Kādā parastā 2017.gada augusta dienā, par pārsteigumu vietējiem iedzīvotājiem, Grenlandes teritoriālajos ūdeņos bez brīdinājuma iebrauca Ķīnas ledlauzis  - tas ir tikai viens no arvien biežākiem gadījumiem, kad Arktikas ūdeņos negaidīti parādās pasaules lielvaru kuģi, tām arvien aktīvāk iesaistoties cīņā par kontroli pār Arktikas ūdens ceļiem un dabas resursiem, raksta aģentūra “Reuters”. 

Krievija un Ķīna pēdējo gadu laikā sper arvien neatlaidīgākus soļus Arktikas virzienā, tādējādi izraisot satraukumu ASV. Pagājušajā gadā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka ir pienācis brīdis arī ASV aktīvāk iestāties par Arktikas nākotni un nostiprināt savas pozīcijas kā Arktikas valstij. 

Grenlande ir autonoma Dānijas teritorija, kas nozīmē, ka Grenlandes aizsardzības jautājumi ir Kopenhāgenas pārziņā. 

Ķīnas kuģis Grenlandes teritoriālajos ūdeņos

FOTO: Reuters/ScanPix

Kopš 2006.gada reģistrēti vairāki gadījumi, kad citu valstu kuģi ierodas Grenlandes teritoriālajos ūdeņos, neievērojot attiecīgo protokolu. NATO sastāvā esošā Dānija un tās sabiedrotie Arktikā pēdējo gadu desmitu laikā centušies nodrošināt Grenlandei un Arktikas reģionam zema saspīlējuma teritorijas statusu. 

Tomēr katrs incidents ar negaidītām citu valstu kuģu vizītēm šos centienus sarežģī.

Galvenā problēma ir tā, ka ir grūti saprast, kas tieši Grenlandē un tās piekrastē notiek. Grenlandes piekraste ir 44 000 kilometru gara, lielāko daļu salas sedz sniegs un ledus, bet ziemas mēnešos Grenlande atrodas gandrīz pilnīgā tumsā. 

Grenlandei ir stratēģiska nozīme. Grenlandes pilsētiņā Kvanākā izvietota ASV Gaisa spēku bāze, kas ir vistālāk uz ziemeļiem esošā ASV militārā bāze. Kvanāka ir viena no dažām vietām pasaulē, kas redzama no satelītiem, kuru orbīta šķērso zemes polus, - Kvanākā iegūtajai informācijai ir būtiska loma laikapstākļu prognozēšanai, kā arī klimata pārmaiņu pētījumos un dažādu glābšanas misiju plānošanā un īstenošanā. Savukārt ASV Gaisa spēku bāzē izvietotais sensoru tīkls ir būtiska sastāvdaļa kosmosa novērošanā, jo tur izvietota arī raķešu uzbrukuma agrīnās brīdināšanas sistēma.

“Vēsturiski Arktika, līdzīgi kā kosmoss, bija teju pilnībā miermīlīga sfēra. Tagad tas ir mainījies,”

4

jūlijā notikušajā domnīcas “Atlantic Council” vebinārā par ASV Arktikas stratēģiju izteicās ASV gaisa spēku sekretāre Barbara Bareta. 

Vairākas valstis aktīvi būvē jaunus ledlaužus, lai tādējādi palielinātu savu klātbūtni Arktikā un iegūtu jaunas iespējas kravu transportēšanā. Starp šīm valstīm ir arī Ķīna, kurai nav teritoriju Arktikā. Ķīna sevi ir pasludinājusi par “Arktikai tuvu” valsti un paziņojusi, ka vēlas attīstīt attiecīgu infrastruktūru, kas ļautu tai piedalīties Arktikas pārvaldīšanā. 

Reaģējot uz citu valstu, galvenokārt Krievijas un Ķīnas aktivitātēm, Rietumu sabiedrotie arī cenšas pastiprināt savu klātbūtni Arktikā, tostarp īstenojot arī kopīgas mācības. 

Dānijas aizsardzības ministre Trīne Bramsena aģentūrai “Reuters” norāda, ka Dānija iespējamos saspīlējumus Arktikā vēlas saglabāt iespējami zemā līmenī, tomēr Dānija arī neesot naiva, tāpēc tā arī gatavojas pastiprināt Dānijas bruņoto spēku klātbūtni un novērošanas spējas Grenlandē un Arktikā kopumā.

FOTO: Reuters/ScanPix

Atsevišķos Arktikas reģionos ir salīdzinoši ļoti labs radaru un satelītu novērošanas “pārklājums”, tomēr Grenlandē situācija kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma ir būtiski pasliktinājusies. 

No 1959. līdz 1991. gadam Grenlande bija daļa no Ziemeļamerikas aerokosmiskās aizsardzības sistēmas, ko veidoja 63 radaru un komandcentru tīkls, kas stiepās 4800 kilometru garumā no Aļaskas rietumiem un šķērsoja Kanādas Arktikas teritoriju. Grenlandes teritorijā bija izvietoti četri šīs sistēmas radari. Divi radari beigās tika demontēti, bet pārējie divi tika pamesti. 

Šobrīd Grenlandes plašās teritorijas uzraudzīšanai tiek izmantota viena lidmašīna, četri kuģi un četri helikopteri. Savukārt Grenlandes nomaļākajos ziemeļaustrumu reģionos patrulē sešas suņu pajūgu ekipāžas. 

FOTO: Reuters/ScanPix

2006.gadā pie Grenlandes krastiem tika manīta zemūdene, kas, visticamāk, bija Krievijas zemūdene. Tā bija pirmais šāds gadījums kopš Aukstā kara beigām. 

Šī noslēpumainā zemūdene tika pieminēta arī 2016.gadā publicētajā Dānijas ziņojumā par tās arktisko teritoriju aizsardzību. 

Šajā ziņojumā uzsvērts, ka netiek pietiekami novērotas Dānijas Arktikas teritorijas nedz no gaisa, nedz zem ūdens, un tāpēc neesot iespējams objektīvi novērtēt, vai un cik bieži notiek nesankcionēta iekļūšana Grenlandes teritorijā. 

Pagājušajā gadā Dānijas valdība apsolīja būtiski palielināt izdevumus Grenlandes aizsardzībai, tomēr, kādos tieši projektos šī nauda tiks tērēta, pagaidām vēl nav izlemts. 

Šobrīd Dānijai nav satelītu, ar kuru palīdzību uzraudzīt satiksmi ap Grenlandi. 2018.gadā Dānija sāka saņemt satelītu informāciju no Eiropas Savienības Jūras drošības aģentūras, tomēr tās sniegtie dati ne vienmēr ir pietiekami detalizēti izmantošanai militāros nolūkos.

Kā norāda Dānijas Aizsardzības koledžas Arktiskās drošības pētījumu centra vadītājs Stīns Kjērengārds, Dānija nekad nespēs pašas spēkiem aizsargāt sevi Arktikā, tāpēc Dānijai ir jācenšas nodrošināt līdzsvars komunikācijā gan ar sabiedrotajiem, gan citām valstīm. 

Šis līdzsvars gan pēdējos gados kļūst arvien trauslāks.