Vēl šā gada sākumā cilvēki regulāri devās dažādos komandējumos un citos darba uzdevumos uz ārzemēm. Tomēr tagad komandējumi ir kļuvuši teju par relikviju no pagātnes, jo lielu daļu tikšanos ar ārvalstu partneriem var veikt attālināti. Aģentūra AP vēsta, ka biznesa ceļojumu nozares nākotne saglabājas neskaidra, jo vīrusa ietekmē ir ievērojami mainījušās darba tradīcijas, attālinātajam darbam "nosūtot nokdaunā" dažādas klātienes darba formas.
Pandēmija turpinās teju deviņus mēnešus, un šajā laikā tūkstošiem cilvēku, kam komandējumi bija ikdiena, darbu turpina no mājām. Tā vietā, lai kāptu lidmašīnā un lidotu uz kārtējo biznesa tikšanos, tās tiek organizētas ar video konferenču starpniecību.
“Varbūt mums ir jāpieņem šo visu kā “jauno normālo”. Mums jau tāpat ir visi nepieciešamie resursi, lai strādātu, lai komunicētu un turpinātu iesāktos projektus. Vienīgais, kas trūkst, – klātienes tikšanās, kas piešķir darbam lielāku dinamiku,” norāda ASV tehnoloģiju uzņēmuma vadītājs no Sakramento Braiens Kontrerass.
Viņš prognozē, ka nākamos komandējumus varētu sākt plānot ne ātrāk kā nākamā gada vidū. Tas savukārt nozīmē nepatīkamas sekas lidsabiedrībām, viesnīcām, konferenču centriem un citām nozarēm, kas ir ļoti atkarīgas no biznesa ceļotājiem.
Kopumā komandējumi un biznesa ceļojumi pagājušajā gadā sastādīja 21% jeb 8,9 triljonus dolāru no kopējās tūrisma nozares.
“Domāju, ka komandējumi varētu atgriezties ātrāk, nekā cilvēki pašlaik domā. Es gan nezinu, vai un kad tiks sasniegts 2019. gada ceļošanas apjoms,” teica Kontrerass.
Savukārt Dubaijā bāzētā “MBC Group”, kam pieder 18 televīzijas kanāli, norāda, ka uzņēmumu grupas darbinieki, visticamāk, vairs neceļos tik daudz, kā tas bija pirms pandēmijas. Viens no iemesliem – pandēmija ir pierādījusi, ka liela daļa komandējumu nemaz nav vajadzīgi.
“Pandēmijas laikā mēs esam iemācījušies un sapratuši, ka vienoties par projektiem un darījumiem ļoti ērti var arī attālināti. Tieši tāpēc mēs varam netraucēti funkcionēt pat gadījumā, ja samazinām komandējumu skaitu par 85%,” teica MBC pārstāvis Mazens Hajeks.
Interneta gigants “Amazon” pārtrauca komandējumus martā, un rudenī secināts, ka, izbeidzot regulārus komandējumus, uzņēmums ieekonomējis vairāk nekā vienu miljardu dolāru. Jāpiebilst gan, ka “Amazon” strādā vairāk nekā viens miljons cilvēku.
Lidsabiedrību menedžmenta kompānijas MIT pārstāvis Pīters Belobaba norāda, ka biznesa ceļošanas “ziemas miegs” ir saistāms ar faktu, ka cilvēkiem ir bail lidot, bet darba devējiem ir bail, ka viņu darbinieki komandējuma laikā saslims ar Covid-19.
Komandējumi tiek atcelti arī tāpēc, ka ceļošanas laiki ir ļoti ierobežoti – reisu skaits ir neliels. Turklāt vēl viens atturošais faktors – pašizolācijas noteikumi. Daudzās valstīs spēkā ir nosacījums, ka ceļot drīkst, taču – ierodoties no citas valsts, 10-14 dienas ir jāpavada karantīnā.
Piemēram, Zviedrijas “Volvo” un Ķīnas “Geely” piederošais elektroauto uzņēmums “Polestar” jau iepriekš piekopa videi draudzīgāku taktiku un izvairījās no nevajadzīgiem komandējumiem. Uzņēmuma pārstāvji saka, ka tieši divu nedēļu pašizolācija pēc ceļojuma ir ļoti būtisks faktors, kas ietekmē izvēli, vai braukt uz citām valstīm.
Komandējumu un fizisku tikšanās reižu samazinājums ir ievērojami palielinājis pieprasījumu pēc telekomunikācijas rīkiem. Tā, piemēram, “Zoom” laika posmā no aprīļa līdz jūlijam trīskāršoja darbinieku skaitu, jo pašlaik ir jāapkalpo vairāk nekā 370 tūkstoši kompāniju visā pasaulē. Tomēr ir cilvēki, kuri joprojām dod priekšroku klātienes sanāksmēm, nevis attālinātai komunikācijai.
Kalifornijas universitātes profesors Sems Klārks saka, ka dažādi klātienes pasākumi, kā, piemēram, izstādes un tirdzniecības pasākumi, būs ļoti svarīgi arī nākotnē. Tomēr biznesa ceļošanas nozarē būs nepieciešami dažādi jaunumi.
“Karantīna ir iemācījusi cilvēkiem to, kā adaptēties citādiem darba apstākļiem. Jāpielāgojas ir arī viesnīcām un citiem pakalpojumiem, kas iepriekš bija atkarīgas no biznesa ceļotājiem, tādēļ ir jārada kādi jauni produkti, lai izdzīvotu,” saka Klārks.
Klārks norāda, ka dažas kompānijas atteiksies no komandējumiem. Tā vietā, lai daži vadītāji dotos komandējumos katru otro mēnesi, uzņēmumi varētu ieguldīt naudu, lai attīstītu savas sistēmas kvalitatīvākam darbam no mājām, vai arī – lai visi darbinieki reizi gadā varētu aizlidot kādā komandējumā, piemēram, ja tā ir starptautiska kompānija, tad uz šā uzņēmuma galveno mītni, kas atrodas citā valstī.
Eksperti norāda, ka daudziem cilvēkiem ceļošana darba vajadzībām palīdz strādāt un darboties efektīvāk. Attālinātais darbs, lai arī ļauj ieekonomēt naudu, nespēj radīt to sajūtu un “dzirksteli”, kas rodas, cilvēkiem klātienē spriežot par dažādām norisēm.
