Patiesība vai mīts: mūzika palīdz augiem augt lielākiem

FOTO: Unsplash

Par mūzikas ietekmi uz cilvēka spējām ir veikti dažnedažādi pētījumi, kuros atklāta tās pozitīvā ietekme uz mūsu prātu un garastāvokli. Taču vai tā spēs ietekmēt arī mūsu zaļos draugus – augus?

Pārsteidzošā kārtā ideja par faktu, ka mūzika spēj ietekmēt augu augšanu, radās tehnoloģiskās attīstības pilnbriedā – 1973. gadā. Tolaik žurnālisti Pīters Tompkins un Kristofers Birds nāca klajā ar grāmatu “Augu slepenā dzīve” (“The Secret Life of Plants”), kurā vīri pētīja cilvēku fizisko, emocionālo un garīgo  sasaisti ar augiem. Grāmatā žurnālisti citēja zinātniskus pētījumus, kuros tika atklāts, ka mūzika ne tikai palīdz augiem augt, un skaidroja augu apziņu un reakciju saskarsmē ar cilvēkiem.

FOTO: Unsplash

Pirms grāmatas izdošanas mūzikas ietekmi uz augiem pētīja Annamalijas Universitātes Botānikas fakultātes galvenais pētnieks, doktors T.C. Sins. Viņš sava pētījuma ietvaros ilgstoši atskaņoja klasisko mūziku spriganēm, bet otru sprigaņu grupu audzēja klusumā.

Rezultātā mūzikas grupa izauga par 20% ātrāk nekā klusumā augušie augi, turklāt mūzikas grupai biomasa bija pat par 72% lielāka.

Pēc tam viņš šo pašu principu pārbaudīja uz labību, kam botānikas profesors ik dienas skandināja indiešu klasisko mūziku “raga”. Kad pienāca ražas novākšanas laiks, mūzikas pavadībā augušie augi bija saražojuši par 25-60% vairāk graudu nekā vidēji tāda paša izmēra labības lauki, kur augi aug klusumā.

Ar to eksperimenti nebeidzās – Annamalijas Universitātes botāniķi veica eksperimentus ar flautas, vijoles un ermoņiku skaņām un pat manīja pozitīvus rezultātus no indiešu tradicionālo deju radītajām vibrācijām.

Pētnieki secināja, ka visefektīvāk uz augiem iedarbojas vijoļspēle.

Šo apgalvojumu praksē pārbaudīja kanādiešu inženieris Eižens Kenbijs, kas saviem miežu laukiem ik dienas atskaņoja Baha vijoles sonāti un beigu beigās ieguva par 66% vairāk ražas nekā iepriekšējā gadā.   

Taču jebkāda mūzika augiem nepatiks. Kolorādo Sieviešu koledžas pētniece Dorotija Retalaka veica līdzīgu pētījumu, pakļaudama augus dārdošām roka skaņām, džezam un klasiskajai mūzikai. Retalakas pētījumā džezam un klasiskajai mūzikai pakļautie augi sāka augt skandu virzienā un daži pat apvijās ap skaņas avotu. Savukārt rokmūzikas grupas augi stiepās prom no skandām un nīkuļoja, līdzīgi kā augi, kas ir pārlaistīti.

FOTO: Unsplash

Kā augiem var patikt mūzika?

Vairāki pētnieki, kas veica šāda veida eksperimentu, atklāja, ka augi spēj reaģēt uz vibrācijām. Augos nemitīgi notiek citoplazmas kustība jeb šķidro vielu pārvietošanās – šajā kustībā augu šūnās tiek transportētas barības vielas, proteīni un citas organiskās vielas. Noteikti mūzikas veidi rada nelielu vibrāciju, kas stimulē šo procesu, – dabā šo darbu veic putnu dziesmas, vējš vai kukaiņu izdotās skaņas.

Vai mājas apstākļos var atkārtot šo eksperimentu?

Jā! Daži dārznieki apgalvo, ka telpaugiem vislabāk tīk Selīnas Dionas dziesmas, vēsta portāls “Bloomscape”. Lai gan tik pat daudzi uzskata, ka augu labāka augšana mūzikas ietekmē ir mīts, šo faktu pat daļēji pierādīja slavenais skeptiķu raidījums “Mītu grāvēji” jeb “Myth Busters”. 2004. gadā raidījuma vadītāji sadalīja augus trijās grupās – vienai atskaņoja smago metālu, otrai – negatīvas un pozitīvas uzrunas, trešajai – klasisko mūziku. “Mītu grāvēju” eksperimentā uzvarētāja bija metāla grupa, bet klasiskās mūzikas grupa bija otrajā vietā.

Uz augšu
Back