/nginx/o/2020/11/03/13452923t1h3870.jpg)
Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.
Ministru kabinets šā gada 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.
Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram būs pienākums Krievijas atbildīgajai institūcijai sniegt informāciju par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.
Tāpat grozījumi uzliek pārvades sistēmas operatoram pienākumu nesaskaņot elektroenerģijas piegādes no Krievijas, ja Krievijas puse neizsniedz atbilstošu izcelsmes apliecinājumu vai to atsauc.
Vienlaikus šie nosacījumi neattieksies uz elektroenerģiju, kas tiks piegādāta sistēmas balansēšanas un stabilitātes nolūkos, lai nodrošinātu elektroenerģijas pārvades sistēmas drošumu.
Noteikumu izmaiņu autore Ekonomikas ministrijas (EM) skaidroja, ka, tā kā noteikumu izmaiņas izriet no Astravjecas AES radītajiem kodoldrošības riskiem, tad grozījumi stāsies spēkā līdz ar Astravjecas AES darbības uzsākšanu.
Savukārt, tā kā nepastāv apziņošanas sistēma, kas uzliktu pienākumu Baltkrievijai informēt Latviju par atomelektrostacijas darbības uzsākšanu, šo faktu konstatēs pārvades sistēmas operators, balstoties uz elektroenerģijas plūsmām Lietuvas-Baltkrievijas starpsavienojumā.
EM informēja, ka patlaban Baltijas valstīs no Krievijas un Baltkrievijas Baltijas ieplūst aptuveni 16% no kopējā elektroenerģijas importa. "Ņemot vērā to, ka elektroenerģijas tirdzniecība Baltijas valstīs norit ar biržas "Nord Pool" starpniecību, pēc fiziskajām elektroenerģijas plūsmām caur Lietuvas un Baltkrievijas elektroenerģijas starpsavienojumu nav iespējams precīzi izšķirt, cik liels elektroenerģijas apjoms tiek saņemts no Baltkrievijas un cik no Krievijas," piebilda ministrijā.
Vienlaikus EM atzina, ka izcelsmes apliecinājumu ieviešana neradīs izmaiņas elektroenerģijas tirgotājiem, kas veic tirdzniecību ar Krieviju, jo izcelsmes apliecinājumu mehānisms tiks koordinēts elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru starpā, neradot administratīvu slogu tirgotājiem.
Vēstīts, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi metodiku, kas nepieļaus Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotās elektrības nonākšanu Latvijā, aģentūru LETA informēja SPRK vadītājs Rolands Irklis.
SPRK vadītājs apliecināja, ka
regulators pagājušajā nedēļā apstiprināja metodoloģiju, kādā veidā Baltkrievijā saražotā elektrība nenonāks Latvijā.
Pēc Irkļa teiktā, metodoloģijas galvenais pamatprincips paredzēs, ka, piemēram, Krievijai, kurai ir starpsavienojums ar Baltkrieviju, būs jāsniedz apliecinājums, ka Latvijai no Krievijas piegādātā elektrība nav saražota Baltkrievijā.
Pēc Irkļa teiktā, patlaban šo metodi ir apstiprinājušas Latvija un Igaunija, bet vēl tiek gaidīts Lietuvas saskaņojums. Iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka gadījumā, ja Baltkrievijā tiks iedarbināta Astravjecas AES, Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju.
Kā pirmdien pavēstīja Lietuvas elektropārvades sistēmas operators "Litgrid", tas no Baltkrievijas energokoncerna "Belenergo" saņēmis informāciju, ka Astravjecas AES laikā no 1. līdz 10.novembrim varētu sākties elektroenerģijas ražošana.
"Litgrid" norādīja, ka saskaņā ar Lietuvā pieņemto likumu par Astravjecas AES saražotās elektroenerģijas boikotu kompānija noteiks nulles caurlaidību elektroenerģijas tirdzniecībai no Baltkrievijas, sākot ar brīdi, kad šai spēkstacijā sāksies elektroenerģijas ražošana.
Lietuva uzskata, ka Baltkrievija nav ievērojusi drošības prasības, ceļot spēkstaciju, kas atrodas aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas, bet Minska šos pārmetumus noraida.
Lietuva pieņēmusi likumu, kas paredz neielaist tās tirgū šai atomelektrostacijā saražoto elektroenerģiju, un aicinājusi arī kaimiņvalstis to boikotēt.
20.augustā Baltkrievija paziņoja, ka pabeigta kodoldegvielas ielāde Astravjecas AES pirmajā reaktorā, bet 11.oktobrī pavēstīja, ka tajā uzsākta vadāma ķēdes reakcija un tuvākajā laikā tiks veikti pētniecības darbi, lai pārliecinātos par kontroles sistēmas drošumu un reaktora iekārtas kodoldrošību, bet nākamajā posmā paredzēta pirmā energobloka enerģētiskā iedarbināšana ar pieslēgšanu valsts energosistēmai.
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš izteicies, ka tas varētu notikt 7.novembrī.
