Pk, 30.09.2022.

Pasaulē lielākais aisbergs draud sadurties ar pingvīnu un roņu “karaļvalsti”

TVNET
Pasaulē lielākais aisbergs draud sadurties ar pingvīnu un roņu “karaļvalsti”
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: EPA/Scanpix

Pasaulē lielākais aisbergs pašlaik uz priekšu virzās ar tādu trajektoriju, ka nākotnē tas varētu sadurties ar pingvīnu ligzdošanas areālu Atlantijas okeāna dienvidos. 

Ja tā notiks, tad gigantiskais ledus kalns var iznīcināt daudzus dzīvniekus, kā arī nobloķēt pārvietošanās ceļu tūkstošiem pingvīnu un roņu, potenciāli izjaucot salas ekosistēmu uz desmit vai vairāk gadiem. 

“Ekosistēma, protams, spēj atkopties, tomēr pastāv briesmas, kas šis aisbergs šeit var iesprūst un palikt desmit gadus,” paziņojumā teica ekologs Geraints Tērlings. 

Šis aisbergs, kas ir zināms vienkārši kā “A68a”, atdalījās no Antarktīdas Larsena C šelfa ledāja 2017. gada jūlijā un bija vairāk nekā 6000 kvadrātkilometru liels. Kopš atdalīšanās “A68a” ir peldējis uz ziemeļiem siltāku ūdeņu virzienā un zaudējis nelielu daļu savas masas. Šā gada aprīlī ledus kalns bija aptuveni 5100 kvadrātkilometru liels, vēstīts izdevumā “Live Science”. 

Nesen satelītattēlos tika pamanīts, ka aisbergs virzās taisni virsū Dienviddžordžijai – nelielai, kalnainai salai, kas kalpo kā ligzdošanas vieta tūkstošiem pingvīnu un roņu. Ņemot vērā, ka salas platība ir līdzīga ledāja platībai, sadursme varētu izjaukt salas ekosistēmu, kā arī  nogalināt un ievainot daudzus dzīvniekus. Ledus kalns var arī nobloķēt ceļu uz ierastajām barošanās un vairošanās vietām. 

“Attālumam, kāds dzīvniekam jāveic, lai atrastu ēdienu, ir liela nozīme. Ja tiem ir jāveic lielāks attālums, tas nozīmē, ka tie var nepaspēt atgriezties atpakaļ pie saviem mazuļiem, pirms tie gājuši bojā bada nāvē,” skaidroja Tērlings. 

Joprojām gan pastāv iespēja, ka okeāna straumes “A68a” aiznesīs garām salai. Ja tā notiks, tad uz salas mītošie pingvīni un roņi varētu pat gūt no tā labumu, proti, ledāja sastāvs kalpotu par barības vielām okeāna planktonam, kas savukārt pabarotu zivis, bet tās kļūtu par pingvīnu un roņu maltīti. 

“Planktons arī aizvāc oglekli no atmosfēras, samazinot cilvēka radītās CO2 emisijas,” piebilda Tēlrings.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu