Iespējams, uz ziemas laiku esam pārgājuši pēdējo reizi (21)

Eiropas Savienība ir lēmusi par labu izbeigt laika mainīšanas praksi, sākot ar 2021. gadu, taču par to, ko darīt tālāk, skaidrības vēl nav.

Eiropieši svētdienas rītā ieguva vienu stundu, ko ilgāk pagulēt, jo četros naktī pulksteņu rādītāji tika pagriezti uz trijiem. Tā ir kā vairākas desmitgades ilgusi tradīcija – pagriezt laiku, lai no rīta iegūtu stundu dienasgaismas.

Eiropas Savienībā šī “tradīcija” tika ieviesta 1980. gadā, kad notika globālā naftas krīze.

Ideja bija tāda - pagriežot pulksteņa rādītājus par stundu, izdotos maksimāli izmantot dienasgaismas stundas un ietaupīt enerģiju. Tomēr šī argumentācija ir diskutabla un nav vērā ņemamu pierādījumu par ekonomisko izdevīgumu šādai praksei. Taču tik un tā divas reizes gadā pulksteņu rādītāji tiek pārgriezti.

2021. gads – pulksteņu griešanas prakses beigas?

Pēdējo gadu laikā šāda politika kļūst arvien nepopulārāka. Kritiķi norāda, ka laika maiņa negatīvi ietekmē cilvēka bioritmus, kas var radīt veselības problēmas.

2018. gadā visā Eiropas Savienībā tika veikta aptauja, kurā nospiedošs vairākums nobalsoja par labu laika maiņas izbeigšanai, un gadu vēlāk Eiropas Parlaments lēma, ka šī prakse tiks izbeigta 2021. gadā.

Tagad visas kārtis ir Eiropas Savienības valdību rokās, kurām jālemj vai nu par labu laika maiņas atstāšanai, vai arī palikt pie kāda no laikiem. Un šeit arī rodas galvenais jautājums, jo nav skaidrības, pie kura laika valstis vēlētos pieturēties vairāk – vai pie tā saucamā vasaras laika, vai pie ziemas laika.

2021. gads sāksies jau pēc diviem mēnešiem un nepilnas vienas nedēļas. Tomēr plāna, kā rīkoties tālāk, nav. Vai iepriekšējā svētdiena bija pēdējā, kad griezām pulksteņus? Vai nākamā gada 28. marts būs pēdējā reize, kad pāriesim uz vasaras laiku? To rādīs tikai laiks.