Kipras "zelta pasu" lāsts: Šveices bankas aizdomīgāk skatīsies uz "zelta pasu" turētājiem

FOTO: Reuters / Scanpix

Šveices bankas pieņēmušas lēmumu rūpīgāk pārbaudīt to klientu kontus, kam ir Kipras pilsonība. Arābu televīzijas kanāla “Al Jazeera” veiktais pētījums par Kipras “zelta pasu” programmu faktiski ir radījis sprādziena efektu – valsts 1. novembrī apturēs programmu, bet no amata atkāpušies vairāki ierēdņi.

Tāpat arī Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret Kipru un Maltu saistībā ar pasu pārdošanu. Tomēr, kā noskaidroja “Forbes”, šīs nav vienīgās skaļā skandāla sekas.

Šveices bankas ir sākušas ieviest stingrākus noteikumus pret klientiem, kuri ir Kipras pilsoņi un kuriem sākotnēji bijusi citas valsts pilsonība. Par to “Forbes” pastāstīja divi informācijas avoti kompānijās, kas strādā ar palīdzības sniegšanu klientiem, kas vēlas iegūt Kipras pilsonību. Informācijas avoti šādas ziņas ieguvuši no kādas Šveices darbinieka. Tiek norādīts, ka banku iekšienē tiek izplatīta informācija par to, ka “turpmāk nepieciešams rūpīgāk pievērst uzmanību” Kipras pilsoņiem, kas pasi ieguvuši, pateicoties dažādām programmām.

UBS, “Credit Suisse”, “Raiffesen”, “Julius Baer”, “Zurcher Kantonalbank” un “EFG International” no komentāriem šajā jautājumā atteicās.

Kādēļ Šveices bankām ir pamats uztraukumam?

Šveices bankas ne pirmo reizi velta atsevišķu uzmanību vienai vai otrai klientu kategorijai. Tā, piemēram, 2016. gadā izskanēja informācija, ka vairākas Šveices bankas pēc tam, kad Krievijā stājās spēkā likums par kontrolējamām ārvalstu kompānijām, sāka interesēties par Krievijas klientiem un vai viņi ir informējuši Krievijas varasiestādes par savām ārvalstu kompānijām.

Banku menedžeri pieprasīja iesniegt dokumentu kopijas, kas liecina par to, ka klienti ir izpildījuši visas nepieciešamās prasības, pretējā gadījumā brīdinot viņus par kontu slēgšanu.

Šoreiz Šveices banku “radarā” nonākuši Kipras “zelta pasu” īpašnieki, un tas noticis pēc “Al Jazeera” pētījuma par to, kā strādā “zelta pasu” programma Kiprā, respektīvi – apmaiņā pret investīcijām ir iespējams iegūt Kipras pilsonību.

Televīzijas kanāla pētījumā atklāts, ka daļā gadījumu ir pamatotas šaubas par naudas izcelsmi, par ko veiktas investīcijas apmaiņā pret Kipras pilsonību. Tika veikts eksperiments, kurā televīzijas kanāla korespondents uzdevās par bagātu Ķīnas pilsoni, kurš dzimtenē apsūdzēts par kukuļņemšanu un ienākumu deklarāciju viltošanu.

Tikšanās laikā ar Kipras ierēdņiem un nekustamo īpašumu aģentiem tika noskaidrots, ka šīs personas palīdzēs viņam iegūt pilsonību.

“LSTS Consultants” partneris Kirils Šeins norāda, ka ir notikusi visai acīmredzama lieta. Parasti Eiropas Savienības rezidenti un pilsoņi automātiski tiek iekļauti zema riska grupā un viņiem Šveices bankās parasti nav nepieciešams iesniegt lielu daudzumu dokumentu, jo tiek uzskatīts, ka šie cilvēki ir “tīri”. Tomēr, atsaucoties uz “Al Jazeera” informāciju, Šveices bankas sāka uzskatīt, ka “zini savu klientu” principi attiecībā uz klientiem no Kipras tomēr nav īsti atbilduši Eiropas Savienības standartiem.

Līdz ar to Kipras pilsoņiem, kas šo pilsonību ieguvuši, pateicoties dažādām programmām, tika paaugstināta riska grupa un šos cilvēkus sāk uzlūkot daudz stingrāk.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) vēl 2018. gadā publicēja rekomendācijas par to, kā novērst ļaunprātības, kas notiek, iegūstot pilsonību apmaiņā pret investīcijām. Attiecībā uz augsta riska valstīm, kuru vidū bija iekļautas arī Malta un Kipra, organizācija aicināja visas finanšu iestādes pārbaudīt savus klientus un pētīt, kā viņi ieguvuši pilsonību.

Iepriekš gan bankas tas nav īpaši interesējis, taču tagad ir pienākusi situācija, kad bankām nāksies samaksāt par savu klientu grēkiem. Šveice ir starptautiskās banku sistēmas centrs, un līdz ar to ir dabiski, ka šīs valsts bankas turpmāk pievērsīs pastiprinātu uzmanību klientiem ar Kipras pasēm.

Ko tas nozīmēs klientiem?

Visticamāk, “zem palielināmā stikla” nenonāks visi klienti ar Kipras pasi. Šīs valsts pilsonību var iegūt divos veidos. Pirmais – likumīgi nodzīvot valstī septiņus gadus, pēc tam nokārtot grieķu valodas eksāmenu. Otrais – veikt vismaz divus miljonus eiro vērtas investīcijas, un pēc 6-9 mēnešiem ir iespējams iegūt Kipras pilsonību.

Tieši pilsoņi, kas ieguvuši pasi otrā ceļā, var saskarties ar lielāku kontroli ne tikai Šveices bankās, bet arī visā Eiropā, it īpaši, ja par šiem cilvēkiem trūks informācijas.

Praktiskā līmenī tas var izpausties tā, ka bankas var pieprasīt vairāk dokumentu un informāciju, kas pamato naudas izcelsmi un avotus, norāda Šeins. Viņš piebilst, ka šāda kontrole varētu būt arī īslaicīga. Bankām ir divi veidi, kā likt saprast klientam, ka tās nevēlas sadarboties vai arī klients neatbilst visām prasībām.

Viens variants ir sākt bremzēt klienta transakcijas, pieprasīt papildu dokumentus par naudas izcelsmi. Tas, savukārt, klienta darbu ar banku padara ļoti sarežģītu, un galarezultātā klients no bankas aiziet pats.

Otrais variants – nosūtīt tiešu vēstuli klientam par to, ka banka pieprasa pārvest līdzekļus uz citu kredītiestādi.

Kā notikumi attīstīsies tālāk?

Eiropas Komisija ir paziņojusi par izmeklēšanas sākšanu pret Kipru un Maltu saistībā par “zelta pasu” pārdošanu. Kiprai un Maltai divu mēnešu laikā ir nepieciešams sniegt detalizētus paskaidrojumus par šīm programmām. Ja paskaidrojumi neapmierinās Eiropas Komisiju, tad Kiprai var draudēt sankcijas, kas savukārt citas valstis var atturēt no “Zelta pasu” programmas īstenošanas. Tikmēr šo pasu īpašnieki varēs saskarties ar dažādiem ierobežojumiem, tostarp attiecībā uz pārvietošanos un Eiropas bankas sistēmas izmantošanu.

Uz augšu
Back