Pie Labklājības ministrijas (LM) un Saeimas šorīt trīs atsevišķās protesta sapulcēs bija savākušies vairāk nekā 100 cilvēki, kuru vidū bija arī sociālie darbinieki no Latvijas reģioniem un nevalstisko organizāciju pārstāvji, novēroja aģentūra LETA.
Vairāk nekā 100 sociālie darbinieki protestē pret neizdarībām nozarē (1)
Papildināts
Sociālā atbalsta un izglītības fonda (SAIF) pārstāves, kuras bija atnākušas uz sapulci pie Saeimas, aģentūrai LETA skaidroja, ka ieradušās, jo viņas satrauc "daudzas iesāktās un nepabeigtās reformas, kuras ikdienā ietekmē darbu". Viņas arī pauda satraukumu par nodokļu reformām.
Vienlaikus SAIF pārstāves pauda neapmierinātību ar labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) un ministrijas darbu, tostarp kritizējot komunikāciju un attieksmi pret sociālajiem darbiniekiem. Tāpat sapulces apmeklētājas norādīja, ka neredz virzību savā nozarē, kā arī saskaras ar dažādām grūtībām, tajā skaitā arī pārlieku birokrātiju darbā ar valsts iestādēm.
Sociālo darbinieku piketu pie ministrijas bija iznākuši vērot trīs LM ierēdņi, tajā skaitā LM valsts sekretārs Ingus Alliks.
Kā uzsvēra sapulces rīkotāji, tās dalībnieki iestājas par jaunu sociālo pakalpojumu vienmērīgu attīstīšanu visā Latvijā, par tādu Bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reformu, kurā bērns būtu ieguvējs, par investīcijām sociālo darbinieku jomas cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanā un citiem.
Sociālie darbinieki arī joprojām ļoti kritiski izsakās par sākotnējo Finanšu ministrijas (FM) un LM iniciatīvu uzlikt pašvaldību sociālajiem dienestiem funkciju - vērtēt pašnodarbināto un mikrouzņēmuma nodokļa maksājumu atbilstību trūcīgas personas statusam vai sniegt apliecinājumu, ka viņa ienākumi ir nepietiekami, lai viņi varētu saņemt iespēju nemaksāt minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Pēc saņemtās kritikas, politiķi gan ir vienojušies, ka sociālo dienestu vietā nodokļu nomaksas kontroli veiks Valsts ieņēmumu dienests.
Kā vēstīts, šodien pie Saeimas un LM notika sociālo darbinieku sapulces, bet Latvijas reģionos - zibakcijas, kuru mērķis būs aktualizēt sociālā darba nozīmi un vērst uzmanību uz nozarei sasāpējušiem jautājumiem.
Sociālo darbinieku biedrība informēja, ka līdz šim Latvijas sociālie darbinieki nav organizējuši protesta akcijas un kopīgi piedalījušies piketos vai publiskās sapulcēs, bet pēdējā mēneša notikumi, kuri demonstrē sociālās politikas vājumu, neprognozējamību un pat diskriminācijas iezīmes, liek runāt un pievērst uzmanību notiekošajam.
Kaut arī ir izskanējis, ka koalīcijas partijas ir pieņēmušas lēmumu neiesaistīt pašvaldību sociālos dienestus minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanā, sociālie darbinieki norāda, ka pats fakts, ka situācija ir nonākusi tik tālu, liecina par Finanšu un LM vadības nekompetenci.
"Īpaši biedējoša, apzinoties sociālās jomos novājināto stāvokli kopumā, un mazāk aizsargāto sabiedrības grupu faktiska lobija neesamību, ir LM vadības nespēja argumentēt un aizstāvēt jomas un iedzīvotāju intereses un specifiku. Lai arī ikdienā sociālie darbinieki klusībā veic savu darbu, acīmredzot ir pienācis brīdis kad politiķiem un sabiedrībai ir jāatgādina, ka sociālie darbinieki nav tikai akli izpildītāji, bet nozare, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības labklājībā un veselīgā funkcionēšanā," informēja Sociālo darbinieku biedrība.
Sociālais darbs ir profesija, kura darbojas gan sabiedrības, gan individuālu klientu interesēs. Sociālie darbinieki uzsver uzticībā balstītu attiecību un līdzvērtīgas sadarbības starp sociālo darbinieku un klientu nozīmi sociālajā darbā. Tāpēc arī iecerētais sociālo dienestu pienākums - veikt kontroli par sociālo iemaksu veikšanas pamatotību kontrastē ar sociālā darba profesionālajām vērtībām un principiem.
Sociālo pakalpojumu nozare jau ilgstoši strādā uz zemākās kapacitātes robežas un ir izteikti novājināta, uzsvēra Sociālo darbinieku biedrība. Trūkst sociālā darba speciālistu gandrīz visos sociālo pakalpojumu veidos. Sociālie pakalpojumi visiem Latvijas iedzīvotājiem ne tuvu netiek nodrošināti vienādā apmērā. Vairākas Labklājības ministrijas iniciatīvas (deinstitucionalizācija, bērnu tiesību aizsardzības sistēmas izmaiņas, speciālo audžuģimeņu izveide, valsts asistenta pakalpojums un citas) ir cietušas fiasko, tās būtu steidzami jātransformē un ievērojami jāpilnveido, skaidroja biedrības pārstāvji.
"Tas viss ir rezultējies kopējā nozares neapmierinātībā. Šī brīža asā reakcija un rezonanse no sociālajiem darbiniekiem, kā arī valsts, pašvaldības un nevalstiskajām organizācijām ir sekas ilgstošai šīs jomas profesionāļu ignorēšanai sociālās politikas, tostarp sociālo pakalpojumu attīstības procesos," norādīja Sociālo darbinieku biedrībā.
Latvijas sociālo dienestu vadītāju apvienības biedri pievienojas sociālo darbinieku kustībai un paralēli pasākumam pie Saeimas organizēs sapulci pie LM, lai paustu kopīgu vēsti Latvijas amatpersonām, deputātiem un LM vadībai.