Kauja par Balto namu ir noslēgusies. Kauja par ASV dvēseli sākas (8)

Daudzi ,protams, man iebildīs un teiks, ka skaitīšana vēl turpinās, nepieciešams sagaidīt arī elektoru kolēģijas balsojumu un arī atrisinājumu Trampa iebildumiem. Tomēr būšu drosmīgs un uzdrīkstēšos apgalvot, ka šie elementi cīņas iznākumu būtiski ietekmēt nevar. Pašreizējie skaitīšanas dati matemātiski norāda uz Baidena nepārprotamu uzvaru, un arī elektoru kolēģija reti kad ir izvēlējusies nepildīt savu vēsturisko funkciju un balsot pretēji tautas balsojuma rezultātiem. Runājot par Trampa solījumu vērsties tiesā, viņam nav pārliecinošu juridisku argumentu. Nevēlos šajā rakstā ieslīgt par to detaļās, taču aicinu izlasīt Hamlainas universitātes profesora vēlēšanu jautājumos Deivida Šulca bloga ierakstu, kurā viņš pauž argumentētu viedokli, kāpēc Trampam līdz prezidenta krēslam nonākt tiesas ceļā būs ļoti grūti.

Šajā gadījumā daudz aktuālāki jautājumi ir par to, kādu ASV Baidens ir saņēmis no Trampa mantojumā un ko tas nozīmē gan valsts nākotnei, gan arī pārējai pasaulei.

Baidena lielā cīņa

Kopumā Baidenam atstātā ASV ir savstarpēji sašķelta un sadalīta pēc politiskās pārliecības. Kā pēcvēlēšanu rīta diskusijā teica žurnāla «Ir» komentētājs Pauls Raudseps, valstī ir tikuši veikti vairāki pētījumi, kuri apliecina, ka neuzticība starp vairāk konservatīvi un vairāk liberāli noskaņotajām sabiedrības daļām Trampa laikā ir ārkārtīgi pieaugusi. Būtiski pat ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri iebilstu, ja to bērns apprecētu cilvēku no pretējās politiskās nometnes. Par to paldies ir jāsaka Trampa šķeļošajai retorikai, kura apvienojumā ar mūsdienu informācijas telpas īpatnībām ir spējusi sasniegt milzīgas cilvēku masas.

Šajā gadījumā nelīdz arī kvalificētu ekspertu viedokļi, jo milzīgās internetā pieejamās informācijas dēļ ir ļoti viegli iestāstīt, ka tie cilvēkiem melo. Par Trampa ideju palikšanu ASV sabiedrībā arī pēc viņa aiziešanas liecina arī vēlēšanu rezultātu tuvums. Tā vien izskatās, ka Baidens beigu beigās Trampu arī vispārīgajā balsojumā apsteigs vien par dažiem procentiem.

Rezultātā Baidenam ir priekšā milzīgs darbs šo iekšējo sašķeltību mazināt un veicināt atgriešanos pie savstarpēja dialoga.

Ne velti viņš savā priekšvēlēšanu kampaņas laikā un arī uzvaras runā minēja nepieciešamību atjaunot nācijas «dvēseli». Respektīvi – panākt, lai iedzīvotāji neredz sevi sadalītus demokrātos un republikāņos, bet gan neatkarīgi no ādas krāsas, reliģiskās piederības un politiskajiem uzskatiem iekļautus vienotā nācijā – amerikāņos. Tas ir būtiski, jo arvien vairāk cilvēku sāk atgādināt par 19. gs., kad lielā sašķeltība ziemeļu un dienvidu štatu starpā noveda pie pilsoņu kara Amerikas Savienotajās Valstīs.

Pagaidām gan izskatās, ka Baidenam viegli neies, jo Trampa mantojums nav tikai sašķeltība iedzīvotāju vidū, bet arī sašķeltība valsts pārvaldes institūcijās. Neskatoties uz to, ka demokrāti saglabās kontroli pār Kongresa apakšpalātu, tā vien izskatās, ka Senātā šampanieti tomēr dzers republikāņi. Līdzīgi arī Augstākajā tiesā pagaidām ir konservatīvo tiesnešu pārsvars. Tas viss ierobežos Baidena iespējas pieņemt vērā ņemamus likumus, kuri varētu būtiski mainīt valsts politisko situāciju. Iespējami, protams, ir dažādi politiski manevri, taču par tiem spriest pagaidām ir pāragri.

Cīņa atbalsosies arī pasaulē

Ņemot vērā, ka ASV ir pasaules vienīgā superlielvalsts un pašreizējā starptautiskā sistēma ir būvēta uz tās līderības pamata, Baidena uzvaras vai zaudējumus izjutīs gandrīz vai katrs pasaules iedzīvotājs. Viņš savā pēcvēlēšanu uzvaras runā pamatoti norādīja, ka Vašingtonas spēja kalpot par piemēru kā demokrātijas citadelei citiem ir atkarīga no sakārtotības pašu dārziņā. Ja ASV spēs notīrīt Trampa veidotos traipus no sava tēla, tai būs daudz lielākas iespējas iespaidot sabiedrības domu citās valstīs, kas pakāpeniski var rezultēties arī izdevīgākā situācijā pasaulē. Principā varētu atkal vairāk runāt par ASV kā starptautisko normu noteicēju. Savukārt blakusefekts šai lomai varētu būt arī trampisma efekta mazinājums Eiropā un citur.

Runājot par Baidena ārpolitikas vīziju, šķiet, ka lielākajai daļai jau zināms, ka viņš ir gatavs uz daudz liberālāku politiku, kura ir orientēta uz ASV lielāku iesaisti starptautisko organizāciju ietvarā. Atšķirībā no Trampa, kurš lika lielu uzsvaru uz tā saucamo «Amerika pirmā» modeli un bija gatavs izstāties gan no starptautiskiem līgumiem, gan starptautiskām organizācijām, Baidens uzskata, ka daudz ko vairāk ir iespējams panākt, esot kopā. Principā līdzīga pieeja kā prezidentam Barakam Obamam.

Šeit gan bažas izraisa cits jautājums.

Ņemot vērā, ka Tramps centās iznīcināt Obamas ārpolitikas mantojumu un Baidens tagad centīsies izlabot Trampa kļūdas, rodas jautājums par valsts ārpolitiskās pieejas kontinuitāti.

Vai pasaules valstis vairāk nepiesargāsies slēgt darījumus ar Vašingtonu, zinot to, ka nākamajās vēlēšanās pie varas atkal var nākt pretēji noskaņots republikānis un visu izmainīt? Viens no spilgtākajiem piemēram šajā kontekstā ir jautājums par Irānas kodolvienošanos, kura tika noslēgta Obamas prezidentūras laikā, taču Tramps no tās gluži vienkārši izstājās. Lai gan tagad izskatās, ka ASV varētu vienošanās ietvarā atgriezties, Teherānas Šahida Behešti universitātes starptautisko attiecību asociētais profesors Mosens Šariatinija intervijā Al Jazeera ir pamatoti norādījis, ka notiekošais ar kodolvienošanos Irānas politiķiem ir bijusi ļoti liela mācību stunda. Tie ir sapratuši, ka starptautiskās attiecības ir neparedzamas un nestabilas. Tāpēc Irānas pieeja attiecībās ar ASV Baidena administrācijas laikā būs ļoti pragmatiska. Līdzīgas diskusijas arī valda Eiropas Savienībā par nepieciešamību samazināt atkarību no ASV tik vitāli svarīgos jautājumos kā starptautiskā drošība.

Tādējādi Baidena darbs saistīsies ne tikai ar uzvarēšanu cīņā mājās, bet arī starptautisko spēlētāju pārliecināšanu, ka šī uzvara ir ilgtspējīga un dzīvos ilgāk par prezidentu termiņiem. Tas ir ļoti nepieciešams, lai salabotu Trampa radītos bojājumus ASV diplomātiskajai reputācijai.

Ņemot vērā ASV un tās veidoto starptautisko organizāciju nozīmīgumu arī mūsu drošībā, ir skaidrs, ka prātīgi būtu vēlēt Džo Baidenam izdošanos.

Neskatoties uz to, ka arī Trampa laikā mūsu reģionā turpināja atrasties Vašingtonas karavīri, stabila, vienota un uz starptautiskajām institūcijām vērsta Amerika tomēr ir daudz paredzamāks sabiedrotais. Unisonā ar Eiropas Savienību mūsu iespējas pretoties Krievijas izdarītajam spiedienam un citiem izaicinājumiem ir diezgan ievērojamas.