Minskā viesojas Krievijas ārlietu ministrs. Ko par to saka eksperti? (6)

Minskā paredzēta Baltkrievijas un Krievijas ārlietu ministru tikšanās. 

Pēc augustā notikušajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, pēc kurām valstī sākās plaši protesti pret vēlēšanu falsifikāciju un Lukašenko režīmu, Minskā pabijušas vairākas augstas Krievijas amatpersonas - Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, Krievijas Ārējā izlūkdienesta vadītājs Sergejs Nariškins, kā arī vairāki gubernatori.

Septembrī Lukašenko devās uz Sočiem, kur tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

No Lavrova vizītes Minskā lielākais ieguvējs būs Lukašenko, jo tas nāks par labu Lukašenko imidžam laikā, kad no tā atsvešinājušās teju visas kaimiņvalstis un tā saņem nopēlumu no Rietumvalstīm, uzskata Baltkrievijas Stratēģisko pētījumu institūta (BISS) analītiķe Katerina Šmatina.

Lukašenko atsvešinātība no citām valstīm ir īpaši uzkrītoša uz opozīcijas līderes Svetlanas Tihanovskas fona.

Tihanovska regulāri dodas ārvalstu vizītēs un tiekas ar ietekmīgākajiem Eiropas līderiem.

"Putins ir vienīgais atlikušais Lukašenko sabiedrotais, taču attiecībās ar Baltkrieviju neko vairāk par retorisku atbalstu pašlaik nevar novērot. Nav nekādu skaidru mēģinājumu veicināt abu valstu integrāciju vai kādā citā veidā izmantot situāciju Baltkrievijā, izņemot vienīgi paziņojumu par prokrievisku politisko partiju izveidošanu Baltkrievijā. Taču arī šis process nedarbojas ar pilnu jaudu. Es teiktu, ka Krievija attiecībā uz Baltkrieviju ieņēmusi nogaidošu pozīciju un raugās uz situāciju no malas," norāda Šmatina.

Eiropeiskās transformācijas centra analītiķis Andrejs Jegorovs uzskata, ka šāda līmeņa tikšanās vienmēr ir nozīmīgas. Lavrovs ir starp pazīstamākajām personībām Krievijas politikā, tāpēc viņa vizīte kalpo kā indikators Krievijas attieksmei pret Baltkrieviju.

"Krievija šobrīd pavisam noteikti ieņem nogaidošu pozīciju, taču stratēģiski tā nav atteikusies no dziļākas integrācijas programmas, ko Krievija gribēja īstenot 2019.gada beigās. Visticamāk, Maskava patlaban domā, kā varētu izmantot pašreizējo protestu situāciju un atslābumu Baltkrievijā, lai piemērotā brīdī atgrieztos pie iepriekš izvirzīto mērķu sasniegšanas," skaidro Jegorovs.

Šmatina norāda, ka neesot iemesla domāt, ka Lukašenko ieguvis ilglaicīgu Kremļa atbalstu.

"Kremlis justos apdraudēts, ja Baltkrievijā uzvarētu demokrātiskie protestētāji, jo tas varētu mudināt uz protestiem arī Krievijā," viņa uzsver.

Ja Baltkrievija kļūtu par demokrātisku valsti, pastāv risks, ka tā atsvešinātos no Maskavas. Šmatina stāsta, ka Tihanovska un Baltkrievijas Koordinācijas padome cenšas pievērst Kremļa uzmanību un sākt atklātas pārrunas, lai pārliecinātu Maskavu, ka Baltkrievijā notiekošie protesti nav vērsti pret Krieviju vai sadarbību ar to.

"Man šķiet, ka tā ir autoritārā solidaritāte - autoritāri līderi atbalsta viens otru, lai nepieļautu demokrātisku transformāciju, īpaši revolucionārā veidā," uzskata Jegorovs. "Domāju, ka Krievijai no tā ir vairāk bail nekā no Baltkrievijas ģeopolitiskās orientācijas maiņas."