Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai valstī, kultūras un pasākumu nozare ierindojas starp tām, kas cietušas visvairāk. Kamēr kultūras ministrs uzsver, ka nozare šoruden spēs izdzīvot, pasākumu aģentūras “EventAgency.lv” vadītājs Ilmārs Šukjurovs norāda, ka valsts atbalsts ir pirmais plāksteris, kas daļai uzņēmumu ļauj saglabāt savu darbību, bet tas ir tāds vienreizējs palīglīdzeklis, kas neglābs ilgtermiņā.
Biznesa augstskolas "Turība" doktorants norāda, ka papildus satraukumu un bažas rada arī neziņa par nākamo gadu.
Pasākumu nozare nav 100% apstājusies
Šukjurovs norāda, ka pasākumu nozare noteikti nav pilnībā apturēta, jo ik pa laikam tiek organizēti dažādi pasākumi, protams, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus.
"Mana uzņēmuma gadījumā pasākumu skaits ir samazinājies par aptuveni 80%. Lielāks uzsvars tiek likts uz korporatīvo segmentu, rīkojot pasākumus uzņēmumiem. Pašlaik klientiem tiek piedāvāti arī pasākumi tiešsaistē," norāda Šukjurovs.
Pirmā viļņa laikā liela daļa pasākumu, piemēram, festivāli, tika pārcelti uz nākamo gadu, bet dažādu organizāciju ikgadējie pasākumi, kuros tiek apbalvoti labākie darbinieki, saliedēšanās pasākumi, konferences un semināri netika pārcelti, meklējot tiešsaistes risinājumus.
Rentablu komercpasākumu iespējamība
Pašlaik tiek organizēti gan hibrīdpasākumi, gan tiešsaistes pasākumi – tas ir jauns formāts, kas vēl jāpārbauda, ar to ir jāeksperimentē, jo tirgus vēl tikai pielāgojas. Rentabilitāte pašlaik ir neliela. Pēc pusgada pielāgošanās apstākļiem situācija būtu daudz labāka, tomēr šādā gadījumā palielinātos arī konkurence ne tikai aģentūru vidū, bet arī piegādātāju vidū. Šobrīd tas ir jauns produkts un, kā tas nereti gadās, jaunie produkti ir dārgāki un mazāk rentabli – ir nepieciešams laiks, kamēr tie tiek noslīpēti.
Ziemas periods būs izšķirošs
Lai kultūras un pasākumu nozare izdzīvotu, daudz kas atkarīgs tieši no valsts atbalsta un tā, cik ļoti nozares pārstāvji spēs pielāgoties pārmaiņām. Iespējams, būs uzņēmumi, kas nemēģinās pielāgoties pārmaiņām un iekonservēsies ziemas miegā, gaidot, kad situācija stabilizēsies, vai, iespējams, atlaidīs savus darbiniekus.
"Ja runājam par pasākumiem, tad šobrīd rudens ir starpsezonas laiks. Vasarā notiek pasākumi ārpus telpām, rudenī lielāks uzsvars ir uz semināriem un konferencēm, bet ziemā sākas svinību sezona. Tieši ziemas periods daudziem pasākumu nozares uzņēmumiem būs izšķirošs brīdis, jo šajā laikā varēja iegūt lielāko apgrozījumu," pauž Šukjurovs.
Šos rādītājus būs iespējams izvērtēt tikai pēc jauno ierobežojumu piemērošanas un klientu pieprasījuma novembra sākumā. Tikai tad varēs labāk izprast, kāda būs ziemas sezona. Šobrīd lielākie pasākumi ir rezervēti uz 2021. gada pavasari.
Situācija uzlabosies pavasarī
Raugoties no epidemioloģiskā viedokļa, vasara ir pateicīgāks gadalaiks, kad lielu daļu pasākumu iespējams organizēt ārpus telpām. Šī vasara jau pierādīja, ka tas ir iespējams arī pandēmijas apstākļos.
"Iespējams, cilvēki būs vairāk noilgojušies pēc šādiem pasākumiem un pieprasījums būs lielāks. Ja epidemioloģiskā situācija nepasliktināsies, prognozēju, ka situācija varētu uzlaboties jau pavasarī. Tomēr jāpatur prātā, ka viss strauji mainās. Pasākumu nozare tikmēr var rīkot tiešsaistes pasākumus, kas turpina attīstīties," tā Šukjurovs.
Īslaicīgs plāksteris
"Valsts atbalsts ir pirmais plāksteris, kas daļai uzņēmumu ļaus saglabāt savu darbību, bet, protams, tas ir vienreizējs palīglīdzeklis, un ilgtermiņā tas neglābs. Tas palīdz uzņēmumiem sākuma etapā, kad klājas vissmagāk. Šī situācija ir skaidri parādījusi atšķirību starp uzņēmējiem, kuri maksā nodokļus, un tiem, kuri nemaksā. Kopumā valsts garantēto finansēto atbalstu vērtēju pozitīvi, bet tas nav ilgtermiņa risinājums. Valdībai noteikti jādomā par atbalsta mehānismiem, ja pandēmijas otrais vilnis ieilgs," pauž pasākumu aģentūras vadītājs.
Nodokļu reforma nelaikā
Runājot par nozares uzņēmēju satraukumu, jāpiezīmē, ka autoratlīdzību nodokļu reforma šajā brīdī ir nevietā, ņemot vērā pašreizējo situāciju, ar šo lēmumu varēja nogaidīt. Uzņēmējiem jau tā nav viegli, un šīs izmaiņas visu sarežģīs vēl vairāk.
"Autoratlīdzību un patentu saņēmēji meklēs citus risinājumus, kas tikai sadārdzinās pakalpojumu vai samazinās autora ienākumus," norāda Šukjurovs.
Veselība augstāk par visu
Situācija ir tāda, kāda tā ir. Jā, tā ir nepatīkama un tiek apgrūtināta, pat pārtraukta uzņēmumu darbība, bet mēs nevaram ietekmēt pandēmiju, tikai ievērot valstī noteiktos ierobežojumus.
"Neuzskatu, ka mums, kultūras nozares pārstāvjiem, pašlaik būtu nepieciešams pulcēties un protestēt, tāpēc, ka uzņēmumiem ir nepieciešami ieņēmumi. Pašlaik Latvijā un pasaulē ir lielākas un būtiskākas problēmas, ko risināt. Globāli raugoties, veselība pašlaik jāvērtē augstāk par naudas pelnīšanu, lai arī ierobežojumi citiem atņem pēdējos iztikas avotus. Un lieki piebilst, ka nepieciešams adaptēties, lai pastāvētu," saka eksperts.
Pielāgošanās pārmaiņām
Pasākumu un kultūras nozare nav pārprofilējusies par 180 grādiem. Protams, tiek mainīti mērķi, to filozofija, pasākumi vairāk notiek attālinātā veidā, tomēr tas nevar pilnībā aizstāt klātienes pasākumus, kuriem ir sava vērtība, jo tiek sniegts garšas, smaržas un taustes baudījums, piemēram, Ziemassvētku laikā, kad šie aspekti ir īpaši būtiski.
"Tos ir grūti nodot caur ekrānu. Neraugoties uz visu, nozares pārstāvji ir radoši, padarot pasākumus maksimāli piesaistošus arī attālinātā veidā. Pasākumi tiek veidoti tā, lai tie nelīdzinātos TV pārraidei ar vienvirziena komunikāciju. Risinājumi ir daudzi un dažādi, tie tiek pielāgoti arī komandas saliedēšanās pasākumiem, kas sākotnēji šķita neiespējami attālinātā formātā," noslēdz Šukjurovs
