Rancāns: ST spriedumā par viendzimuma pāru aizsardzību ir pārkāpusi savas robežas

Deputāts Juris Rancāns FOTO: Edijs Pālens/LETA

Satversmes tiesa (ST) spriedumā, kas ļauj viendzimuma pāriem izmantot desmit dienu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas, ir izgājusi ārpus savām robežām, un tā nav tiesīga diktēt politiku likumdevējam, tādu viedokli Saeimas Sociālo lietu un darba lietu komisijā pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP).

Viņš izteicās, ka ST likumā ir noteikta diezgan šaura kompetence par to, ko tā var lemt un kā to darīt. "Līdz ar to, izpildāmā daļa šajā ST spriedumā varētu būt nelemjošā daļa, bet ne motīvu daļa," teica Rancāns.

"ST nav tiesīga diktēt politiku likumdevējam, bet politiķiem ir saistoši tikai un vienīgi vēlētāju viedokļi, un

tautai ir pašai tiesības definēt, kas ir ģimene un kādās formās tā ir pieņemama,"

8

tā uzskata Rancāns.

Viņš domā, ka ST, izejot ārpus savām kompetences robežām attiecīgā sprieduma motīvu daļā, nerespektēja sabiedrībā pastāvošo kultūru un viedokli. "Tā pieprasa cieņu pret sevi, bet cieņa nevar būt vienpusēja. ST ir jāievēro likumā noteiktā kompetence," pauda politiķis.

Arī fonda "Moral Revolution" pārstāve Natālija Magazeina sacīja, ka ST lēmums atgādina diktātu, jo ST lēmumā ir secināts, ka jebkura dzimumuzvedība ir jārespektē. Pēc viņas domām, balstoties uz ST spriedumu, būtu jāizveido arī pedofīlu aizsardzība, un tas nav pieņemami. "Tā nav jurisprudence, bet ideoloģiski teksti, tas nepiedien ST," uzskata Magazeina.

Viņa izteicās, ka ST nekad nav saņēmusi tautas mandātu, "lai spētu diktēt noteikumus likumdevējam". "Šāda pilnvaru pārkāpšana ir ļaunprātīga un nav pieļaujama," viņa pauda.

Kā ziņots, pēc ST sprieduma komisija pagājušajā nedēļā sāka skatīt jautājumu par sociālās aizsardzības nepieciešamību dzīvesbiedriem, kuri nav laulībā.

ST novembrī par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu.

ST vērtēja kāda pāra pieteikumu, kad bērna bioloģiskās mātes partnerei nebija paredzētas tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Šajā lietā pieteicēja lūdza pārbaudīt Darba likuma 155.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 110.panta pirmajam teikumam.

Uz augšu
Back