Klāt jauna ēra, kurā nav vietas vadītāju neuzticībai un pilnīgai kontrolei pār darbiniekiem

FOTO: Pexels

Pēdējie mēneši gandrīz ikvienam devuši brīnišķīgu iespēju pārliecināties par to, cik efektīvs ir darbs no mājām. Pavisam bez ironijas – attālinātajam darbam ir savas priekšrocības, un ir virkne lietu (piemēram, garāki rakstu darbi), ko no savas mājas darba vietas iespējams paveikt pat ātrāk un efektīvāk, nekā tas iespējams biroja vidē, raksta "Amrop" konsultante, LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes asociētā profesore Ilona Baumane-Vītoliņa.

Iepriekšminētais, protams, ir īstenojams ar nosacījumu, ja koncentrēšanos darba uzdevumiem neizaicina citi mājas iemītnieki.

Attālinātais darbs pieprasa domāšanas, darba plānošanas un stila maiņu ne tikai darbinieku vidū.

Tas ir jauns izaicinājums arī vadītājiem, lai nodrošinātu to, ka komandu darbs turpinās, tās dalībniekiem diendienā neredzot citam citu un vienlaikus saglabājot nemainīgi augstu iesaisti, motivāciju un lojalitāti savai darba vietai.

2

Attālinātais darba režīms ļauj veikt informācijas apmaiņu tikpat efektīvi kā klātienē, tomēr iedvesmot un veidot emocionālu kontaktu ar kolēģiem šādā veidā ir krietni grūtāk.

Jaunākie dati rāda, ka piecās lielākajās Eiropas pilsētās katru dienu birojā šobrīd pavada tikai ap 50% strādājošo, savukārt 25% darbinieku turpina darbu no mājām pat visas piecas darbadienas nedēļā.

Ņemot vērā Covid-19 ciklisko raksturu, tuvākajā laikā diez vai redzēsim darbiniekiem pārpildītus birojus.

2

Drosmīgākās prognozes pat paredz, ka biroju dzīve, kādu to esam pazinuši no industrializācijas ēras sākuma, ir pazudusi uz neatgriešanos. Lai nodrošinātu nepieciešamo distancēšanos biroju ietvaros un organizētu cilvēku plūsmu pa ēku stāviem, biroji šobrīd var uzņemt tikai ap 25% līdz 60% no ierastā darbinieku apjoma. Turklāt pat izslēgtas ēku kondicionēšanas sistēmas, visiem pieejamas roku dezinficēšanas stacijas un plastikas barjeras, kas atdala darba vietas vienu no otras, nerisina drošu nokļūšanu līdz darba vietai, kam visbiežāk tiek izmantots sabiedriskais transports.

Jūlijā veikti Hārvarda, Stenfordas un Ņujorkas universitāšu pētījumi rāda, ka pandēmijas laikā darba dienas garums palielinājies par vidēji 50 minūtēm, darbiniekiem turpinot e-pastu apmaiņu arī pēc darba dienas beigām, un kopējā produktivitāte ir pat pieaugusi. Tiesa, apmierinātība ar darbu no mājām ir tieši atkarīga no tā, vai cilvēkam mājoklī pieejama kvalitatīvi iekārtota darba vieta.

Citiem vārdiem – ilgstoša strādāšana pie virtuves galda laimi nenes.

2

No vadītājiem attālinātā darba režīms pieprasa ne tikai uzticēšanos darbiniekiem. Zināmā mērā varam teikt, ka, pārejot uz attālinātu darba režīmu, vadītāji var pārliecināties par savas pieejas efektivitāti. Svarīgāka nekā jebkad agrāk kļuvusi komunikācija – par darbības mērķiem, sagaidāmo rezultātu, darba apjomu un citiem būtiskiem aspektiem. Neskaidrības kliedēšana un fokuss uz biznesa mērķiem nu ir kritiski svarīgs.

Šī pavisam noteikti nav mikromenedžeru ēra, proti, tādu vadītāju, kas raduši neuzticēties, kontrolēt darbiniekus visos sīkumos.

2

Attālinātas un izkaisītas darbības apstākļos šāds vadības stils gluži vienkārši nestrādā un pieprasa mainīties – gan vadītājiem, gan arī darbiniekiem. Ņemot vērā, ka nenoteiktība tikai pieaugs, svarīgāka kļūs arī līderu spēja saredzēt, kas ir būtiskākais, un nepazust detaļās. Tieši spēja aiz kokiem saskatīt mežu un atbilstoši pielāgot arī komandas darbu būs izšķiroša, lai radītu arvien lielāku kvalitatīvu atšķirību komandu darbā.

Tāpat arvien svarīgāka vadības līmeņa darbinieku kvalitāte būs spēja attālinātā un digitālā darba vidē veidot un uzturēt emocionālu saikni ar komandas cilvēkiem. Nav noslēpums, ka sabiedrībā, kurā vientulība tikai pieaug, darba vide ir nozīmīga pašvērtības un piederības veidošanas, kā arī socializēšanās platforma.

Tāpēc, vadot telpā izkaisītas komandas, vadītājiem jāspēj meklēt un atrast risinājumus komandas saliedēšanai. Ikdienu pavadot attālinātā režīmā, daudzi šobrīd izmēģina tā dēvētos komandu korporatīvos retrītus, tiekoties reti, bet tad klātienē intensīvi darbojoties konkrētu uzdevumu izstrādē, kas pieprasa sadarbību un nodrošina tik vajadzīgo socializāciju.

Savukārt tehnoloģiju analītiķi nākamo piecu gadu laikā paredz strauju virtuālās biroju vides izrāvienu. Ar šo tehnoloģiju risinājumu no rīta savās mājās vari uzlikt īpašu galvas uzparikti un acumirklī nokļūt virtuālā sava uzņēmuma birojā, kur vari mijiedarboties ar pārējiem kolēģiem.

Visbeidzot, svarīgāka nekā jebkad agrāk kļūst spēja pieņemt lēmumus augstas nenoteiktības apstākļos, kad tai jābūt intuitīvai un datos balstītai reizē. Uzņēmuma vadītājs, kuram nav skaidra, datos balstīta priekšstata par savu klientu izvēļu veikšanas paradumiem, ir kā akls pilots, kas mēģina nosēdināt lidmašīnu paaugstinātas bīstamības apstākļos. Jāņem vērā, ka lielo datu ievākšana un analīze ir tikai sākums. Ja to jēgpilna interpretācija nav pamatā ikdienas lēmumu pieņemšanai visos organizācijas līmeņos, tad tās ir tikai liekas izmaksas.

To, kā Latvijas uzņēmumu vadības līmenī darbojošies profesionāļi tiks galā ar pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, rādīs laiks.

Tomēr tas, ko varam novērtēt, pat esot pandēmijas epicentrā, ir fakts, ka pasaules kontekstā mēs izskatāmies labi.

2

Esam elastīgi, kreatīvi un pielāgoties spējīgi. Pandēmijas apstākļos tas ir ļoti daudz, tāpēc ceru, ka Latvijas vadības līmeņa darbinieki spēs saskatīt un izmantot potenciālu, kas slēpjas šajos tik mainīgajos un neparedzamajos apstākļos.

Uz augšu
Back