Latviešu izcelsmes padomju spiedzes 40 gadu ilgā karjera aukstā kara laikā

Melita Norvuda

FOTO: Ekrānšāviņš no YouTube video

Stāsts par latviešu izcelsmes spiedzi Melitu Norvudu, kura aukstā kara laikā spiegoja Padomju Savienības labā, atklājot Maskavai lielākos Lielbritānijas kodolnoslēpumus. 

Melitas Norvudas spiedzes karjera atklājās tikai 1999. gadā, kad viņa bija jau 87 gadus veca. Preses konferencē savas mājas priekšā viņa paziņoja, ka 40 gadu kalpojusi Padomju Savienībai kā britu spiedze, aukstā kara laikā zogot Lielbritānijas kodolnoslēpumus un atklājot tos Padomju Savienībai. Viņas stāsts iemūžināts gan latviešu valodā tulkotajā Dženijas Rūnijas romānā “Sarkanā Džoana” (Red Joan), gan LMT Viedtelevīzijā skatāmajā filmā ar tādu pašu nosaukumu. 

NOSKATIES FILMAS KACEKLI:

Kā rakstīts vietnē “Timenote”, Melita piedzima Anglijā, Poksdaunā latviešu grāmatsējēja emigranta Aleksandra Zirņa ģimenē, kurš bija pārcēlies uz Angliju pēc 1905. gada revolūcijas. Viņas tēvs bija saistīts ar Ļeva Tolstoja grāmatu izdošanu, bet pēc izceļošanas bija Vladimira Čertkova (Ļ. Tolstoja literārā pārstāvja) nama pārzinis Tuktonā, Hempšīras grāfistē. Tēvs bija pārliecināts marksists, taču nomira agri - 1918. gadā no tuberkulozes, kad Melitai bija tikai seši gadi. Tēva iespaidā Melita kļuva par komunisma ideoloģijas piekritēju un jau 1930. gadā iestājās Lielbritānijas Komunistiskajā partijā. 

Norvudas noslēpumu atklāja kāds Kembridžas vēsturnieks, vācot materiālus savai grāmatai. Tiesa, Norvuda necentās melot vai kaut ko slēpt, un izdevumam “The Times of London” teica, ka tādos apstākļos nebūtu rīkojusies citādi pat tad, ja viņai tiktu dota otra iespēja. 

Norvuda ilgu laiku bija komunistu partijas locekle, kurā tika atbalstīta Padomju Savienības ideja Austrumeiropā ieviest komunismu, kā arī spriests par biedējošo faktu, ka ASV un Rietumeiropas rokās ir lielākā daļa pasaules kodolieroču. Savu spiedzes karjeru viņa sāka 1930. gados, strādājot par sekretāri Krāsaino metālu izpētes asociācijā Londonā. 

Šī šķietami parastā asociācija patiesībā bija daļa no slepena kodolieroču izpētes projekta, kas tika veikts sadarbībā ar ASV un saucās “Tube Alloy”. Kad neviena nebija klāt, Norvuda mēdza ielavīties sava priekšnieka kabinetā, atvērt viņa seifu un nofotografēt tajā esošos slepenos dokumentus. Fotokameru pēc tam viņa nodeva kontaktpersonai no Valsts drošības komitejas, kur Melitu pazina kā “Holu”.

Aktrise Džūdija Denča

FOTO: Ekrānšāviņš no YouTube video

Eksperti joprojām diskutē par to, cik ļoti viņa patiesībā palīdzēja padomju kodolprogrammai. Lai nu kā, viņa dokumentu fotogrāfijas Krievijai turpināja piegādāt līdz 1979. gada sākumam, kad devās pensijā. 1979. gadā viņa ar savu vīru, kurš zināja par viņas spiedzes karjeru un neatbalstīja to, viesojās Maskavā, kur Padomju Savienība apbalvoja viņu ar Sarkanā Karoga ordeni. Ordeni viņa pieņēma, tomēr atteicās no naudas balvas. 

Kā Norvudai izdevās tik ilgi palikt neatklātai? Daļēji viņai palīdzēja britu drošības dienesta M15 zēnu atmosfēra. M15 pirmā sieviešu dzimuma aģente Mona Maunda patiesībā atpazina Norvudu kā potenciālo spiedzi jau 1930. gados, kad viņa sāka savu slepeno karjeru. Tomēr vīriešu kārtas biedri to noliedza, jo neuzskatīja, ka sieviete varētu būt laba spiedze. Maunda vēlāk tika atlaista par nekompetenci. Lai arī Norvudas darba devēji bija aizdomīgi, tomēr viņi nekad viņu neuztvēra kā Padomju Savienības spiedzi. 

Britu varas iestādes tikai 1990. gados pēc Padomju Savienības sabrukšanas noskaidroja, ka Norvuda patiešām darbojās kā spiedze. Tas notika pēc tam, kad VDK ierēdnis Vasilijs Mitrohins aizbēga uz Lielbritāniju, līdzi ņemot lielu daudzumu slepenu dokumentu par padomju spiegiem. Šie dokumenti tad arī atklāja Norvudas slepeno nodarbošanos, tiesa, britu varas iestādes to turēja noslēpumā, jo uzskatīja, ka viņiem ir pārāk maz pierādījumu. 

1996. gadā valdība izlēma, ka informācija Mitrohina papīros būtu jāpadara publiski pieejama, tāpēc nodeva tos Kembridžas Universitātes profesora Kristofera Endrjū rokās, kurš plānoja tos izmantot savā jaunajā grāmatā. Norvudas noslēpums atklājās 1999. gada septembrī, kad “The Times of London” sāka turpinājumos publicēt Endrjū grāmatu. 

Šis atklājums bija pilnīgs pārsteigums Norvudas meitai Anitai Fergusonei, kura par to, ka viņas māte bija spiedze, izlasīja avīzē. Jaunumiem izplatoties, Norvuda sarīkoja preses konferenci, kurā apstiprināja, ka viņa bija spiedze, kā arī skaidroja, kāpēc tā rīkojās. 

“Es izdarīju to, ko izdarīju, nevis lai pelnītu naudu, bet gan novērstu jaunās sistēmas sagruvumu, kas vienkāršajiem cilvēkiem sniedza pārtiku un lietas, kuras viņi tagad varēja atļauties, piemēram, labu izglītību un medicīnas pakalpojumus. Es domāju, ka varbūt man pieejamās lietas varētu būt lietderīgas Krievijai, lai tā neatpaliktu no Lielbritānijas, Amerikas un Vācijas. Kopumā es neatbalstu spiegošanu pret savu valsti,” preses konferencē savas mājas pagalmā teica Norvuda. 

MELITAS NORVUDAS PAZIŅOJUMS MEDIJIEM:

Nākamajā nedēļā rakstnieks Deivids Bērks apciemoja viņu un atrada viņu “joprojām šoka stāvoklī”, kā viņš rakstīja laikrakstā “The London Magazine”. Bērks vēlāk atzīmēja, ka Norvuda nemitīgi atkārtoja: “Es domāju, ka esmu tikusi sveikā cauri.” Tiesa, viņa tika sveikā cauri, jo arī pēc atklāšanas valdība Norvudu neapsūdzēja.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".

Uz augšu
Back