Banku analītiķi: Latvijas rūpniecībai tuvākajā nākotnē varētu klāties labāk nekā ekonomikai kopumā

FOTO: Ieva Makare/LETA

Latvijas rūpniecībai tuvākajā nākotnē varētu klāties labāk nekā ekonomikai kopumā, atzina banku analītiķi, komentējot otrdien publiskotos datus par rūpniecības produkcijas izlaidi deviņos mēnešos.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA minēja, ka septembrī, kad ar vīrusu saistītās ziņas gan Latvijā, gan Latvijas tirdzniecības partnervalstīs atkal sāka biežāk parādīties mediju virsrakstos, apstrādes rūpniecībā vēl bija vērojams uzlabojums. Ražošanas apmēri, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, pieauga par 0,8%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un atkal pietuvojās iepriekšējā gada līmenim, uzrādot samazinājumu par 0,6%.

Viņa norādīja, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septembri kopējos ražošanas apmērus visnelabvēlīgāk ietekmēja krituma padziļināšanās iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, kur izlaide saruka par trešo daļu. Tas skaidrojams gan ar augsto pagājušā gada bāzi - pērn septembrī apakšnozare uzrādīja ļoti labu sniegumu, gan arī ar epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos un stingrākiem ceļošanas ierobežojumiem. Kritums septembrī svārstījās 10-22% robežās metālu, dzērienu, ādas un tekstilizstrādājumu, kā arī papīra un papīra izstrādājumu ražošanā. Arī farmācijas produktu ražošanā bija vērojams būtisks kritums.

Tāpat Buceniece atzīmēja, ka savukārt pozitīvas tendences bija vērojamas apstrādes rūpniecības lielākajās apakšnozarēs - koksnes produktu, pārtikas produktu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā. Kokapstrādē izlaides apmēri pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošo periodu trešo mēnesi pēc kārtas, bet pārējām divām nozarēm izdevās "iesoļot plusos".

"Swedbank" vecākā ekonomiste norādīja, ka Latvijā ražotāju noskaņojums oktobrī nedaudz pasliktinājās, bet vēl saglabājās virs vasarā novērotā līmeņa. 

"Atkārtoti vīrusa uzliesmojumi Eiropā, tostarp Latvijā var nozīmēt būtisku pieprasījuma mazināšanos, būtiski augot nenoteiktībai. Apstrādes rūpnieki jau oktobrī ziņo par nelielu sarukumu eksporta pasūtījumos. Turklāt bieži vien šie pasūtījumi ir tikai pāris nedēļas uz priekšu, kas apgrūtina darbības plānošanu. No otras puses varam izmantot savu priekšrocību - Latvijas uzņēmumi ir pārsvarā mazi uz Eiropas konkurentu fona, kas mums ļauj būt elastīgākiem un ātrāk pielāgoties nepieciešamības gadījumā," sacīja Buceniece.

Viņa arī atzīmēja, ka Covid-19 izplatības otrais vilnis ir spēcīgs un radīs zaudējumus gan ekonomikā kopumā, gan arī apstrādes rūpniecībā. 

"Zaudējumu apmēru noteiks vīrusa izplatība un arī ierobežojumu bardzība. Šobrīd atšķirībā no pavasara mūsu tirdzniecības partnervalstis neapstādina rūpnīcu darbu, arī būvdarbi turpinās. Tā ir laba ziņa, un liek domāt, ka mūsu ražošanas nozares tik smagi necietīs kā pavasarī. Tomēr uzņēmumiem, kas to vēl nav izdarījuši, jādomā par izmaiņām darba organizācijā, lai mazinātu epidemioloģiskos riskus un nodrošinātu darbības nepārtrauktību. Šie mēri bieži vien mazina produktivitāti, tomēr koronavīrusa uzliesmojums uzņēmumā var apstādināt tā darbību un izmaksāt daudz dārgāk," sacīja Buceniece.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA minēja, ka Covid-19 izraisītā lejupslīde Latvijas apstrādes rūpniecībā ir bijusi negaidīti īsa, un ražošanas apmēri jau šā gada trešajā ceturksnī ir sasnieguši pirmskrīzes līmeni. 

"Situācija rūpniecībā ir būtiski labāka nekā ekonomikā kopumā, un apstrādes rūpniecības veiksmīgais sniegums ir būtisks faktors, kādēļ trešajā ceturksnī ievērojami uzlabojās Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) un darba tirgus rādītāji. Papildus tam Latvijas rūpniecības sniegums šogad, visticamāk, būs arī viens no labākajiem Eiropā, jo eirozonā ražošanas apmēri augustā joprojām bija vidēji par 6% zemāki nekā janvārī," pauda Āboliņš.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka ražotāju noskaņojums uzlabojas visur pasaulē, jauno pasūtījumu pieaugumam apliecinot pasaules tirdzniecības atgriešanos iepriekšējā līmenī. Arī Latvijā, atšķirībā no pakalpojumu nozarēm, pagaidām nav pazīmes par ekonomiskās aktivitātes kritumu rūpniecībā pēdējo divu mēnešu laikā. Tieši pretēji, jauno pasūtījumu apmērs ir atgriezies pirmskrīzes līmenī un atsevišķās nozarēs, piemēram, mēbeļu ražošanā tas ir augstākais pēdējo gadu laikā.

"Viens no faktoriem, kādēļ rūpniecībai šobrīd klājas labāk nekā citām nozarēm, ir patēriņa struktūras maiņa. Covid-19 dēļ daudzu pakalpojumu nozaru funkcionēšana joprojām ir apgrūtināta vai apturēta, un daļa no naudas, ko cilvēki iepriekš iztērēja pakalpojumos, šobrīd tiek tērēta dažādu preču iegādei. Tādēļ domāju, ka arī ārkārtējās situācijas izsludināšana rūpniecības izlaidi ļoti būtiski neietekmētu un daudz lielāks izaicinājums rūpniecībai varētu būt Covid-19 izplatīšanās atsevišķos ražošanas uzņēmumos, kā rezultātā tie var būt spiesti uz laiku apturēt vai ierobežot savu darbību. Papildus tam ražošanas ķēžu pārrāvumi pavasarī ir samazinājuši dažādu preču krājumus, kurus tagad ir jāatjauno," uzsvēra Āboliņš.

Viņš minēja, ka pēdējos mēnešos būtiski uzlabojumi vērojami gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs, un liekā daļa jau ir atgriezusies pie izaugsmes. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu septembrī visstraujāk augusi iekārtu un mehānismu (+11%), gatavo metālizstrādājumu (+4,1%), kā arī koka izstrādājumu (+4,1%) ražošana. Arī pārtikas ražošana septembrī augusi par 1,5%, taču apmēri samazinājušies tekstilizstrādājumu (-14,2%), dzērienu (-11,3%), auto detaļu (-4,7%) un elektrisko iekārtu (-6,3%) ražošanā.

"Paredzu, ka tuvākajos mēnešos situācija rūpniecībā būtiski nemainīsies, un līdz gada beigām rūpniecībā iespējams redzēsim pat nelielu pieaugumu. Pasaulē ražotāju noskaņojums uzlabojas, un otrais Covid-19 izplatības vilnis pagaidām nav būtiski ietekmējis rūpniecības funkcionēšanu. Izpratne par vīrusu ir lielāka, un valstis cenšas atrast optimālāku līdzsvaru starp ekonomikas interesēm un epidemioloģisko situāciju. Tāpat, kamēr turpinās Covid-19 pandēmija, pieprasījums pēc precēm būs lielāks nekā pēc pakalpojumiem," pauda Āboliņš. 

Viņš prognozēja, ka šogad apstrādes rūpniecībā izlaide varētu sarukt par aptuveni 2%, bet nākamgad gaidāms pieaugums 3-5% robežās.

Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA atzīmēja, ka Latvijas ekonomikā jau ir redzama pandēmijas otrā viļņa ietekme. Maksājumu karšu darījumu dati rāda, ka pakalpojumu nozarēs apgrozījums jau ir sācis samazināties salīdzinājumā ar trešo ceturksni. "Apstrādes rūpniecībai ir labas izredzes jaunās nepatikšanas pārdzīvot salīdzinoši viegli. Galvenie riski ir saistīti nevis ar noieta tirgiem, bet ar ražošanas procesu, ko var ietekmēt darbinieku veselība," viņš sacīja.

Strautiņš norādīja, ka ir vairāki apstākļi, kas liecina, ka rūpniecībai tuvākajā nākotnē klāsies labāk nekā ekonomikai kopumā.

Tostarp viņš minēja, ka noskaņojuma dati rāda, ka pasaulē kopumā rūpniecība ir samērā stipra nozare. Ja pakalpojumu nozares jau slīd atpakaļ recesijā, tad eirozonas rūpniecības PMI oktobrī sasniedza 54,8 punktus, kas ir ļoti "pieklājīgs" optimisma līmenis, bet jauno pasūtījumu indekss bija pat 58,7 punkti. ASV indikatori ir kontrastaini, bet kopumā pozitīvi. 

Tāpat jau šobrīd var redzēt, ka pārtikas pārstrāde turpinās pildīt ražošanas kopējo apmēru stabilizētāja lomu, līdzīgi kā notika pavasarī. 

"Tā tas ir bijis līdz šim, par to liecina arī ražotāju sniegtā informācija. Gan deviņos mēnešos (-0,7%), gan trešajā ceturksnī (0,3%), gan septembrī (+1,5%) pārtikas ražošanas izmaiņas gada laikā bija labvēlīgākas nekā apstrādes rūpniecībā kopumā. Galvenais iemesls ir pašsaprotams - arī krīzes laikā cilvēkiem ir jāēd. Labvēlīgu efektu radīja arī centieni uzkrāt pārtiku. Pēc drošības rezervju veidošanas kampaņas pavasarī ražotājiem bija bažas par sekojošu pārdošanas kritumu, taču vismaz zivju pārstrādes līderis "Karavela" to nepiedzīvoja. Varbūt tāpēc, ka patērētāji vēlējās saglabāt augstāku pārtikas rezervju līmeni, bet varbūt tāpēc, ka uzkrātie produkti arvien vairāk iegaršojās un mainījās pārtikas patēriņa ieradumi," pauda Strautiņš.

Viņš arī minēja, ka šobrīd pārtikas krāšana ir atsākusies ar jaunu sparu, turklāt to dara ne tikai mājsaimniecības. Tādi lielie Eiropas tirdzniecības tīkli kā "Lidl" ir palielinājuši zivju konservu iepirkumu apmēru par apmēram piekto daļu, jo viņi gan rēķinās ar iespējamu pārdošanas kāpumu, gan nodrošinās pret iespējamiem transportēšanas apgrūtinājumiem.

Bez zivju pārstrādātājiem nozīmīgi krāšanai piemērotu produktu ražotāji ir arī graudu pārstrādātāji, piemēram, "Dobeles dzirnavnieks". Arī šis uzņēmums jau sajutis pastiprinātu gatavošanos pandēmijas otrajam vilnim eksporta tirgos. Šā gada izskaņā un nākamgad ražošanas apmērus pārtikas nozarē ietekmēs vadošo uzņēmumu, pirmkārt, "Dobeles dzirnavnieka" un "Orkla" lielo investīciju plānu noslēgšana.

Tāpat Strautiņš norādīja, ka piepildās prognozes, ka Eiropas valstīm izdosies stiprināt celtniecību kā ekonomikas stabilizēšanas instrumentu. Ekonomikas noskaņojuma indeksa (ESI) datos būvniecība ir vienīgā nozare Eiropas Savienībā, kuras noskaņojums ir virs vēsturiski vidējā, oktobrī sasniedzot augstāko punktu kopš marta sākuma. "Nozari stiprina arī lielais pieprasījums pēc privātmājām, ko stimulē gan zemās procentu likmes, gan pircēju vēlme baudīt plašāku un zaļāku dzīves telpu Covid-19 ierobežojumu laikā. Tieši "mazā" celtniecība ir lielākais koksnes produktu patērētājs. Celtniecība ir ļoti nozīmīgs Latvijas rūpniecības tirgus, ne tikai būvmateriālu ražotājiem, bet arī kokapstrādei, metālapstrādei, ķīmiskajai rūpniecībai," pauda Strautiņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad deviņos mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājusies par 3,1% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu, tostarp apstrādes rūpniecībā bijis kritums par 2,9%.

Uz augšu
Back