Svaigs gaiss ir dzīvības jautājums

Alda Ozola FOTO: VARAM publicitātes foto

Laikā, kad svaigs un tīrs gaiss ir teju dzīvības vērts, svarīgi zināt, ko Latvijā dara, lai ārstu ieteiktās pastaigas un elpošanas vingrinājumi būtu dziedinoši, nevis veicinātu hroniskas slimības. Visvairāk par došanos staigāt ārpus pilsētām būtu jādomā Rīgas, Rēzeknes un Liepājas iedzīvotājiem, jo šīs pilsētas ir ar piesārņotāko gaisu Latvijā. Lai nesagandētu gaisu vēl vairāk, katram jāaizdomājas, ar ko kurina krāsni, ar kādu auto brauc un, ja tas kaitē sabiedrībai, jāmaina ieradumi. Un atcerieties: bieži vien telpu gaiss ir daudz piesārņotāks nekā laukā. Vēdiniet istabas biežāk!

Ko dara valsts, lai Latvija iekļautos gaisa kvalitātes normatīvos, saruna ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieci vides aizsardzības jautājumos, pieredzējušu zaļās kustības aktīvisti Aldu Ozolu. Viņa Vides aizsardzības klubā sāka darboties jau skolas laikā pirms 22 gadiem. VARAM strādā sešus gadus. Joprojām uz darbu brauc ar velosipēdu.

Kāda ir gaisa kvalitāte Latvijā?

Kopumā tā ir vidēji laba, bet ir atsevišķas problēmzonas un piesārņotāji, kas rada ilgtermiņa negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Lielākās problēmas ir lielajās pilsētās, kur ir gan blīva apdzīvotība, gan rūpnieciskie rajoni, gan transporta sastrēgumi. Rīga saraksta galvgalī ir ilgstoši, pēc tam seko Liepāja un Rēzekne. Potenciāli problēmas samilst arī citas pilsētās.. Viens no bīstamākajiem gaisa piesārņojuma veidiem ir neredzamais un nesajūtamais: putekļu daļiņas PM10 vai PM2,5, tās ir sīkākas par mata diametru, neredzamie putekļi ielien dziļi organismā un rada ilgtermiņa bojājumus, kā arī hroniskas slimības. Vēl lielu kaitējumu nodara ar transportu saistītie slāpekļa oksīdi.

Vai vecu dīzeļdzinēju automašīnu izskaušana varētu uzlabot gaisa kvalitāti?

No šīs problēmas risināšanas mēs neizvairīsimies. Pirmais mēģinājums bija diferencēt automašīnas pēc izmešiem, bet tur ir pretruna, izrādās, ka dīzeļdzinēji rada mazāk CO2, bet – vairāk slāpekļa oksīdu un putekļu daļiņu. Tātad – piesārņo gan dīzeļi, gan benzīnmotori. Tā kā Latvijā elektrības ražošana ir salīdzinoši zaļa, tad elektroauto būtu izeja. Arī dabasgāzei izmešu parametri ir zemāki, bet ilgtermiņā tas nebūs risinājums. Ne tikai Latvijas, bet visas pasaules mērķis ir nonākt pie 100% draudzīgas enerģijas.

Covid19 pandēmija liek pārvērtēt pārvietošanās veidus. Man liekas, ka tagad drošāk ir braukt ar velo, iet kājām vai braukt ar savu automašīnu.

Es uzskatu, ka sabiedriskajam transportam ir jābūt drošam un mūsdienīgam. Tas, ka katrā ģimenē ir vairākas automašīnas, diez vai ir nākotnes risinājums. Piemēram, Luksemburgā, lai motivētu autobraucējus pārsēsties, ieviesa bezmaksas sabiedrisko transportu un pacēla degvielas nodokļus. Ja cilvēkam lētāk un ērtāk pārvietoties ar sabiedrisko transportu, diez vai viņš izvēlēsies tēriņus par automašīnas uzturēšanu. Bet šādiem risinājumiem jābūt kompleksiem.

Vēsajā laikā varam saost, ka sākusies apkures sezona, jūtams, ka aizvien daudzi kurina ar akmeņoglēm un iekuram izmanto plastmasu. Kā ierobežot šo gaisa piesārņojumu?

Jā, tradicionālās krāsnis rada problēmas, bet cilvēki brīnās: “Tā taču kurināja laiku laikos! Kāpēc jāizdomā kas jauns?” Jā, cik tālu mūsu atmiņa sniedzas, tik mājoklī kūrās uguns. Bet – pārsimts gadus iepriekš daudzi vēl dzīvoja dūmistabās un arī tas bija tradicionāli, vēl tagad Indijā trūcīgākie cilvēki gatavo ēdienu uz atklātas liesmas telpās un ievērojami vairāk slimo ar plaušu slimībām. Somi aizdomājušies, ka veselīgāk būtu karsēties elektriskajās saunās. Apkure laiku laikos ir radījusi lielu piesārņojumu, ko pat ar ožu nevar sajust. Bet – mainās izpratne, mainās zināšanas par dažādu ieradumu ietekmi uz veselību. Mājokļu siltināšana, modernākas granulu krāsnis, siltumsūkņi – tas dod būtisku ieguvumu. Viens ir, kas nokļūst gaisā pa skursteni, otrs – kas paliek mājokļa gaisā. Jau sen zināms, ka iekštelpās, kuras regulāri nevēdina, gaiss ir sliktāks nekā sastrēgumā.

Arī tie, kas turpinās izmantot krāsnis, lai atceras, ka sausa, pāris gadus žuvusi malka rada daudz mazāku piesārņojumu nekā slapja vai, nedod Dievs, skaidu plates, krāsoti logu rāmji un plastmasa.

FOTO: VARAM publicitātes foto

Pilsētās vajag radīt mazemisiju zonas, kur ierobežo braukšanu un stāda kokus. Nav pareizi, ka iestādes, teātri, daudzas skolas un bērnudārzi koncentrēti Rīgas centrā, tas veicina sastrēgumus.

Vai apkures sistēmu modernizēšanai ir paredzēts valsts atbalsts?

Jā, tam ir paredzēta īpaša programma no ES fondiem. Tie, kas nomainīs apkures iekārtu uz modernāku vai uzliks skurstenim filtrus, varēs saņemt līdz 50% līdzfinasējumu. Nākamgad otrā pusē sāks izstrādāt nolikumu, atbalsts varētu būt no 2022.gada. Tā kā lielākās problēmas ir pilsētās, tad šis atbalsts vairāk būs domāts apkures modernizācijai tur.

Vai Latvijā ražos siltumu, dedzinot atkritumus?

Jā, šādi projekti ir izstrādāti un, ja izpilda visas prasības, tad ietekme uz vidi būs neliela, īpaši, ja salīdzina ar transporta vai mājsaimniecību apkures ietekmi, kā arī rūpniecības piesārņojumu. Turklāt šīs dedzinātavas neierīkos blīvi apdzīvotās vietās. Ventspilī iecere ir projekta stadijā, arī Jelgavai ir izstrādāts projekts pārkārtot siltuma ražošanas veidu.

Nesen prognozēti saulainā dienā visa Latvija tinās biezā dūmakā un tikai vēlāk izrādījās, ka tas ir pārrobežu piesārņojums: Krievijā dega meži. Daudziem bija veselības problēmas, bet informācija nāca novēloti.

Pārrobežu piesārņojumu mēs nevaram daudz ietekmēt, ja vējš pūtīs Latvijas virzienā, tad putekļi agri vai vēlu kaut kur nosēdīsies. Protams, ir svarīgi laikus brīdināt cilvēkus par potenciālo piesārņojumu, lai viņi tajā laikā neplāno āra aktivitātes. Rīgai ir aplikācija www.rigaairtext.lv, un Toms Bricis saka, ka tā ir gana laba. Šī aplikācija rādīja, ka ir gaidāms piesārņojums no meža ugunsgrēku putekļiem. Kamēr nav pieejams nekas cits, iesaku izmantot šo.

FOTO: VARAM publicitātes foto

Kādi ir gaisa tīrības mērķi un termiņi Latvijai?

Gaisa kvalitātes uzlabošanas mērķi Latvijai ir noteikti dažādām piesārņojošajām vielām, bet parastam cilvēkam tie neko daudz neizteiks. Tur noteikts, cik tonnas dažādu vielu katra nozare drīkst emitēt. Piemēram, lauksaimniecība un amonjaks, rūpniecība un putekļu daļiņas, transports un slāpekļa oksīds. Kopumā plānots uz 2030.gadu samazināt smalko daļiņu emisijas par 15% salīdzinājumā ar esošo situāciju. Par to izpildi gādā nozaru ministrijas. Piemēram, Zemkopības ministrijai liels izaicinājums ir amonjaka emisiju samazinājums, jo amonjaka emisijas pamatā rada lauksaimniecība. Satiksmes ministrijai ir grūts uzdevums: kā rīkoties ar nodokļiem, lai mazinātu transporta radīto piesārņojumu. Te droši vien izmantos nodokli degvielai un dažādiem transporta veidiem. Tās nodokļu izmaiņas, kas nesen tika noraidītas, nebija radītas ar ideju uzlabot kvalitāti, bet gan iegūt naudu, par kuru iepirkt vilcienus un uzlabot ceļus. Bet mums kopā ir jāatrisina problēma, kā sasniegt gaisa kvalitātes mērķus. Un te jāizmanto gan pātaga, gan burkāns. Jāvēro, kā veicas Lietuvai, drosmīgi ieviesa dotācijas mazemisiju auto iegādei. Varbūt varēsim no kaimiņiem pārņemt labu pieredzi.

FOTO: VARAM publicitātes foto

Ja neizpildīsim gaisa kvalitātes prasības, vai Latvijai draud sankcijas?

Latvija pagaidām nav grēkāžu sarakstā, bet vairāk nekā puse ES valstu ir šajos sarakstos. Es ceru, ka mēs tajos nenonāksim. Bet gaisa kvalitātes prasības tik un tā ir jāizpilda, un nebūtu gudri vēl maksāt sodu par kavēšanos.

FOTO: logo

Projektu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds

Uz augšu
Back