Nesamazinoties Covid-19 izplatībai, veselības aprūpes sistēma pēc mēneša tiks paralizēta

Daugavpils reģionālā slimnīca. Ilustratīvs attēls

FOTO: Ivars Soikāns/LETA

Kopš pandēmijas sākuma ar Covid-19 inficējušies 804 veselības aprūpes darbinieki, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga". Speciālisti brīdina, ka pie esošās koronavīrusa izplatības dinamikas veselības sistēma pēc mēneša būs paralizēta, taču tā vietā, lai lemtu par stingrākiem ierobežojumiem, atsevišķi politiķi mudina mīkstināt esošos. 

Atslepenots valdības dokuments liecina, ka šopavasar valdība rēķinājās, ka pie 20 000 Covid-19 inficēto Latvijas veselības sistēma tiktu paralizēta. Vīrusa izplatībai turpinoties esošajā ātrumā, tas notiks pēc nepilna mēneša.

Eksperti pandēmijai prognozēja četrus posmus. Pirmajos divos saslimstība tiek kontrolēta un mediķi tiek galā ar inficēto aprūpi. Trešajā veselības aprūpes sistēmas resursi izsīkst, ceturtajā sistēmu pārslogo un vairs nevar nodrošināt neatliekamo palīdzību.

Jau šobrīd Covid-19 pacienti tiek uzņemti, samazinot citus pakalpojumus, bet simtiem mediķu ir inficēti vai atrodas pašizolācijā. Tādēļ veselības aprūpe jau nonākusi krīzē.

14

Šogad pavasarī eksperti valdībai izstrādāja trīs scenārijus Covid epidēmijas attīstībai. Ziņojums bija noslepenots, bet tagad tam slepenības statuss noņemts. Dokumentā prognozēts mirušo skaits atkarībā no vīrusa izplatības un rēķināts, kurā brīdī  veselības aprūpes sistēma tiktu paralizēta.

Optimistiskākajā scenārijā saslimtu 1000 cilvēku, nomirtu 10 - 52. Sliktākajā scenārijā inficētos 5% iedzīvotāju jeb teju 100 000, dzīvību zaudētu 1000 - 5000. Taču

jau pie 1% saslimušo visiem smagi slimajiem nevar nodrošināt intensīvo terapiju, un tikai pie pusprocenta pietrūkst gultas vietu slimnīcās. 

14

Pašlaik Latvijā ar Covid slimo pusprocents valsts iedzīvotāju. Tas vēl nav ļaunākais valdībā skatītais scenārijs, taču uz to virzās. Atbilstoši pavasara prognozēm, slimnīcās sāk trūkt vietu, norāda raidījums.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norāda, ka slimnīcas jau četras nedēļas ir krīzes stāvoklī: "Mums rāda statistiku, kā katru nedēļu pieaug grūtības, katru nedēļu to mediķu skaits, kas ir saslimuši vai karantīnā, kas nevar strādāt. Un tas ir kliedzoši, man liekas, tie dati ir vienkārši kliedzoši."

Ja sākotnēji Covid-19 pacientiem paredzētas 200 gultasvietas slimnīcās, tad tagad šis skaits ir teju trīskāršots līdz 595 gultām, un šāda pārkārtošana faktiski nozīmē, ka kādus citus veselības aprūpes pakalpojumus slimnīca nespēj veikt. 

Pēc ekspertu izveidotā pandēmijas plāna Latvija šobrīd ir trešajā posmā, kur lielākajai daļai saslimušo nav iespējams noteikt inficēšanās avotu.

Šajā posmā bija plānots sākt krīzes komunikāciju un prasīt starptautisko palīdzību. Tā vietā valdība izskan ierosinājumi par ierobežojumu mīkstināšanu. 

14

Kariņš apgalvo, ka visās sapulcēs bez mitas rosina ieviest jaunus ierobežojumus un cenšas pārliecināt kolēģus par to nepieciešamību, taču viedokļi valdībā atšķiras. 

Visskaļāk ierobežojumiem iebilst KPV LV politiķi. Iekšlietu ministrs aicina atsākt restorānu darbu un ļaut strādāt skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem. Viņam piekrīt arī labklājības ministre. Valdība nesadūšojas uz stingrākiem ierobežojumiem, jo atbalsta sistēma tiem, kas zaudējuši ienākumus, kavējas.

Viedokļi par to, kā panākt sociālo distancēšanos sabiedrībā, atšķiras. Premjers mudina ieviest jaunus aizliegumus, veselības ministre vēl cer pārliecināt sabiedrību ievērot esošos un brīvprātīgi palikt mājās.

Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis vērtē, ka esošie Latvijas ierobežojumi ir pietiekami. "Viņi ir zinātnē balstīti, un tāpēc ļoti svarīgi, ka cilvēki saprastu, kāpēc viņi tādi ir - šie ierobežojumi - un kas ir pamatprincipi būtībā. Jo nevar strādāt no mājām, piemēram, un tad aizbraukt pie friziera un vēl satikties ar draugiem un turpināt strādāt no mājām - tas neko nedos. Vai aizbraukt vēl uz sporta zāli. Tātad

cilvēkiem ir jāsaprot, ka galvenais ierobežojumos ir novērst nevajadzīgu cilvēku kontaktēšanos ar citiem cilvēkiem," uzsver Dumpis.

14

Saslimstības dati rāda, ka paļaušanās uz sabiedrības atbildību nestrādā. Kad Latvijā pavasarī atklāja pirmos Covid-19 gadījumus, tie lielākoties bija cilvēki, kas iebrauca vai atgriezās no ārzemēm. Pirmie uzliesmojumi darba vietās bija apbedīšanas birojā Jelgavā un mēbeļu ražotnē Salaspilī, pēc tam vīruss nonāca sociālajā centrā "Gaiļezers" un "Mārsnēni" Priekuļu novadā. 

Rudenī situācija ir daudz sliktāka. Covid-19 uzliesmoja sākumā Rīgā, tad Kuldīgā, Daugavpilī un Vecpiebalgā. Rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, Rīgā un Latgalē saslimstības rādītājs ir sliktāks nekā, piemēram, atsevišķos Vācijas reģionos.

Kopš otrā ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas pagājušas divas nedēļas. "Google" dati liecina, ka Latvijā šajā laikā cilvēku kustība uz darbavietām, veikaliem vai sabiedriskajā transportā nav samazinājusies tik strauji kā pavasarī. Daugavpilī ierobežojumi sākās jau septembra beigās. Tur cilvēki bijuši paklausīgāki, taču saslimstība vēl nesamazinās.

Pāris mēnešos saslimuši 12 000 cilvēku, kas ir desmitreiz vairāk nekā pirmajā vilnī. Vīruss nav atklāts tikai desmit Latvijas novados. Vašingtonas Universitātes pētījumu centrs šobrīd prognozē, ka,

nepastiprinot ierobežojumus, Latvijā Covid līdz martam izraisīs 1000 cilvēku nāves. Masku nēsāšana visur, arī darba vietās, šo skaitli samazinātu līdz 370. 

14

Dumpis skaidro, ka speciālisti vadās pēc saslimstības un hospitalizācijas līknes, un tiek uzskatīts, ka šo līkni var kontrolēt.

Veselības ministre Ilze Viņķele (Attīsttībai/Par) norāda, ka slimnīcas ir izstrādājušas plānus, kā rīkoties nepieciešamības gadījumā, un sagaidāms, ka nāksies paplašināt gultasvietu skaitu Covid-19 pacientiem uz plānveida palīdzības ierobežojumu rēķina.

Situāciju pasliktina tas, ka mediķi paši slimo vai atrodas pašizolācijā.

14

Uzliesmojuma dēļ šomēnes slēdza Aizkraukles slimnīcu. Kopš pandēmijas sākumā Latvijā Covid-19 konstatēts 804 veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem. Cik vēl ir pašizolācijā, nav zināms. Šonedēļ valdība skatīja veselības ministres ziņojumu par situāciju veselības aprūpē, taču tas ir slepens.

Nākamnedēļ valdība atkal diskutēs par jauniem pasākumiem. Tie varētu būt mācību stundu saīsināšana, lai biežāk vēdinātu telpas, obligātas maskas skolotājiem un audzēkņiem. Sliktākā gadījumā atcels mācības klātienē arī mazajām klasēm.

Šomēnes mācības klātienē pilnībā pārtrauktas 13 skolās un bērnudārzos. Vēl 54 karantīna noteikta atsevišķām klasēm. Rīgā saslimuši 46 skolu darbinieki un 23 skolēni. Izglītības un zinātnes ministrija datus par saslimušajiem pedagogiem un audzēkņiem valstī kopumā nav apkopojusi. 

Pašas Izglītības ministrijas dati liecina, ka lielākajā daļā Eiropas valstu, kur mācības turpinās klātienē, skolās masku lietošana ir obligāta. Latvijā pasniedzējiem sejas aizsargmaskas netiek nodrošinātas.

Uz augšu
Back