Ijabs: Latvijai atklātāk un stratēģiskāk jāplāno Eiropas atveseļošanās fonda izmantošana

LETA jau rakstīja, ka piektdien EP Budžeta un Ekonomikas un monetāro lietu komiteja un Eiropas Savienības (ES) Padomes sarunvedēji vienojās par Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes atkopšanās plānu - Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānismu 672 miljardu eiro apmērā.

Politiķis aģentūrai LETA pauda, ka nauda ir jāiegulda saskaņā ar Eiropas kopējām prioritātēm, tai skaitā vismaz 37% klimata jautājumu risināšanā un vismaz 20% digitalizācijā.

"Nebūs tā, ka vairāk nekā divus miljardus eiro, kas pienāksies Latvijai, varēs tērēt kā vien vēlēsies. 37 "zaļie" procenti uzliek Latvijas valsts pārvaldei un politiķiem diezgan sarežģītu uzdevumu - plānot ieguldījumus tā, lai tie tieši samazinātu izmešus," teica politiķis.

Runājot par digitalizāciju, Ijabs uzsvēra, ka lielā mērā šajā jomā Latvijai neklājas slikti, piemēram, ir pieejams ātrgaitas internets, savukārt problēmas rada iedzīvotāju digitālās prasmes, kas būtu pilnveidojamas. Tāpat krietni vairāk būtu jādomā arī par uzņēmumu digitalizāciju.

"Latvijai patlaban ir jāturpina darbs pie valsts atgūšanās plāniem. Tos, pēc visa spriežot, nākamā gada pavasarī iesniegs Eiropas Komisijai (EK), un jau vasarā nauda līdz mums varētu nonākt," sacīja Ijabs.

Viņš atzīmēja, ka sarunu laikā bijuši strīdi par vairākiem jautājumiem. No tiem viens ir saistīts ar to, vai EP būtu jādod vārds dalībvalstu atgūšanās plānu apstiprināšanā, proti, vai EP būtu jābalso par to, kā valstis vēlas izmantot mehānisma naudu.

EP deputāts norādīja, ka patlaban ir panākts kompromiss - EP ir tiesības izteikt savu viedokli, bet tas nebūs noteicošais lēmuma pieņemšanā. 

Ijaba ieskatā, labā vēsts ir tāda, ka Latvijai būs nauda, ar kuras palīdzību nākamo četru gadu laikā modernizēt valsts attīstību.

Jautāts, kas Latvijai būtu jāņem vērā, izstrādājot plānu, lai pēc iespējas vairāk varētu izmantot fonda sniegtās iespējas, EP deputāts uzsvēra, ka iesaistītajām institūcijām, jo īpaši Finanšu ministrijai (FM), būtu jādomā ilgtermiņā.

"Es aicinātu izvairīties no sektorālas pieejas, kur katrai ministrijai tiek piešķirti līdzekļi, lai apmierinātu ilgākā laika periodā uzkrājušās deficīta problēmas. Manuprāt, tas nebūtu pareizais piegājiens," sacīja Ijabs, norādot, ka nepieciešama stratēģiska pieeja, ņemot vērā, ka šie līdzekļi paredzēti arī reformu veicināšanai.

Viņš pavēstīja, ka, piemēram, Latvija ilgstoši un ievērojami atpaliek no kaimiņiem valsts atbalstā pētniecībai un inovācijām. Politiķa ieskatā, atgūšanās fonda līdzekļus varētu izmantot, lai uzlabotu Latvijas pētniecības sistēmu un panākt, ka pēc trīs, četriem gadiem, kad finansējums beigtos, Latvija būtu daudz konkurētspējīgāka un produktīvāka.

"Pastāv bažas, ka notiks ierastais - ministrijas mēģinās sadalīt naudu "uz galviņām", lai risinātu savas kārtējās vajadzības ar Eiropas naudas palīdzību. Tomēr gribu uzsvērt, ka šāda pieeja nav produktīva," akcentēja EP deputāts.

Jautāts, vai Latvija iegulda pietiekami daudz līdzekļus Covid-19 krīzes pārvarēšanai, Ijabs norādīja, ka Latvija līdz ar citām valstīm varēja aizņemties un ieguldīt atgūšanās procesā. Tāpat viņš uzsvēra, ka, runājot par ieguldījumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanā, katrs ar to saprot kaut ko citu.

"Nav tā, ka valsts neko nedarītu. Ja mēs runājam par uzņēmējdarbību, tad tās atbalstīšanā mēs varētu būt aktīvāki. Sociālajā jomā Latvija starp trijām Baltijas valstīm diemžēl ir pēdējā vietā, ja raugās uz krīzes pārvarēšanas atbalsta izmaksām," pauda Ijabs.

Viņš skaidroja, ka latviešiem vienmēr bijusi filozofija, ka "parāds nav brālis", jo visi saprot, ka aizņemtais reiz būs jāatdod. Ijabs norādīja, ka Latvija vienmēr bijusi piesardzīga attiecībā uz kreditēšanu - 2009., 2010.gadā bija ļoti smagi jāsavelk jostas ciešāk, jo bijām dzīvojuši pāri saviem līdzekļiem.

"Šobrīd ir svarīgi neiekrist otrā grāvī, jo Latvija patiešām tērē mazāk dažādām sociālām vajadzībām, nekā lielākā daļa Eiropas valstu. Tas ir neapšaubāms fakts," uzsvēra politiķis.

Tāpat Ijabs atzīmēja, ka konsultācijas par atgūšanās plāna aprisēm norit kopš vasaras. Redzot, ka ministrijas ir atšķirīgu partiju pārziņās, pastāvot bažas, ka katra partija deķi velk uz savu pusi, savukārt premjers un FM ne vienmēr redz kopējo ainu attiecībā uz naudas izmantošanu.

"Šim procesam vajadzētu būt krietni atklātākam un pieejamākam sabiedrībai kopumā, jo galu galā šis ir unikāls gadījums, kad ES pirmo reizi vēsturē ES personā aizņemas naudu, ko nodot dalībvalstu pārziņā krīzes pārvarēšanai," pauda EP deputāts.