Kāpēc izmest, ja var salabot? ES valstīs skaļāki kļūst aicinājumi ražot vieglāk remontējamu elektroniku

FOTO: EPA/Scanpix

Lielākā daļa modernās elektronikas, ko iegādājamies, jau pēc dažiem gadiem nonāk atkritumos. Tomēr Eiropas Savienībā arvien skaļāki kļūst aicinājumi ražot elektronikas produktus, kurus būtu iespējams salabot un izmantot atkārtoti, vēsta “Deutsche Welle”.

Ja runā par viedtālruņiem, planšetdatoriem un klēpjdatoriem, to galvenā iezīme ir vieglums, un vizuāli šīs ierīces kļūst arvien plānākas. Līdz ar to “darījuma” starp stilu un ilgtspēju maksa ir tā, ka šīs ierīces pēc to nolietošanas, visticamāk, atjaunot vairs nevarēs un tās nonāks atkritumos.

“Jaunākajos modeļos baterija un displejs ir pielīmēti pie ierīces korpusa, kas ierīci ļauj padarīt ūdensizturīgu. Tas ir salīdzinoši lēts kompromiss, kas ļauj ražotājiem fokusēties uz plānu dizainu, nedomājot par ierīces otrreizēju pārstrādi. Un nav iespējams pārstrādāt ierīces, ja to daļas ir salīmētas kopā,” norāda “iFixit Europe” kustības pārstāve Doroteja Keslere.

Štutgartē bāzētā bezpeļņas organizācija, kurā ir iesaistījušies vairāk nekā viens miljons tehniķu un tehnikas atjaunošanas entuziastu, aicina “patērētājiem pieprasīt tiesības uz atjaunojamām un remontējamām ierīcēm”.

Daudzi mobilo ierīču entuziasti pēc tam, kad jaunākais telefona modelis nonāk tirgū, izjauc ierīci un tad cenšas to salikt atpakaļ. Tādējādi tiek sastādīts īpašs “atjaunojamības indekss”, kur ierīce tiek novērtēta skalā no 1 līdz 10.

Jaunāko viedierīču atjaunojamības novērtējumā nav atrodams neviens lielais telefonu ražotājs – nedz “Apple”, nedz “Samsung”, nedz “Huawei” un citu zīmolu tālruņi nesniedz iespēju tos atjaunot un kvalitatīvi lietot atkārtoti. Šajā ziņā līderis ir Nīderlandes telefonu ražotājs “Fairphone”, kas ražots tā, lai to pēc nolietošanas var atjaunot un izmantot atkārtoti. Citu ražotāju telefoni ir zaudējuši vērtīgos punktus tādēļ, ka tiem ir pārāk spēcīgi sastiprinātas daļas un tos ir ārkārtīgi sarežģīti atjaunot.

“Mūsu Atjaunojamības indekss ir paredzēts, lai patērētāji spētu novērtēt un saprast, kādi produkti ir ilgtspējīgi, kā arī, lai tiktu veicināta aprites ekonomika,” norāda Keslere.

10

Kā iztikt bez līmes?

Vienkārša ierīču salabošana ir brīva niša daudziem tirgiem. Piemēram, lielo ražotāju telefoni “iFixit” reitingā par augstām vietām cīnīties nespēj, lai gan tehnoloģiski šie tālruņi ir ļoti augstvērtīgi.

Elektronisko ierīču komponenšu līmes ražotāja “Delo” pārstāvis Matiass Stolbergs norāda, ka atjaunojamība ierīcēs nav būtiskākais elements. Tomēr tālruņu ražotāji ir sākuši pievērst uzmanību šim jautājumam.

“Mūsu klienti vēlas, lai ierīces ir izturīgas. Šeit gan jāņem vērā: lai telefonu būtu vieglāk salabot, tā sastāvdaļas nebūs tik spēcīgi piestiprinātas pie korpusa vai mātesplates, kā tas ir pašlaik.

Un ražotāji nevēlas, lai vājāku stiprinājumu dēļ potenciāli ciestu ierīču kalpošanas laiks,” saka Stolbergs.

10

Viņš norāda, ka stiprinājumiem viedierīcēs ir jābūt ar labu strāvas vadāmību un caurspīdīgumu. Stolbergs pauž, ka telefonu ražotāji var mēģināt mainīt veidu, kā tiek stiprināti displeji un akumulatori.

Lai arī “Delo” strādā pie dažādām jaunām, atjaunošanai draudzīgākām stiprinājumu metodēm, arī šīm tehnoloģijām ir savi limiti. Stolbergs norāda, ka, atbrīvojoties no līmes vai izmantojot cita veida mehāniskos stiprinātājus, ir jāņem vērā, kāds būs telefona korpuss. Daudz izdevīgāks mehāniskiem stiprinātājiem, kā, piemēram, skrūvēm, ir metāla vai pat stikla korpuss, tomēr – telefoni ar šāda veida korpusu ir smagāki nekā ar plastmasu.

Kas attiecas uz ierīču labošanu, ar tradicionāliem darbarīkiem, piemēram, skrūvgriezi, telefonu, planšetdatoru vai datoru neizdosies salabot.

“Delo” eksperti norāda, ka vidējā termiņā līmi no ierīcēm var aizvākt ar ūdens, skābju vai šķīdinātāju palīdzību. Tomēr tas savukārt var apdraudēt citu komponenšu darbību. Citas iespējas, kā atbrīvot bojāto detaļu, kas pielīmēta pie korpusa, ir pakļaut ierīci ultravioletās gaismas, ultraskaņas vai pat infrasarkano staru iedarbībai.

“Dari pats” lielākās kļūdas

“iFixit” pārstāve Doroteja Keslere pauž, ka, piemēram, viedierīču mūžu ietekmē ne tikai fiziskie apstākļi, kā, piemēram, komponenšu darbība, bet arī jautājumi par sistēmu un programmatūru. Nereti tieši sistēmu un programmatūras atjauninājumi ir tie, kas var samazināt iespējas ierīci izmantot ilgāk.

“Ierīču atjauninājumi, protams, ir laba lieta. Taču, ja mēs skatāmies uz to, cik ilgi telefons saņem šos atjauninājumus, tad jāsecina, ka viedtālruņi noveco, lai arī to komponentes  var kalpot vēl ilgu laiku.

Līdz ar to – trūkst iespējas telefonu atjaunot, lai to varētu efektīvi izmantot tā, lai tas darbotos ar jaunāko programmatūru vēl ilgi,” saka Keslere.

10

Vēl viena problēma ir tā, ka ražotāji limitē pieeju ierīču remonta rokasgrāmatām, kā arī informācijai par komponentēm, kā arī nepiedāvā rezerves daļas par pieejamām cenām. Ražotāji nereti norāda uz autortiesību aizsardzību un citām problēmām, tādējādi liedzot iespēju ierīci pilnvērtīgi salabot. Neatkarīgie meistari un citi entuziasti “faktiski tiek atstāti aiz borta”.

“iFixit” uzskata, ka ikvienam ir tiesības salabot savu ierīci un turpināt izmantot produktu, ko cilvēki paši ir iegādājušies, ilgāku laiku, kā arī cilvēkiem ir tiesības saņemt bezmaksas informāciju par to, kā savu ierīci vienkārši salabot.

Šī platforma jau ir spērusi soli pretim tam, lai patērētājiem būtu pieejama iespēja salabot savas ierīces, jo tajā ir pieejama dokumentācija par vairāk nekā 70 000 elektronikas preču un produktu vairākās valodās, kā arī meistaru padomi, kā veiksmīgāk saremontēt ierīci, kas nedarbojas.

Francija – līdere ierīču remonta jomā

Vācijas eksperti pauduši bažas, ka brīvā tirgus apstākļos ir satraucoša tendence, ka ir pieejams ārkārtīgi maz patiesi atjaunojamu elektroierīču. Tieši tāpēc Vācijā, kā arī citās valstīs arvien skaļāki kļūst pieprasījumi noteikt tiesības atjaunot ierīces.

Viena no galvenajām prasībām – panākt, lai ierīces ir iespējams atjaunot un komponentes nomainīt, izmantojot tradicionālos instrumentus. Kas attiecas uz programmatūru – ražotājiem jāizdara tā, lai arī vecākas ierīces, kuru komponentes vēl ir darba kārtībā, regulāri saņemtu jaunākos atjauninājumus. Ja to izdotos panākt, tad Eiropas Savienībai būtu iespējams plašākā mērogā īstenot aprites ekonomiku.

Pašlaik Eiropas Savienības varasiestādes Briselē spriež par to, vai būtu nepieciešams ieviest ierīču atjaunojamības indeksu, līdzīgu, kādu izmanto “iFixit”. Ļoti iespējams, ka šāds indeksa novērtējums nākotnē būs obligāts visām elektroprecēm, kas tiek pārdotas Eiropas Savienībā.

Francija savukārt ir nolēmusi ilgāk negaidīt un ir sākusi ieviest savu novērtēšanas sistēmu, kas stāsies spēkā no janvāra. Paredzams, ka novērtējums būs desmit punktu skalā – jo vairāk punktu, jo ātrāk un vienkāršāk ierīci iespējams salabot, kad tā salūzusi.

Eksperti tic, ka Francijas novērtējuma sistēma palīdzēs panākt līdzīgu politiku visā Eiropas blokā. Tiesa gan, ja tā tik tālu nonāks, novērtējuma sistēma būs jāapstiprina visām Eiropas valstīm.

Uz augšu
Back