Balsu skaitīšana turpinās, un mēs vēl joprojām nezinām, kurš ir kļuvis par prezidenta vēlēšanu uzvarētāju un kurš no 250 miljardieriem, kas ziedoja naudu Donalda Trampa un Džo Baidena kampaņām, varēs arī sevi uzskatīt par uzvarētājiem vai zaudētājiem.

Taču vēlēšanās 3. novembrī tika balsots ne tikai par prezidentiem – vēl tika balsots par vietējiem senatoriem un likumprojektiem. Jau pašlaik ir iezīmējušies vairāki vēlēšanu nakts ieguvēji un zaudētāji.

Starp šiem cilvēkiem, kas ziedojuši naudu politiķiem, ir tādi, kas pagātnē spējuši panākt sava kandidāta ievēlēšanu, un ir arī pat tādi, kas spējuši iznīcināt kandidāta cerības uz augsto amatu. Vieni tērējuši milzīgas summas neveiksmīgām kampaņām, kamēr citi spējuši paši sasniegt politiskus panākumus. Piemēram, miljardieris Džims Džastiss no Rietumvirdžīnijas pats uzvarēja vēlēšanās, iegūstot vēl vienu termiņu gubernatora amatā.

“Forbes” apkopoja zināmākos miljardierus, kas ir lielākie ieguvēji un zaudētāji no vēlēšanu nakts.

Uzvarētāji

Džims Džastiss (aktīvu apjoms pēc “Forbes Real-Time” datiem – 1,2 miljardi dolāru)

Viens no galvenajiem vēlēšanu nakts uzvarētājiem ir vienīgais Rietumvirdžīnijas štata miljardieris Džastiss. Viņš ieguva vēlētāju atbalstu, kas ļāva viņam iegūt otro pilnvaru termiņu gubernatora amatā.

Pēc “Associated Press” datiem, vēl nebija saskaitītas visas balsis, kad Džastiss jau bija iekrājis komfortablu vadību pār oponentu. 69 gadus vecais Džastiss savai kampaņai Rietumvirdžīnijā savāca 1,8 miljonus dolāru un no saviem līdzekļiem pievienoja vēl divus miljonus dolāru.

2016. gadā ogļu biznesa magnāts balotējās kā demokrāts, bet sešus mēnešus pēc vēlēšanām pārgāja uz citu partiju.

2019. gadā atklāts, ka Džastiss ir izvairījies no nodokļu maksāšanas un kopš kļūšanas par gubernatoru nav samaksājis lielākos rēķinus. Viņš tika sūdzēts tiesā, un Džastiss atklāja, ka “risina situāciju ar kreditoriem”. Džastiss, kurš ogļu biznesu mantoja no sava tēva, joprojām vada vairākas ogļraktuves piecos ASV štatos, kā arī Grīnbraieras kūrortu Rietumvirdžīnijā.

Šeldons Adelsons (aktīvu apjoms – 32,2 miljardi dolāru)

Viens no dāsnākajiem Republikāņu partijas ziedotājiem ir ieguldījis lielus līdzekļus, lai Senāta vairākums “būtu sarkans”, investējot 60 miljonus dolāru Senāta Līderības fondā, kas atbalsta partijas senatorus.

Viņš ziedojis vienu miljonu dolāru “superkomitejai”, kas atbalstīja Dienvidkarolīnas senatora Lindsija Greiema atkārtotu ievēlēšanu amatā. Adelsons ir bijis viens no 15 miljardieriem, kas ieguldījuši naudu “superkomitejās”.

Rīds Hastings un Petija Kvillina (aktīvu apjoms 5,1 miljardi dolāru)

“Netflix” dibinātāja un vadītāja Rīda Hastingsa sieva Petija Kvillina šogad kļuva par vienu no dāsnākajiem politiskajiem ziedotājiem Kalifornijas štatā. Kopumā viņa ieguldījusi 4,7 miljonus dolāru piecos likumprojektos. Lielākais ziedojums – 2 miljoni dolāru - bija veikts, lai atbalstītu likumprojektu, kas apgrūtina notiesātajiem noziedzniekiem panākt priekšlaicīgu atbrīvošanu.

Pašlaik 62,3% vēlētāji Kalifornijā ir vienisprātis ar Kvillinas pozīciju, kas viennozīmīgi ļauj laulātajam pārim uzskatīt sevi par uzvarētājiem.

Kvillina ziedoja 250 000 dolāru arī likumprojekta atbalstam, kas paredz dot balsstiesības tiem cilvēkiem, kas ir notiesāti ar nosacītu sodu. Pašlaik šis likumprojekts ir saņēmis 59% vēlētāju atbalstu.

Lielākie zaudētāji

Marks Zakerbergs (aktīvu apjoms 105,5 miljardi dolāru)

“Facebook” dibinātāja labdarības un tiesību aizsardzības fondi – “Chan Zuckerberg Initiative”, “Chan Zuckerberg Initiative LCC” un “Chan Zuckerberg Institute” iztērēja teju 15 miljonus dolāru vienai vienīgai likumdošanas iniciatīvai Kalifornijā, kas paredz kompāniju īpašuma nodokļu celšanu (arī “Facebook”), kas ļautu piesaistīt skolām un vietējiem varas orgāniem miljardiem dolāru lielas summas. Tomēr tagad, kad saskaitīti gandrīz 11,6 miljoni balsu, likumprojektu sliecas noraidīt 51,7% vēlētāju, kas nevēlas celt nodokļus komercīpašumam.

Stīvs un Konija Balmeri (aktīvu apjoms 73,5 miljardi dolāru)

Bijušais “Microsoft” ģenerāldirektors un viņa sieva Kalifornijā atbalstīja divus likumprojektus par kriminālās tiesvedības reformu un sociālo taisnīgumu. Paredzams, ka abi likumprojekti netiks atbalstīti. Kopumā Balmeru pāris ziedoja trīs miljonus dolāru likumprojekta atbalstam, kas paredz, ka naudas aizdevumu sistēmai ir jābūt balstītai uz riska novērtējumu algoritmiem. Tomēr 55,4% balsojošie likumprojektu noraidījuši.

Maikls Blumbergs (aktīvu apjoms 54,9 miljardi dolāru)

Nav svarīgi, kurš kļūs par prezidentu – “Bloomberg LP” līdzdibinātājs un bijušais Ņujorkas mērs ir zaudējis 1,1 miljardu dolāru, ko iztērēja savas prezidenta kampaņas dēļ. Viņš kampaņu izbeidza pēc tam, kad “superotrdienā” spēja izcīnīt uzvaru vien Amerikāņu Samoa. Pēc tam viņš vairāk nekā 100 miljonus dolāru ieguldīja Baidena atbalstam Floridā, Teksasā un Ohaio – štatos, kur tiek paredzēta Trampa uzvara.

Kanje Vests (aktīvu apjoms 1,3 miljardi dolāru)

Reperis savu kandidatūru izvirzīja visai vēlu un biļetenos viņa vārds bija lasāms 12 štatos. Savai kampaņai Vests notērēja vairāk nekā 10 miljonus dolāru. Trešdienas rītā bija skaidrs, ka no kopumā 160 miljoniem balsu tikai 60 000 balsu bija atdotas par Vestu. Otrdienas vakarā Vests atzina savu sakāvi un deva mājienus, ka viņš atkal varētu balotēties 2024. gadā.