Šobrīd daudzi uzņēmumi satraucas par nākotni – gan kopējo situāciju valsts ekonomikā, gan savu stabilitāti. Tāpēc pastiprināta uzmanība tiek pievērsta valsts iekšzemes kopproduktam (IKP). Prognozes šogad ir ļoti mainīgas. Gadu iesākām ar prognozēm par IKP pieaugumu 2% apmērā, bet nesenākie dati liecina, ka kopumā Latvijas ekonomikas apmērs šogad samazināsies 4-5% robežās.
Uzņēmumu finansēšanas uzņēmuma "Capitalia" vadītājs Juris Grišins uzsver, ka šis rādītājs ir atpakaļskata spogulis ekonomikā, piefiksējot vidējo temperatūru ekonomikā noteiktā laika posmā.
"Šobrīd, kad izmaiņas finanšu tirgos, sabiedrības noskaņojumā mainās teju pa dienām un nedēļām, uzņēmumiem būtu vērtīgi sekot līdzi citiem datiem un novērojumiem, kas var būt tūlītējāks un, iespējams, precīzāks indikators tam, kurā virzienā iet valsts ekonomika," norāda Grišins.
Cikliskā krīze un attiecīgi kritums ekonomikā iestājas tad, kad uzņēmēji kļūst pesimistiski par nākotni. Rezultātā tie nepieņem jaunus darbiniekus, neveic ieguldījumus, bet samazina darbības apmērus un ieņem nogaidošu pozīciju.
Tāpēc optimisma vai pesimisma indikatori ir labi vēstneši tam, kas būs sagaidāms IKP datos pēc 3 līdz 6 mēnešiem. Reizi ceturksnī šādus datus apkopo un piedāvā Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamera. Nesenākie no datiem liecina, ka uzņēmēji ir pesimistiski noskaņoti visās tautsaimniecības jomās.
"Arī "Capitalia" dati rāda, ka mazie un vidējie uzņēmumi, ko nesenā COVID-19 krīze ir skārusi visvairāk, šobrīd ir vairāk nogaidoši un jaunas investīcijas attīstībā neplāno," norāda Grišins.
Par lejupslīdi vai izaugsmes iespējām atsevišķās jomās var nojaust, sekojot līdzi maksājumu karšu apgrozījuma informācijai, ko publicē komercbankas un Latvijas Banka. Tā, piemēram, Latvijas Bankas maksājumu statistika liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā bezskaidras naudas norēķinu skaits samazinājās par 3,3%, savukārt apjoms – par 14,7%.
"Tas nozīmē, ka iedzīvotāji ir piesardzīgi un tērē mazāk. Komercbanku dati var būt pieejami arī par dažādiem patēriņa segmentiem, piemēram, pārtikas preces, restorāni, viesnīcas, ne-pārtikas preces, kas ne tikai dod priekšstatu par kopējām patēriņa tendencēm, bet arī par augšup vai lejupejošo tendenču izteiktību," skaidro Grišins.
Arī dati par jaunu automašīnu reģistrāciju ir indikators gan privātpersonu, gan uzņēmumu optimismam par tuvāko nākotni. Šis ir pirkums, ko veic, ja ir droša sajūta par šī brīža situāciju un tuvāko nākotni. Ja šādas ticības nav, jaunas automašīnas iegādi var atlikt vai aizstāt ar lietota transportlīdzekļa iegādi. Tā, piemēram, Latvijā šā gada pirmajos deviņos mēnešos jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn samazinājusies par 26,2%.
Tāpat labs indikators uzņēmumiem, kas rāda, cik aktīvi rūc ekonomikas motors, var būt elektrības patēriņš. Patēriņa kritums (salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn) var nozīmēt zemākas rūpnīcu jaudas un bālāku kopējo ekonomisko aktivitāti, kas ar novēlošanos izpaudīsies IKP krituma datos.
"Tā, piemēram, Latvijas elektroenerģijas patēriņš septembrī salīdzinājumā ar augustu samazinājies par 0.6%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septembri samazinājies par 1%.
Tātad arvien ražojam mazāk. Ar valsts elektrības patēriņa informāciju ikviens var iepazīties "Nordpool" mājas lapā, savukārt pārskatāmākā formā šo informāciju ik pa laikam apkopo banku ekonomisti," raksta Grišins.
Papildus, protams, ir daudzi citi standarta indikatori, kurus vērīgs sekotājs var analizēt, piemēram, bezdarbs, inflācija u.tml. Taču ir vēl arī pāris eksotiskākas mērauklas. Piemēram, lielās ekonomikas seko līdzi arī tādam rādītājam kā lūpukrāsu pārdošanas apmēri.
Hipotēze - kad ienākumi krītas, apjomīgākas luksuspreces iegāde tiek aizstāta ar mazākiem priekiem, piemēram, lūpukrāsu.
Tā ir radies "Lipstick index" ekonomiskais indikators, kas, pieļauju, Covid-19 pandēmijas laikā nav aktuāls (mēs valkājam maskas, kam gan rūp lūpu krāsa), taču citos apstākļos šis indekss var liecināt par gaidāmu ekonomikas lejupslīdi.
Vīriešu pasaulē savukārt seko līdzi vīriešu apakšveļas pārdošanas apmēriem. Šim ekonomikas indikatoram ir sekojis līdzi arī agrākais ASV centrālās bankas vadītājs Alans Grīnspens. Šā rādītāja ideja ir tāda, ka, ienākumiem krītoties, vīrieši atliek jaunas apakšveļas iegādi. Tādējādi zemāki apakšveļas pārdošanas apmēri ir vēstnesis ekonomikas kritumam. Latvijā šādus datus gan neviens neapkopo, taču var sekot līdzi datiem citviet pasaulē.
Kopumā, vērtējot dažādus informācijas avotus un datus, redzam, ka piesardzība un nenoteiktība nekur nav zudusi. Jau pirmajā vilnī pasaule piedzīvoja lielāko ekonomisko šoku kopš Otrā pasaules kara laikiem, neskatoties uz bezprecedenta valsts centrālo banku iejaukšanos finanšu tirgos un budžeta deficīta palielināšanu līdz kara laika līmenim. Tajā pašā laikā uzņēmējiem būtu svarīgi uzķert īsto brīdi, kad ekonomika un kopējais optimisms sāk atgūties, lai laicīgi atsāktu sava uzņēmuma attīstību. Tam var palīdzēt sekošana līdzi šajā rakstā minētajiem ekonomikas indikatoriem
