Ir jāsaprot, ka labs un kvalitatīvs vīns ir tāds, kas ir pēc iespējas tīrāks, – tam nav mākslīgi pievienoti konservanti vai sintētiskas, garšu uzlabojošas vielas. Tomēr, ja galvenais mērķis ir piedāvāt kvantitāti, nevis kvalitāti, tad vīna ražošana bez ķimikālijām ir neizbēgama, bet produkts nav tik labs.
Tiklīdz sabruka Padomju Savienība, zuda arī dzelžainie regulējumi attiecībā uz vīna ražošanu un izplatīšanu.
Radās veselīga konkurence, un vīna ražotāji sāka sacensties savā starpā nevis ar kvantitāti, bet ar kvalitāti.
Šī industrija atkopās – pirms tam Gruzijā darbojās viena kopīga rūpnīca, kuras darbību īpaši uzraudzīja valsts, bet šobrīd Gruzijā ir neskaitāmi daudz vīna ražotņu, it īpaši Kahetijā.
Mūsdienās Gruzijas vīns ir ārkārtīgi pieprasīts visā pasaulē. No kurām pasaules valstīm nāk vislielākais pieprasījums?
Mēs eksportējam uz visām pasaules valstīm, tostarp Dienvidkoreju, Ķīnu un Japānu. Mēs izplatām vīnu arī vairākās citās Āzijas valstīs, arī ASV Gruzijas vīns ir ļoti populārs. Liels pieprasījums ir Eiropā un Krievijā. Patiesību sakot,
Baltijas tirgus mums bija līdz galam neizpētīts,
tādēļ mūsu uzņēmums nolēma papildināt esošā tirgus piedāvājumu ar jaunu šķirņu vīniem. Mēs vēlējāmies baltiešus iepazīstināt ar kvalitatīvu gruzīnu vīnu. Manuprāt, šeit ir pieejams pavisam šaurs vīnu klāsts.
Kas ir jūsu lielākie konkurenti vīna darīšanā?
Man tā nav konkurence, godīgi sakot, es negribu par to pārāk uztraukties. Šajā industrijā galvenais attīstības elements nav konkurence. Uzskatu, ka mēs, Gruzijas vīndari, esam šajā spēlē vienota komanda un mums nav citam citu jāuztver kā konkurentus. Vīna industrijā ir svarīgi dalīties zināšanās ar citiem – nav jēgas turēt noslēpumā labus padomus vai mācību. Mums ir kopīgiem spēkiem jārāda labs piemērs vīna darīšanā un baudīšanā.