Eksperti: Covid-19 krīze varētu novest pie dzimumnoziegumu pieauguma

Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs FOTO: Edijs Pālens/LETA

Latvijā dzimumnoziegumu upuri kļūst arvien jaunāki, un prognozējams, ka reģistrēto noziegumu skaits, īpaši internetā, pieaugs, šodien preses konferencē norādīja atbildīgās amatpersonas.

Valsts probācijas dienesta (VPD) vadītājs Mihails Papsujevičs skaidroja, ka saskaņā ar dienesta apkopoto informāciju dzimumnoziedznieki vairāk nekā 70% savu noziegumu izdarījuši pret nepilngadīgajiem.

Patlaban Covid-19 krīzes laikā daudzi skolēni ir spiesti mācīties attālināti un vairāk laika pavadīt internetā, un šo stāvokli lieliski apzinoties arī noziedznieki, kuri to var izmantot savā labā, akcentēja VPD vadītājs.

"Dzimumnoziegumu izdarīšanai viens no būtiskākajiem faktoriem ir sociālā izolētība, un arī šie cilvēki, kuri izdara likumpārkāpumus, īpaši internetā, patlaban atrodas stresainā situācijā. Tas ir papildu risks, lai šie noziegumi tiktu pastrādāti. Ar to es negribu nevienu biedēt, taču aicinu visus Latvijas vecākus pievērst lielāku uzmanību saviem bērniem, īpaši, tiem, kuri atrodas mājmācībā," norādīja VPD vadītājs.

Šogad desmit mēnešos Valsts policijā (VP) reģistrēti 40 noziedzīgi nodarījumi par pavešanu netiklībā, tostarp, pret bērniem. Saistībā ar nepilngadīgo pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās šogad reģistrēti 25 noziedzīgi nodarījumi. Saistībā ar bērnu pornogrāfijas nelikumīgu apriti šogad reģistrēti 151 noziedzīgs nodarījums. Kopumā, ņemot vērā minēto, šajā jomā reģistrēti 216 noziedzīgi nodarījumi, bet pērn desmit mēnešos 248 noziedzīgi nodarījumi.

Par nepilngadīgas personas izvarošanu šogad ierosināti 30 kriminālprocesi, kuros ir 68 epizodes. Savukārt pērn desmit mēnešos ierosināti 32 kriminālprocesi, kuros 32 epizodes.

VP priekšnieks Armands Ruks pastāstīja, ka dzimumnoziegumu tendences nemazinās un, ņemot vērā tehnoloģiju progresu, policija varot secināt, ka par upuriem kļūst arvien jaunāki bērni interneta vidē. Tas ir skaidrojams ar plašo pieejamību internetam un viedierīcēm, tāpēc ir liela nozīme vecāku un izglītības iestāžu uzmanībai bērniem par dzimumnoziegumu riskiem.

Lai arī atbildīgās valsts iestādes pēdējos gados ir uzlabojušas savstarpējo koordināciju šādu noziegumu mazināšanā, patlaban nevarot pateikt, ka problēma likvidēta. "Pirms 20 un vairāk gadiem dzimumnoziegumu tēma bija tabu un cilvēki ļoti kautrējās ziņot, taču tas nenozīmē, ka Latvijā nepastāvēja seksuālā vardarbība. Tolaik bija ārkārtīgi augsts latentums, kurš nav pazudis arī tagad, īpaši, saistībā ar internetu bērnu pornogrāfijas apritē," skaidroja Ruks.

Policija savā izmeklēšanā cenšas meklēt pierādījumus par noziegumiem, kas izdarīti arī tālākā pagātnē, jo dzimumnoziedznieki savus likumpārkāpumus veic ar zināmu regularitāti.

"Mums joprojām ir ļoti daudz noziegumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Pastāv ļoti augsta latentums, un internetā bērnu pornogrāfijas apritē ir tumšais, pelēkais lauks, kur Latvijā un visā pasaulē ļoti daudz noziegumu tiek izdarīti. Savukārt internets dod iespēju noziedzniekiem palikt anonīmiem. Ļoti ceru, ka mums izdosies apkarot izvarošanas un seksuālu vardarbību," uzsvēra Ruks.

Ja VP izdosies izveidot kiberpoliciju un stiprināt kapacitāti interneta vides izlūkošanai, tad parādīsies vēl vairāk konstatēto bērnu pornogrāfijas noziegumu un identificēto personu, prognozēja Ruks.

Viņš arī skaidroja, ka dzimumnoziedznieks klasiskajā izpratnē nelīdzinās tiem cilvēkiem, kuri izdara mantiskos noziegumus. Dzimumnoziedznieki ir savdabīgas personas, diezgan anonīmi un bieži vien vienpatņi. Ja šīs personas nav saistītas ar cita veida noziegumiem, par tām kriminogēnajā vidē papildus informācija policijai nav pieejama. 

Recidīva novēršanai policija arī cenšas veltīt uzmanību tiem dzimumnoziedzniekiem, kas atrodas brīvībā, taču šeit esot problēmas ar policijas kapacitāti. Tāpat policijas uzmanība ir jāsabalansē ar cilvēktiesībām, ja, piemēram, persona vēlas kļūt par sētnieku bērnudārzā, skaidroja Ruks.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšniece Ilona Spure žurnālistiem pastāstīja, ka patlaban cietumos kopumā atrodas 336 par dzimumnoziegumiem notiesātas personas.

Viņa skaidroja, ka darbs ar cietumā ieslodzītajiem dzimumnoziedzniekiem nav viegls. Šo personu uzvedība cietumos esot raksturojama drīzāk pozitīvi, viņi nepārkāpjot iekšējās kārtības noteikumus. Tajā pašā laikā šie ieslodzītie izvairās runāt par savu nodarījumu un visbiežāk savā noziegumā vaino cietušās personas, norādīja Spure.

"Tā ir bīstamā robeža, ka viņi īsti nenožēlo izdarīto, un, iespējams, atkal un atkal izdarīs jaunus noziegumus. Diemžēl šis nozieguma veids ir ar tendenci saglabāties tādā pašā līmenī kā, iespējams, pirms pieciem gadiem. Mazliet ir samazinājies, tomēr šie skaitļi joprojām ir satraucoši," uzsvēra IeVP vadītāja.

Jau ziņots, ka katru gadu 23.novembrī Latvijā tiek atzīmēta Eiropas diena bērnu aizsardzībai pret seksuālo vardarbību, un 2015.gadā Latvijā šajā datumā tika sperts nozīmīgs solis tiesībsargājošo un citu atbildīgo iestāžu darba koordinēšanas uzlabošanā, lai mazinātu atkārtotu seksuālo noziegumu pret bērniem izdarīšanu.

Toreiz tika parakstīta starpresoru vienošanās starp VPD, VP un IeVP par sadarbību atkārtotu noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību izdarīšanas novēršanai.

Uz augšu
Back