Covid-19 vakcīna: Galvenie riski un iespējamās problēmas, kas var apdraudēt pūļa imunitātes iegūšanu (20)

Vai jau ir pieejama vakcīna?

Pašlaik tiek izmēģinātas vairākas vakcīnas no dažādiem ražotājiem. Pašreizējie rezultāti pēc klīniskajiem izmēģinājumiem ir daudzsološi, tomēr ne Eiropā, ne ASV tās pagaidām nav ieguvušas nepieciešamās atļaujas plašākai izmantošanai.

Tāpat Krievija augustā paziņoja par to, ka ir atļauts izmantot tās izstrādāto “Sputnik V” vakcīnu, tomēr šāds Krievijas solis visā pasaulē tika kritizēts kā pārāk pārsteidzīgs, ņemot vērā, ka vakcīna netika izmēģināta uz plašāku cilvēku skaitu.

Novembrī farmācijas uzņēmumi “Pfizer” un “Moderna” paziņoja, ka viņu vakcīnas ir par 95% efektīvas, un šīs ziņas nekavējoties izpelnījās pozitīvu reakciju finanšu tirgos, ļaujot smagāk cietušo nozaru uzņēmumiem, piemēram, aviokompānijām, cerēt uz to, ka jau nākamgad izdosies atjaunot ekonomisko aktivitāti.

Tiesa gan, eksperti norāda, ka pastāv vairāki jautājumi, piemēram, cik ilgi vakcīnas ļaus pasargāt sevi pret slimību un kādas būs blaknes. Vienas no lielākajām bažām ir tās, ka vakcīna var ļaut organismam izstrādāt antivielas, kas pārāk ātri var aiziet bojā. Tomēr augstais efektivitātes rādītājs ļauj cerēt, ka vakcīna tik tiešām būs efektīva.

“Jo vairāk antivielu tiek izstrādātas, jo ilgāku aizsardzību sniedz vakcīna. Jāsaka, ka iepriekš cerējām uz aptuveni 70% efektivitāti, tāpēc šie rezultāti, kas liecina par vismaz 90% efektivitāti, pārsniedz jebkādas labākās prognozes,” saka bijušais Hārvardas Sabiedrības veselības skolas dekāns Berijs Blūms.

Eksperti gan uzsver, ka vakcīnu efektivitāte procentuāli var arī samazināties, jo izmēģinājumi turpinās.

“Mums jāsaprot, ka klīniskie izmēģinājumi notiek “optimālos” apstākļos. Līdz ar to reālos apstākļos vakcīnas efektivitāte var būt zemāka par iepriekš paziņoto,”

saka Edinburgas Universitātes infekciju slimību profesors Hosē Vaskezs-Bolands.

Kad pirmās vakcīnas būs pieejamas Eiropā?

Eiropas varasiestādes paudušas cerību, ka vakcīnas Eiropā būs pieejamas šā gada pašās beigās vai nākamā gada sākumā. Līdz tam vakcīnām ir jāiziet visas nepieciešamās formalitātes un jāiegūst nepieciešamās atļaujas.

Eiropas Slimību kontroles centra vadītāja Andrea Amona norāda, ka optimistiskākā scenārija gadījumā vakcināciju varēs veikt jau nākamā gada pirmajā ceturksnī. Vispirms vakcīnas būs pieejamas veselības aprūpes nozares darbiniekiem, kā arī galvenajām riska grupām. Tomēr, pēc Amonas vārdiem, pašlaik lielākās problēmas varētu rasties ar loģistikas jautājumiem.

“Labākajā gadījumā vakcīnas izplatīšana varētu sākties jau šā gada beigās. Bet masveida vakcinācija norisināsies pakāpeniski 2021. gada garumā,” prognozē Vaskezs-Bolands.

Pasaules Veselības organizācijas vecākais zinātnieks Somja Svaminatans 16. novembrī sacīja, ka “pašlaik varam skatīties uz nākamā gada pirmo pusi, kad būs ļoti limitēts skaits vakcīnu devu. Arī piegādes būs ierobežotas, jo vēl būs jānoslēdz vairākas abpusējas vienošanās, lai attīstītu piegādes loģistiku, jo vairākas valstis un valstu bloki ir pasūtījuši simtiem miljonu vakcīnu devu”.

Eiropas Zāļu aģentūra strādā pie tā, lai atļautu vakcīnām nonākt plašākā sabiedrībā pēc iespējas ātrāk, tāpēc ir sākta vakcīnu izvērtēšana.

Cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai vakcīna apturētu pandēmiju?

Šis droši vien ir viens no galvenajiem, ja ne galvenais jautājums, kas interesē cilvēkus saistībā ar vakcīnām.

Vakcīnu mērķis ir radīt pūļa imunitāti – punktu, kad pietiekami liela populācijas daļa ir imūna pret infekciju un tai vairs vienkārši fiziski nav kur izplatīties. Tomēr, lai to sasniegtu, daudz kas ir atkarīgs no tā, vai vakcīna būs pietiekami efektīva un vai to izdosies pietiekami veiksmīgi izplatīt.

Vaskezs-Bolands skaidro, ka šāda taktika ir aizgūta no veterinārmedicīnas, kad masveidā tiek izmantotas vakcīnas, lai limitētu kādu slimību izplatību.

“Mums ir ļoti daudz vakcīnu, kas faktiski glābj dzīvības. Viens no piemēriem ir masaliņas, kam ir ļoti efektīva vakcīna – ar vairāk nekā 95% efektivitāti.

Tomēr, arī neraugoties uz to, mums pasaulē ik pa laikam ir masaliņu uzliesmojumi,” sacīja Pasaules Veselības organizācijas imunizācijas direktore Keita O’Braiena.

Viņa piebilda, ka vakcīnu efektivitātes jautājums ir “gluži kā būvēt bāzi pie Everesta”, bet vakcīnu izplatīšana ir kā “kāpšana uz virsotni”.

Tāpat eksperti norāda, ka pēdējo mēnešu laikā ir vērojams, ka sabiedrībā samazinās ticība vakcīnām un, kas ir vēl satraucošāk, – medicīnas nozarei kopumā. Līdz ar to būs ļoti daudzi cilvēki, kas nebūs vakcinējušies, un tieši viņi būs tie, kas būs galvenā riska grupa infekcijas pārnēsāšanai un tālākai izplatībai.

Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kas būs vakcinējušies, joprojām būs jāvalkā maskas un jāievēro drošības pasākumi, lai mazinātu jaunu vīrusa izplatības viļņu veidošanos.

“Tas nav jautājums par vakcīnas efektivitāti, bet gan par to, ka, jo mazāk cilvēku būs vakcinēti, jo grūtāk būs sasniegt pūļa imunitāti,” sacīja Blūms Hārvardas sabiedrības veselības skolas preses konferencē. Viņš arī piebilst, ka pastāv arī dažādi ekonomiskas dabas jautājumi, piemēram, bažas par to, ka vakcīnas būs pārāk dārgas, savukārt skeptiķi uzskata, ka vakcīnu izstrāde ir “lieka naudas izmešana”.

Kas ir galvenie izaicinājumi vakcīnas izplatīšanai?

Pasaulē pastāv vairākas vakcīnu izplatīšanas ķēdes, kas tiek izmantotas bērnu vakcinācijai. Tomēr Covid-19 vakcīnu mērķauditorija būs pieaugušie, kuriem ir lielāks risks saskarties ar slimību, norāda eksperti. Viņi piebilst, ka pašreizējā situācija ir cerīga, jo ir vairāki vakcīnu kandidāti, kam ir nepieciešami savi apstākļi, līdz ar to – izplatīšanai nevajadzētu sagādāt problēmas.

Londonas Karaliskās koledžas Infekcijas slimību departamenta profesors Robins Šetoks sacīja, ka “ir ļoti svarīgi sasniegt pēc iespējas lielāku skaitu cilvēku un nodrošināt, lai pēc iespējas vairāk cilvēku iegūst imunitāti pret vīrusu”.

Atsevišķi vakcīnu kandidāti paredz, ka imunitātes iegūšanai ir nepieciešamas divas  vakcīnas devas. Tādēļ zemu un vidēju ienākumu valstīs efektīvākas varētu būt tās vakcīnas, kam nepieciešama tikai viena deva, jo tas atvieglos arī loģistikas procesu. Vakcīna gan ir jāizplata visā pasaulē – neatkarīgi no tā, cik valsts ir turīga.

“Viens no atslēgas punktiem ir tas, kāda ir veselības aprūpes infrastruktūra konkrētajā vietā. Ir jārēķinās, ka vakcinācijas veikšanai būs jāpielāgo atsevišķas vietas un jāmobilizē cilvēkresursi, lai veiktu vakcināciju un novērotu tās efektivitāti,” saka Vaskezs-Bolands, kurš norāda, ka tieši novērojumiem būs liela nozīme, lai varētu saprast, cik efektīvas ir vakcīnas un vai tām būtu nepieciešami kādi uzlabojumi.

Pie infrastruktūras jautājumiem svarīgs aspekts ir arī to uzglabāšanas apstākļi. Piemēram, “Moderna” vakcīnas pluss ir tas, ka tai nav nepieciešama uzglabāšana īpaši zemā temperatūrā, turklāt to var uzglabāt parastā saldētavā līdz 30 dienām. Tas ļoti atvieglotu vakcīnas izplatīšanas procesu un attiecīgi – arī izmaksas.

“Tas būs ārkārtīgi liels izaicinājums gan ražotājiem, gan vakcīnu izplatītājiem visā pasaulē.

Tāpat jāatceras, ka melnais tirgus arī neguļ, un cilvēki var saskarties ar viltus vakcīnām,” saka profesors Šetoks.

Cik liela problēma ir skepse pret vakcīnu?

Eksperti norāda, ka cilvēku viedoklis par vakcīnām ir ļoti mainīgs, un tieši sabiedrības noskaņojums būs izšķirošais, vai izdosies sasniegt pūļa imunitāti.

“Es esmu noraizējies par to, ka antivakcīnu kustības var gūt virsroku šajā gadījumā.

Tā jau pašlaik ir ļoti spēcīga kustība, un viņiem ir dažādi dezinformācijas rīki, kas ir spēcīgāki par mūsu rīcībā esošajiem informatīvajiem rīkiem,” saka Blūms.

Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolas pārstāve Heidija Larsone sacīja, ka ir ļoti svarīgi izmantot mācības, kas gūtas citu slimību izplatības laikā.

Viņa sacīja, ka ekspertiem un citiem veselības speciālistiem ir jābūt saprotošiem pret cilvēkiem, kas nejūtas droši un neuzticas vakcīnām. “Mums ir jāskaidro un jāizglīto cilvēki par to, kāpēc tas ir svarīgi. Ir jānodrošina uzticības veidošanās,” sacīja Larsone.