Auditori aprēķinājuši, cik naudas vajag, lai Latvijā jūtami uzlabotu satiksmes drošību

Automašīnu satiksme Zentenes ielā, Imantā

FOTO: Bez Tabu

Latvijai būtu nepieciešami 90 miljoni eiro gadā būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai, secināts starptautiskās auditorkompānijas "Price Waterhouse Coopers" veiktajā pētījumā.

Kompānija ir veikusi pētījumu par Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020.gada gala ietekmes izvērtējumu.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē skaidroja, ka pētījuma rezultātā iegūti četri iespējamie rīcības scenāriji attiecībā uz satiksmes drošību. A jeb nulles scenārijs, kurā nekādi papildu pasākumi nav paredzēti. B jeb minimālais scenārijs - bez finansējuma, C jeb optimālais un D jeb maksimālais, kas paredz plašu plānu ar finansēm.

Auditorkompānijas pārstāvis Egils Trumpe skaidroja, ka pētījums veikts šā gada otrajā ceturksnī un pētījumā īstenošanā izmantota pieeja "Droša sistēma", proti, droša vide, drošs transportlīdzeklis un drošs satiksmes dalībnieks.

Attiecībā uz drošu vidi būtiski ir satiksmes intensitātes mērījumi, jo ar tehniskajiem līdzekļiem ļoti labi ir iespējams konstatēt satiksmes intensitātes rādītājus ne tikai uz valsts autoceļiem, bet arī pašvaldību ceļiem, viņš teica. Tomēr kompānijai veicot pētījumu, bija ļoti ielas problēmas iegūt uzticamus satiksmes intensitātes rādītājus Rīgā un "kur nu vēl citās pašvaldībās", viņš atzina.

Pētījuma veicēji secinājuši, ka būtiski ir jāstrādā pie infrastruktūras uzlabošanas, transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontroles un droša satiksmes dalībnieka, šajā kontekstā vērtējot gan transportlīdzekļu vadītāju apmācību, gan satiksmes noteikumu izpildes panākšanu un reaģēšanu satiksmes negadījumu situācijās.

"Visam tam par pamatu ir modernu tehnoloģiju ieviešana satiksmes drošības jomā, piemēram, būtiski ir inteliģento transporta sistēmu ieviešana," skaidroja Trumpe.

Runājot par politikas plānošanas dokumentiem, Trumpe vērsa uzmanību, ka nacionālajā līmenī Latvijā ir ļoti labi aptverti satiksmes drošības jautājumi, bet pētījuma veicēji vairāk vēlētos redzēt pašvaldību un reģionu iesaisti satiksmes drošības uzlabošanā. Patlaban plānošanas reģionu dokumentos informācija esot ļoti vispārīga.

Pētījuma autori secinājuši, ka satiksmes negadījumos bojāgājušo absolūtos rādītājos Latvija ir sliktā pozīcijām, taču dinamiskie rādītāji ir labi, īpaši, bojāgājušo skaitā.

"Lai arī šogad rādītāji ir sliktāki, tomēr ir jāņem vērā, ka kopējais mirušo skaits ir diezgan mazs un vienam atsevišķam gadījumam var būt liela loma, piemēram, 2018.gadā bija vairāki negadījumi ar vairākiem bojāgājušajiem," norādīja Trumpe.

Bojāgājušo skaitu var samazināt ar drošības jostu un sistēmu lietošanu, vadītāju uzvedības maiņu, automašīnu konstrukcijas un drošības sistēmas kvalitāti, pēcavārijas izsaukumu reakcijas ātrumu un glābšanas darbu kvalitāti, viņš atzīmēja.

"Avārijās smagi ievainoto rādītājos situācija nav tik laba, jo ir saistība starp smagi ievainoto skaita pieaugumu un satiksmes intensitātes palielināšanos," norādīja Trumpe. To apliecina arī policijas pārstāvju padomes sēdē prezentētā informācija, ka šogad samazinājies smagi ievainoto skaits, jo ir kritusies satiksmes intensitāte. Trumpe gan vērsa uzmanību, ka Latvijā tomēr palielinās velosatiksmes intensitāte, tāpēc pieaug avārijās kopumā ievainoto skaits.

Pētījumā arī analizēta padomes apstiprinātā finansējuma no apdrošinātāju veiktajiem maksājumiem izlietojuma efektivitāte. Kopumā finansējuma sadalījums ir diezgan pareizs, lai gan, iespējams, pārāk liels akcents ir likts uz drošas satiksmes dalībnieku, secinājuši pētnieki.

"Liela daļa finansējuma ir izlietots informatīvajām akcijām, un akciju sistemātiskums kopā ar prevenciju dod pozitīvus rezultātus," norādīja Trumpe.

Pētījuma veicēji gan uzskata, ka būtu nepieciešams palielināt finansējuma ar drošu transportlīdzekli saistītām aktivitātēm, proti, būtiski ir investēt tehnoloģiskajos rīkos.

Pētījuma veicēji arī modelējuši satiksmes drošības attīstību nākotnē. Viņi norāda, ka, neveicot papildu aktivitātes, bojāgājušo skaits palielināsies. Lai uz 2030.gadu par 50% samazinātu bojāgājuši skaitu, nepieciešamas būtiskas investīcijas satiksmes infrastruktūrā un citos ar satiksmes drošību saistītos jautājumos, norādīja Trumpe.

Scenāriju salīdzinājums liecina, ka, ieviešot D jeb maksimālo scenāriju, tam būtu nepieciešami 90 miljoni eiro gadā. Kā vienu no efektīvi realizējamiem pasākumiem eksperti saredz ribjoslu ierīkošanu, jo satiksmes negadījumos nereti redzams autovadītāju uzmanības trūkums uz ceļa.

Eksperti prognozē, ka, ieviešot D scenāriju, 2030.gadā avārijās smagi cietušo skaits būtu 272, bet dzīvību zaudētu 51 cilvēks.

"Lai arī investīcijas ir lielas, mēs redzam, ka D scenārijā kopējais sabiedrības ieguvums ir būtisks gan smagi cietušo, gan bojāgājušo rādītājos," norādīja Trumpe.

Uz augšu
Back