indijas pieprasījums pēc naftas augs par vidēji 6,3% gadā, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra prognozē pieaugumu par 2,5% gadā, bet BP – par 2%.

Attiecībā uz Ķīnu OPEC ir optimistiskāka savās prognozēs – šī organizācija paredz, ka Ķīnas pieprasījums turpinās mēreni pieaugt līdz pat 2045. gadam, bet BP un Starptautiskā Enerģētikas aģentūra paredz, ka pēc 2030. gada arī Ķīnā mazināsies pieprasījums pēc naftas.

Pārkārtojumi lielāko naftas patērētājvalstu vidū ir saistāmi ar to, kā mainās Indijas un Ķīnas transporta sektors. Indijā turpina pieaugt pieprasījums pēc transportlīdzekļiem, kas darbojas ar naftas produktiem, bet Ķīnā strauji palielinās pieprasījums pēc elektromobiļiem, tādējādi mazinot nepieciešamību pēc naftas produktiem. Tā, piemēram, pagājušajā gadā Ķīnā tika reģistrēti 3,35 miljoni jaunu elektroautomobiļu.

Tāpat tuvākajos 20 gados prognozējams, ka Ķīna samazinās naftas pieprasījumu arī ražošanas un dzīvojamajos sektoros (attiecīgi par 1,4% un 2,6% gadā), kamēr Indija plāno palielināt pieprasījumu šajās nozarēs.

Vienīgais Ķīnas ekonomikas sektors, kurā naftas pieprasījums pieaugs, būs naftas ķīmija. Tas attiecas arī uz visu pārējo pasauli kopumā, kur pieprasījums pieaugs par 1,7% gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo desmitgadi, tā arī ir galvenā atšķirība, jo laika posmā no 2010. līdz 2019. gadam naftas pieprasījums transporta nozarē pieauga par 18%, bet ķīmijas jomā – vien par 4%.

Jauno laiku pāragrs starts

Vēl viena būtiska nianse – naftas ieguves apjoma pieaugums. No 2010. līdz 2019. gadam šo pieaugumu par 90% nodrošināja ASV. Pēc BP un Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem, līdz 2025. gadam ASV daļa naftas ieguves tirgū sastādīs “vien” 55%. Pēc OPEC aprēķiniem, līdz 2025. gadam ASV jēlnaftas un šķidro ogļūdeņražu ieguves apjomi sasniegs 1,4 miljonus barelu diennaktī, kamēr Brazīlijā – pat 1,7 miljonus barelu diennaktī. Būtisks jēlnaftas ieguves apjoms būs arī Norvēģijā, kur līdz 2025. gadam tiks iegūts miljons barelu naftas diennaktī.

Tuvākajā perspektīvā OPEC valstīm būs jārēķinās ar zināmām grūtībām, jo naftas pārprodukcijas dēļ nāksies samazināt ieguves apjomus. Tomēr šī organizācija prognozē, ka 2025. gadā naftas un šķidro ogļūdeņražu ieguves apjoms globālā līmenī būs 34 miljoni barelu diennaktī. Tiesa gan, ilgtermiņā naftas ražotājiem jārēķinās ar to, ka saasināsies konkurence, kā rezultātā ogļūdeņražu ieguve var zaudēt investīciju pievilcīgumu.

Konkurence arī ir galvenais dzinējspēks, kas ļauj naftas cenas noturēt zemā līmenī – jau pirms pandēmijas bija vērojams, ka izmaksas naftas transportēšanas, pārstrādes un citās jomās sāka samazināties, bet šogad, salīdzinot ar gadu iepriekš, šīs izmaksas ir kritušās pat par trešo daļu.

Ņemot vērā pieprasījuma kritumu, kā arī rekordlielo naftas ieguves samazinājumu, miljardiem lielos zaudējumus, nav grūti iedomāties, ka, iespējams, tas ir skats uz jauno realitāti.

Pagaidām vēl grūti spriest, bet ļoti iespējams, ka nafta sekos pa ogļrūpniecības iemīto taciņu, kas enerģētikas tirgū atdod savas pozīcijas jauniem, perspektīvākiem spēlētājiem.

Uz augšu
Back