Popes vēja parku projektā ieguvējs - pašvaldības amatpersona

Vēja ģenerators tulpju audzētavā Petenā (Petten), Holandes ziemeļos.

FOTO: Sintija Zandersone/LETA

Ventspils novadā vienlaicīgi top vairāki moderno vēja ģeneratoru parki, kas no visām pusēm ielenks Popes ciemu, bet ieguvējs projektā ir pašvaldības amatpersona, vēsta raidījums “Nekā personīga”.

Obligāto iepirkuma komponenti jeb OIK savulaik Latvijā ieviesa ar mērķi veicināt zaļās enerģijas ražošanu. Sistēma izgāzās: uzdarbojās atbalsta izkrāpēji, bet uzceltās vēja spēkstacijas ir ar pārāk mazu jaudu, lai ražotu enerģiju par tirgus cenu. Tam nepieciešamas jaudīgākas vēja turbīnas un lielāki parki.

Ventspils novadā vienlaicīgi top vairāki moderno vēja ģeneratoru parki, kas no visām pusēm ielenks Popes ciemu. Projektos izgaismojas vietējās pašvaldības amatpersonu personīga ieinteresētība.

Ventspils novadā ir trīs vēja parki ar 17 ģeneratoriem. Uzņēmēju plānos ir būvēt vēl astoņus, un tad ģeneratoru skaits pārsniegs 140.

Uzņēmums “4 Wind” vēlas būvēt četrus milzīgus vēja ģeneratorus. To augstums sasniegs 240 metrus, kas ir divreiz augstāk nekā Pēterbaznīcas smaile. Topošais vēja parks atrodas trīs kilometru attālumā no Popes ciema, kur mīt aptuveni pustūkstotis cilvēku. Ģeneratori aizsegs skatu uz Rindas upes ieleju.

Ventspils novada teritorijas plānojums te neparedz ierobežojumus vēja parku celšanai. Lai projekts virzītos uz priekšu, atlicis izstrādāt detālplānojumu. Tam pašvaldība devusi “zaļo” gaismu. Tagad Popes iedzīvotāji sākuši vākt parakstus pret milzu vēja turbīnu celšanu ciema pievārtē.  Redzot tādu iedzīvotāju aktivitāti, pašvaldība atkāpjas no sava atbalsta “4 Wind”.

Īpašums, kur plāno “4 Wind” vēja parku, agrāk piederēja Popes pagasta pārvaldes vadītājam Mārtiņam Libkovskim. 2015.gadā viņš prasīja un saņēma atļauju uzstādīt tajā vēja plūsmas mērītāju. 2018.gadā viņa zemi nopirka kolhoza “Sarkanā bulta” mantinieks, 160 personām piederošais uzņēmums “Jaunpope”.

Libkovskis norāda, ka sākotnēji nebija pat tādas domas – būvēt vēja parkus attiecīgajā zemē. Komentējot to, kādēļ saskaņojumi izpētei un vēja mērīšanai šajā vietā bija jau 2015.gadā, viņš pieļāva, ka bija, norādot, ka daudzās vietās vēja mērīšanai ir bijuši saskaņojumi.

Uz jautājumu, kādi sarunā ar “Jaunpopi” bija pārdošanas iemesli, viņš norāda, ka vienkārši gribējis pārdot zemi.

Par darījumu Libkovskis saņēmis ap 400 000 eiro. “4 Wind” reģistrēts bijušā kolhoza ēkā. Tepat oficiāli atrodas arī cits vēja parka attīstītājs “Envirsus”, kas savus ģeneratorus grib celt otrpus Popei, mežā.

Ir tapuši ļoti daudzi projekti, kas būtībā paredz, ka tuvākās desmitgades, nākamo 10 gadu laikā viss šis Popes kalns varētu tikt no visām pusēm ieskauts ar vēja ģeneratoriem, tai skaitā 61 ģeneratora parku tepat netālu “Latvijas valsts meža” zemēs.

Līdz šim mežos ģeneratorus celt nedrīkstēja. Pirms trim gadiem atbalstu konkrētajam projektam valdībā mēģināja panākt Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Zemkopības ministrija. Pagājušajā nedēļā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai Jura Pūces vadībā tas izdevās – vēja parkus drīkstēs būvēt visās mežu zemēs, ja pašvaldība tā vēlēsies. “Envirsus” vēja parka teritorijā tas nozīmēs 254 hektāru izciršanu.

“4 Wind” un “Envirsus” līdzīpašnieks līdz šā gada pavasarim bija Kristaps Stepanovs. Viņš bija Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta vietnieks laikā, kad Latvijā ieviesa obligāto iepirkuma komponenti (OIK), subsīdijas vēja un citas zaļās enerģijas ražotājiem. 2011.gadā viņš pameta darbu valsts pārvaldē un kļuva par atjaunojamās enerģijas lobistu. Kad bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro pagājušā gada vasarā atlaida “Latvenergo” padomi, un tās vietā bez konkursa iecēla sev uzticamas personas, pie amata tika arī Stepanovs.

Vēja enerģijas uzņēmumu “Winergy”, “4 Wind”, “Envirsus” valdes loceklis Kristaps Stepanovs norāda, ka projektos atbilstoši normatīvo aktu prasībām  vienā sākts ietekmes uz vidi novērtējums, otrs ir vispār tādā stāvoklī, kas no 2016.gada nav virzīts uz priekšu.

Aprīlī abus Popes vēja enerģijas uzņēmumus nopirka čehu miljonārs Tomašs Kršeks. Pirms diviem gadiem viņš pārdeva savu daļu autotransporta ražotājā “Škoda”. Kopš tā laika Kršeks aktīvi iegulda riska investīciju projektos un startapos. Viens no čeha iekārotajiem īpašumiem ir Latvijas farmācijas kompānija “Olainfarm”. Bet, kāpēc viņš ieinteresēts ieguldīt vēja ģeneratoros, Stepanovs atteicās komentēt.

Ventspils novadā pēdējo 14 gadu laikā radīti plāni vēl sešiem jauniem vēja parkiem. Divi no tiem no pašvaldības saņēmuši atļauju sākt būvniecību.

Vēja parks “Grīvas” meža teritorijā pieder firmai “Winergy”. Ventspils novadā firmai jau pieder deviņi strādājoši vēja ģeneratori. “Grīvām” detālplānojumu pirms 12 gadiem izstrādāja Libkovskis, bet apstiprināja Ventspils novada vadītājs Mucenieks.

Komentējot, kas izstrādāja detālplānojumu, Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (ZZS) norāda, ka to faktiski izstrādāja Popes pagasta padomes laikā, gala redakciju gan paspēja apstiprināt, tikko 2009.gadā bija sācis strādāt Ventspils novads. Viņaprāt, notikušais nesaistās ar Mucenieka kādreizējo vietnieku pašvaldībā.

Paziņojums par vēja parka “Grīvas” sabiedrisko apspriešanu tika publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, un Popes iedzīvotāji par pasākumu neuzzināja.

Sākot ar šo rudeni, saņemt atļauju vēja ģeneratoru uzstādīšanai kļuvis sarežģītāk. Izmaiņu dēļ vasarā daudzi steidzās dabūt atļaujas vēl ar vieglākiem noteikumiem. Starp tiem arī valsts uzņēmums “Latvenergo”, kas apsver izmēģināt spēkus vēja enerģijas jomā Priekulē, un Olafa Berķa projekts Ventspils novadā.

Latvija līdz 2030. gadam apņēmusies panākt, ka enerģijas ražošanas jauda no atjaunojamiem resursiem strauji pieaugs. Taču iedzīvotāju iebildumi ir lielākais šķērslis jaunu vēja parku būvniecībai Dobelē, Tukumā un citviet. Tas mudinājis kopā ar Igauniju pētīt iespējas būvēt vēja parkus jūrā. Paredzēts, ka izpētes rezultāti būs pēc diviem, trim gadiem.

Viņš teica, ja EM iegūs atbildi, ka šādus projektus attiecīgajās vietās var īstenot, valstis varēs rīkot atklātu konkursu, piedāvājot šo teritoriju jebkuram interesentam. Tādā gadījumā tas, kurš būs gatavs nākt klajā ar valstij labākajiem nosacījumiem, būs tas, kurš drīkstēs šajās teritorijās attīstīt savus vēja parkus.

Savukārt, ja pētījumā tiks konstatēts, ka šādi projekti gultnes dēļ vai kādu citu iemeslu dēļ nav īstenojami, tad būs iegūta skaidra atbilde par to, ka vēja parku attīstībai jūrā potenciāls ir ierobežots, un tad būs jāpārvērtē zaudējumi, ko sabiedrība gatava pieņemt, īstenojot vēja parkus uz sauszemes.

Uz augšu
Back