Būtisks ieguvums no šīm infrastruktūras izmaiņām būs tas, ka no vairākiem salīdzinoši nelieliem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem mēs pāriesim uz pieciem lieliem, kas ļaus būtiski uzlabot to infrastruktūru, tehnoloģijas un finansējuma piesaisti, tai pašā laikā atkritumu apsaimniekošanas centri nodrošinās līdzšinējo funkciju izpildi visos reģionos, specializējot funkcijas.
Esošo poligonu skaits jāsamazina uz pusi, līdzšinējo desmit vietā nosakot piecus. Poligonu reģioni jānosaka atkarībā no atkritumu plūsmas, un optimizācijai jābūt ciešā sasaistē ar reģionālo atkritumu centru izveidi, pretējā gadījumā var rasties dažādas nesamērīgas izmaksas, piemēram, transporta un loģistikas attālums, ceļā pavadītais laiks un attālums, degvielas izmeši u.c.
Sekas par mērķu nesasniegšanu
Jānosaka atbildība un izpildes mehānismi, izvirzot atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto pašvaldību un komersantu lomu. Šobrīd Latvijā pastāvošās likumu normas nedod konkrētu priekšstatu par subjektiem, kuri atbild par valstij saistošo mērķu sasniegšanu, savstarpējo mijiedarbību un sadarbības formu starp subjektiem, kas iesaistīti minēto mērķu īstenošanā, un sekām par to nesasniegšanu.
Patērētāju interešu aizstāvība
Jāizstrādā kopīgi atkritumu apsaimniekošanas līguma standarti, kas ļautu ievērot patērētāju tiesību aizsardzību, tajā pašā laikā atstājot arī iespēju patērētājam noteikt speciālos līguma noteikumus starp pusēm.
Šis standarta paraugs kalpotu kā aizsardzības mehānisms patērētājiem pret to, lai atkritumu apsaimniekotājs vienpusēji neveic izmaiņas līguma nosacījumos, kas patērētājam nav izdevīgas, bet tajā pašā laikā ļaujot patērētājiem ar atkritumu apsaimniekotāju pašiem noteikt īpašos nosacījumus starp pusēm.
Lai veicinātu patērētāju interešu aizstāvību, jāpārskata līgumos iekļaujamie kritēriji un minimālie nosacījumi. Iesaistot atkritumu jomā, piemēram, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas vai Izglītības ministrijas resorus, jāveido spēcīgāku atkritumu apsaimniekošanas politiku, kā arī efektīvākas atbalstošo pasākumu programmas. Kā uzraugošā iestāde politikas veidošanā jāpiesaista Pārresoru koordinācijas centrs.
Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā negarantēs nedz atkritumu apjoma sarukumu, nedz gudru to apsaimniekošanu.
Obligātā dzērienu depozīta sistēma kopējos iepakojuma pārstrādes rādītājus var maksimāli palielināt tikai par 2%.
Tā kā Latvija salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm ilgus gadus ir vilcinājusies ar iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, paradoksāli izveidojusies laba iespēja mācīties no citu valstu kļūdām un paplašināt depozīta sistēmas nododamās taras apjoma klāstu.
Pati par sevi depozīta sistēma ir laba lieta, taču ne tik šaurā apjomā. Depozīta sistēma būtu attiecināma ne tikai uz iepakojumu, bet, piemēram, arī ieviešot riepu depozīta sistēmu, nodrošinot riepu marķēšanu, kas apliecinātu, ka ir samaksāta ražotāja pārstrādes cena.
