Lukašenko režīmam jāgatavojas bargai ekonomiskās neapmierinātības ziemai

FOTO: Pexels

Maskavas atbalstītajam Baltkrievijas autoritārajam līderim problēmas sāk sagādāt ekonomiskās grūtības, ar ko saskaras viņa vadītā valsts. Baltkrievijas kredītreitings ir zems, savukārt starptautisko investīciju kļūst arvien mazāk, vēsta “Deutsche Welle”.

Baltkrievijas ekonomikai šogad tiek prognozēts 2% kritums. Ņemot vērā, cik lielu ietekmi uz globālo ekonomiku atstāj Covid-19 pandēmija un to, ka Baltkrievija ir atkarīga no lētās Krievijas naftas, šis ir uzskatāms par ļoti labu rādītāju.

Tomēr eksperti norāda, ka 2021. gads būs tas, kad būs iespējams redzēt jau vairāk nekā 100 dienas ilgušo protestu ietekmi. Jau pašlaik protesti pret pastāvošo režīmu ir izraisījuši investīciju aizplūšanu no valsts, kā arī iespēju, ka arvien vairāk uzņēmumu Baltkrievijā būs spiesti paziņot par maksātnespēju.

“Autoritārais režīms Baltkrievijā ir dažu soļu attālumā no sabrukuma. Tomēr varasiestādes ir spējušas tikt galā ar pirmo sabiedrības neapmierinātības vilni, cenšoties protestus apspiest ar vardarbību, nežēlību un draudiem,”

3

norāda Eiropas Padomes Ārējo attiecību pārstāvis Pāvels Slunkins.

Viņš bilst, ka strādājošajiem Baltkrievijā tiek draudēts ar krimināllietām par dalību nelegālos streikos, kas savukārt ilgtermiņā var dot lielu apdraudējumu Lukašenko ieviestās sistēmas noturībai, jo iepriekš “proletariāts vienmēr ir bijusi galvenā varasiestāžu sociālā prioritāte”. Tā, piemēram, vairākās valstiski nozīmīgās rūpnīcās, kā Minskas Traktoru rūpnīcā, augustā notika masveida streiks, pierādot, ka strādnieki vairs neatbalsta Lukašenko režīmu.

Rūpnīcas un IT joma

Viena no opozīcijas līderēm Svetlana Tihanovska aicināja Baltkrievus oktobra beigās īstenot ģenerālstreiku. Tomēr šajā jautājumā domas dalījās, un ne visi piekrita streikot. Arī Baltkrievijas līderis Lukašenko ir sācis savdabīgu spēli, uzpērkot atsevišķus strādājošos un rūpnīcas. Tāpat varasiestādes meklē iespējas, kā apgrūtināt opozīcijas pūliņus organizēt streikus valstij piederošajās rūpnīcās.

Tas tiek darīts ar streiku organizatoru arestiem un draudiem atlaist darbiniekus, kuri atļausies izrādīt neapmierinātību pret režīmu.

3

Kā vēsta Baltkrievijas režīma kontrolētie mediji, valdībai esot izdevies mazināt streiku ietekmi uz ekonomiku, tādējādi streiki Baltkrievijas ekonomikai nav radījuši nekādus postījumus.

Pēc oficiālās informācijas, valsts lielākās rūpnīcas pērn spējušas nopelnīt 9 miljardus eiro,  eksportēt preces vairāk nekā sešu miljardu eiro vērtībā. Līdz ar to kopējā valsts rūpnīcu daļa Baltkrievijas ekonomikā pērn bija 12%.

Tomēr šī situācija var strauji mainīties. Regulāri streiki notiek vairākās valstij piederošajās rūpnīcās. Arī tajās, kas tiek uzskatītas par Baltkrievijas ekonomikas mugurkaulu.

Slunkins norāda, ka streiki notiek arī lielākajās rūpnīcās, kā iepriekš minētajā Minskas Traktoru rūpnīcā, kā arī rūpnīcā “BelAZ”, kas līdz šim uzskatīta par vienu no spēcīgākajiem valsts režīma atbalstītājiem. Baltkrievijas Demokrātiskās tirdzniecības kongresa prezidents Aleksandrs Jarošuks norāda, ka ar streikiem nākas saskarties vēl diviem “valdības lepnumiem” – “Belaruskali” un “Grodno Azot”.

“Ir jāpatur prātā, ka vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu rūpnīcu strādnieki ir dzīvojuši ar domu, ka politiskie streiki ir aizliegti un savu neapmierinātību ir aizliegts izrādīt ar likumu.

Tomēr tagad tie, kas atsaucās uz Tihanovskas aicinājumu un piekrita streikam, pierāda, ka pārmaiņas baltkrievu domāšanā ir būtiskas, un Lukašenko tas ir jāņem vērā,” norāda Slunkins.

3

Vēl viena ļoti svarīga daļa Baltkrievijas ekonomikā ir augsto tehnoloģiju nozare. Augustā aptuveni 500 šīs nozares pārstāvju parakstīja atklātu vēstuli, kurā pauda šaubas par vēlēšanu rezultātiem, pieprasot atbrīvot politieslodzītos un izbeigt vardarbību pret protestētājiem. Savukārt vairāki uzņēmumu pārstāvji draudēja pamest Baltkrieviju un savu darbību turpināt kādā no kaimiņvalstīm – Lietuvā, Latvijā, Ukrainā vai Polijā.

Ļoti augstas izmaksas

Lai arī Baltkrievijas režīma oficiālie mediji lepojas, ka protesti ekonomiku nav ietekmējuši, aprēķināts, ka līdz šim protesti valstij ir izmaksājuši aptuveni 500 miljonus dolāru. Tāpat jārēķinās, ka valsts rezerves ir mērāmas deviņos miljardos dolāru, kas ir aptuveni 2,5 mēnešu importa apjoms.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra “Fitch Ratings” pagājušajā nedēļā samazināja Baltkrievijas ekonomikas vērtējumu no “Stabils” uz “Negatīvs”. Līdzīgi rīkojās arī “Standard & Poors”.

Lai ekonomika izdzīvotu, visticamāk, būs nepieciešama Baltkrievijas rubļa devalvācija. Pašlaik valūta ir zaudējusi 30% no savas vērtības attiecībā pret eiro. Valdība kopš protestiem augustā ir iztērējusi 1,5 miljardu dolāru, lai atbalstītu krītošo valūtu.

Lielākā daļa cilvēku politiskās nestabilitātes ekonomikās sekas mēra ar nacionālās valūtas vērtības kritumu. Tomēr šajā ir jārunā par arī par citām problēmām, un ekonomisti norāda, ka Baltkrievijas varasiestādēm ir jādomā pēc principa – “ja vēlies notvert pīli, domā kā pīle”.

“Tas nozīmē, ka Baltkrievijas biznesa cilvēkiem sāk trūkt pacietības un ticības vietējām varasiestādēm. Daudzas ļoti nozīmīgas rūpnīcas jau ir sākušas samazināt ražošanas apjomus, līdz ar to – aptuveni 2,5% no Baltkrievijas IKP vairs nerada nepieciešamo atdevi ekonomikai. Priekšā Lukašenko gaida ne tikai cilvēku dusmas, bet nu jau arī barga ekonomiskās neapmierinātības ziema,” saka Minskā esošā izpētes centra BEROC pētnieks Ļevs Ļvovskis.

Galvenās kārtis Krievijas rokās

Lai spētu norēķināties par starptautiskajām obligācijām, Baltkrievijas valdībai būs nepieciešami trīs miljardi dolāru. Atsaucoties uz Baltkrievijas finanšu ministriju, sabiedriskajam sektoram būs nepieciešams atmaksāt 2,5 miljardus dolāru, tāpat ir arī trīs miljardu liels ārējais parāds, kas jāatmaksā tuvāko gadu laikā. Savukārt parāds Krievijai ir pat astoņi miljardi dolāru.

Tomēr plašie protesti ir izolējuši Minsku no pieejas starptautiskajiem kapitāla tirgiem, līdz ar to Krievijas vadītais Eirāzijas Stabilizācijas un attīstības fonds ir vienīgais starptautisko kredītu resurss, kas pieejams Baltkrievijai.

“Fitch” sagaida, ka vietējā politiskā krīze neietekmēs attiecības ar Krieviju un Ķīnu. Tieši šo valstu kreditori ir tie, kas izsnieguši Baltkrievijai 72% no kopējā parādu apjoma.

Vairāki ekonomisti pauduši bažas, ka Krievija varētu iegādāties vairākas Baltkrievijas valstij piederošās firmas un tad šo uzņēmumu vadītājus faktiski padarīt par politiskiem lobistiem nu jau Maskavas varas gaiteņos.

Ēras beigas

Minskā esošā Baltkrievijas Stratēģisko pētījumu institūta pārstāve Kacjarina Šmacina norāda, ka Lukašenko sistēma savus resursus faktiski ir izsmēlusi.

“Dažādi avoti varasiestādēs ir atklājuši, ka “siloviki” (spēka struktūru darbinieki) ir fiziski noguruši no demonstrācijām, kas notiek faktiski ik dienas.

3

Tāpat ir radusies zināma neuzticības varas vertikālei un lojalitāte Lukašenko mazinās,” norāda Šmacina.

Viņa uzskata, ka Baltkrievijas autoritārais līderis amatā nepaliks līdz sava kārtējā pilnvaru termiņa beigām, jo tik liela mēroga protesti Baltkrievijā ir pirmo reizi. Pēdējos gados Lukašenko centās balansēt starp draudzīgām attiecībām ar Krieviju un Rietumvalstīm, kā arī ar Ķīnu. Tomēr tagad viņam ir jādomā par ko pavisam citu.

“Šobrīd aktuāls ir jautājums par to, kā noturēties pie varas, līdz ar to vienīgais arguments ir fizisks spēks, ko Lukašenko ir gatavs izmantot pats pret savu tautu. Tomēr tas, visticamāk, nenostrādās,” noslēdz Šmacina.

Uz augšu
Back