Vai Tramps pārkāpa likumu, prasot "atrast" balsis Džordžijā? (3)

Eksperti arī norādīja uz iespējamajiem Trampa advokātu argumentiem, taču prognozēja, ka lietas nonākšana tiesā ir mazticama.

"Viss, ko es vēlos - es tikai vēlos atrast 11 780 balsis, kas ir par vienu vairāk, nekā mums ir," dzirdams laikraksta "The Washington Post" svētdien publiskotajā Trampa un Rafenspergera telefona sarunas ierakstā.

Baltais nams atteicies komentēt telefonsarunu.

Kādi likumi varētu būt pārkāpti?

Džordžijas štatā spēkā ir likums pret "kriminālu vervēšanu ar mērķi krāpties vēlēšanās". Tas aizliedz citam cilvēkam apzināti lūgt vai pieprasīt iesaistīšanos krāpniecībā, kas saistīta ar vēlēšanām.

Savukārt federālie likumi aizliedz mēģinājumus liegt "godīgu un taisnīgi īstenotu vēlēšanu procesu".

"Reuters" aptaujāja piecus tieslietu un vēlēšanu ekspertus, kuri norādīja, ka Tramps varētu būt pārkāpis vienu vai abus likumus. 

Telefonsaruna bija "kliedzošs federālo likumu pārkāpums", norāda Kalifornijas Lojolas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Džesika Levinsone. Viņa piebilda, ka Tramps šķietami pielietoja draudus, lai uz Rafenspergeru izdarītu spiedienu mainīt godīgi nodotas un saskaitītas vēlētāju balsis.

Rafenspergers pirmdien telekanāla ABC raidījumā "Good Morning America" paziņoja, ka Džordžijā varētu tikt ierosināta kriminālizmeklēšana par Trampa darbībām.

Fultonas apgabala prokurore Fanija Vilisa pirmdien norādīja, ka Trampa izteikumus uzskatot par "satraucošiem", kā arī solīja "piemērot likumu bez jebkādām bailēm vai favorītisma", ja lieta tiks nodota viņas birojam.

Galvenais jautājums - vai Tramps prasīja Rafenspergeram falsificēt vēlētāju balsis, vai arī tikai izteica viedokli par 3.novembra vēlēšanu rezultātiem, uzsver Džordžijas Štata universitātes tieslietu profesors Entonijs Maikls Kreiss. Ja lieta nonāktu līdz tiesai, Trampa advokāti varētu pastāvēt uz to, ka viņš vienkārši esot dalījies ar savu viedokli par vēlēšanām, nevis kaut ko pieprasījis.

Savukārt prokurori varētu argumentēt, ka Trampa atrašanās prezidenta amatā, kā arī nekonkrētie draudi par iespējamu tiesāšanos, ko viņš telefona sarunas laikā izteica Rafenspergeram (Tramps sacīja, ka Rafenspergeram varētu būt jārēķinās ar sekām, ja viņš publiski nepaziņos, ka vēlēšanās esot bijis tūkstošiem iznīcinātu biļetenu; tam nav nekādu pierādījumu), ir faktori, ko pēc Džordžijas likumiem varētu interpretēt kā nelikumīgas prasības izteikšanu.

Kreiss norāda uz Trampa prasību Rafenspergeram "atrast" konkrētu balsu skaitu - tieši tik, lai viņš Džordžijā izvirzītos priekšā savam sāncensim Džo Baidenam. Tas liecina par to, ka Tramps mēģinājis mainīt vēlēšanu rezultātu un draudējis Rafenspergeram gadījumā, ja viņš nepalīdzēs to izdarīt, uzsver Kreiss.

"Tiek pielietota viņa rīcībā esošā vara, lai iebaidītu štata sekretāru, panākot, ka viņš atrod nenodotas balsis," skaidro Kreiss.

"Gan federālie, gan Džordžijas likumi aizliedz mēģinājumus panākt, lai kāds falsificē vēlēšanas, un ir grūti jebkā citādi interpretēt prezidenta draudīgo zvanu, kurā vēlēšanu amatpersonām tika pieprasīts "atrast" viņam balsis," norāda Djūka Universitātes Juridiskās fakultātes profesore un bijusī federālā prokurore Liza Kerna Grifina. 

"Neoficiāla kanāla izmantošana, lai piezvanītu štata valsts sekretāram un censtos panākt balsu skaita mainīšanu ārpus oficiālajiem kanāliem, īpaši tad, kad tiesas noraidījušas pēcvēlēšanu tiesvedības, rada problēmas saistībā ar federālajiem un štata likumiem," piekrīt Floridas Štata universitātes profesors vēlēšanu jautājumos Maikls Morlijs.

Kādi varētu būt Trampa advokātu argumenti?

Kriminālapsūdzības lielākoties paredz, ka apsūdzētajam bijis apzināts nodoms pastrādāt noziegumu. Ja Trampam tiktu izvirzītas apsūdzības, viņš visdrīzāk apgalvotu, ka patiesi tic, ka vēlēšanas bija negodīgas, skaidro Lojolas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors Džastins Levits.

"Vienīgais veids, kā prezidents nepastrādāja kriminālnoziegumu gan pēc Džordžijas, gan federālajiem likumiem, ir tad, ja viņš tic, ka pastāv 11 780 leģitīmas, par Trampu nodotas balsis, kas vēl nav izskaitītas par spīti tam, ka trīs reizes notika balsu pārskaitīšana," piebilst Levits.

Trampa advokāti varētu argumentēt, ka viņš nemēģināja "tīšuprāt un apzināti" iejaukties vēlēšanu procesā, norāda Kreiss.

Kāda ir iespēja, ka Trampam varētu izvirzīt apsūdzības?

Eksperti šaubās, ka pret Trampu varētu tikt izvirzītas federāla līmeņa apsūdzības. Viņi norāda uz Baidena teikto, ka Trampa tiesāšana par kriminālapsūdzībām nebūtu valsts interesēs un varētu vēl vairāk sašķelt valsti, kurā jau valda augsta polarizācija. Baidens nav publiski izteicies par Trampa zvanu Rafenspergeram.

Baidens amatā stāsies 20.janvārī.

Tramps 2018.gadā paziņoja, ka viņam esot "absolūtas tiesības" apžēlot pašam sevi. Lai arī eksperti šādu iespēju uzskata par mazticamu un tam nav precedenta, tomēr pat tādā gadījumā prezidenta apžēlošana attiecas tikai uz federālajiem noziegumiem. Respektīvi, pat šāda apžēlošana nevarētu dzēst apsūdzības, kas būtu izvirzītas pēc Džordžijas likumiem.

AUDIO: Pilns Trampa un Rafenspergera sarunas ieraksts