Kazāks: Nav jautājuma, vai būs digitālais eiro, ir jautājums - kad un kāds tas būs

Līdz šim Latvijas ekonomikā būtiska problēma bijusi ēnu ekonomika. Pandēmijas radītās krīzes iespaidā pastāv bažas, ka ēnu ekonomikas īpatsvars varētu pieaugt.

Viens no ieročiem, kā samazināt ēnu ekonomiku, ir ierobežot skaidrās naudas plūsmu. Skaidras naudas lomu mazina arī tehnoloģiju attīstība, kas ļauj norēķināties ātrāk un lētāk. Iedzīvotāji izmanto šādas iespējas, jo tas ir ērtāk.

“Maniem bērniem vairs tikpat kā nav skaidrās naudas. Pasaule jau iet tajā virzienā, kad nauda kļūs par digitālu maksājumu rīku. Arī centrālās bankas, lai kontrolētu ekonomiku, tam iet līdzi, un ir svarīgi, ka iedzīvotāji izmanto centrālās bankas radītu naudu. Līdz ar to – nav jautājums par to, vai būs digitālais eiro.

Precīzāk būtu jautāt – kad un kāds tas būs. Eiropas Centrālā banka un Latvijas Banka eiro sistēmas ietvaros strādās, lai ieviestu digitālo eiro.

Tas gan nenozīmē, ka mēs atteiksimies no skaidrās naudas. Paredzams, ka būs skaidrā nauda un digitālais eiro,” skaidroja Kazāks.

Viņš vienlaikus norādīja, ka skaidrai naudai ir virkne dažādu priekšrocību, un šāda veida naudai ir savas priekšrocības arī krīzes situācijās, tādēļ Latvijas Banka negrasās atteikties no skaidrās naudas. Tā turpinās darbu ar abiem naudas veidiem, nodrošinot pēc iespējas labāku darbu ar abām lietām.

Kazāks uzsvēra, ka samazinot skaidras naudas izmantošanu, var samazināt ēnu ekonomiku, jo digitālā vidē faktiski nekas nav noslēpjams. Tomēr pašreizējā tehnoloģisko un sabiedrības paradumu situācijā nav pamata domāt, ka skaidrā nauda izzudīs pavisam.

“Jā, skaidrās naudas īpatsvars samazinās, taču skaidrā nauda vēl labu laiku pastāvēs mūsu sabiedrībā,” teica Kazāks.

Pilnu raidījuma “Nauda runā” ierakstu un interviju ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku lasiet un skatieties piektdien TVNET tiešsaistes žurnālā Klik.